Paskaitīsim: tikai viena kalendārā gada laikā uz pasaules kinoekrāniem parādījusies filma par Merilinu Monro – ar Mišelu Viljamsu, drosmīgais Maikls Duglass plūcis laurus kā labākais aktieris Emmy ceremonijā par ekscentriskā homoseksuālā šovmeņa un izcilā pianista Liberačes atveidojumu HBO groteskajā drāmā Aiz svečturiem (Behind the Candelabra), burvīgā duetā saspēlējušies Als Pačīno un Helēna Mirena televīzijas filmā Fils Spektors (Phil Spector) par 80. gados ietekmīgā, leģendārā mūzikas producenta un slepkavībā apsūdzētā Fila Spektora skandalozo tiesas prāvu, Helēna Bonema-Kārtere perfekti imitējusi ne tik sen mirušās ekrāna dīvas Elizabetes Teilores vētrainās ģimenes un radošās dzīves epizodi lieliskajā britu biogrāfiskajā kamerfilmā Bērtons un Teilore, drīzi uz ekrāniem uzmirdzēs Nikola Kidmena aktrises Greisas Kelijas, vēlākās Monako princeses Greisas žilbinošajā tēlā un briljantos filmā Greisa (Grace of Monaco).
Slavenības, leģendāras personības un viņu dubultnieki ir sava veida kults – acīmredzami cilvēkiem joprojām baudu sagādā gan "lūrēšana pa atslēgas caurumu" slavenību dzīvē, kā saka, aiz kulisēm, gan apbrīnas instinkts, kura saknes Freids trāpīgi skaidroja ar vēlmi "pazemināt" slaveno cilvēku dzīvi, lai konstatētu – paskat, arī viņi bija/ir tikai cilvēki.
Dzīvesstāsts ar Holivudas vērienu
Tieši pie šāda rakstura filmām pieder arī vācu režisora Olivera Hiršbīgela melodramatiskais stāsts par "tautas mīluli" – Velsas princesi Diānu Spenseri, divu dēlu prinču Harija un Viljama māti, Velsas prinča Čārlza pirmo sievu (rets gadījums, ka šāda līmeņa karaliskie laulātie oficiāli izšķiras). Kā zināms, Diāna, kura nebija laimīga savā laulības dzīvē, 1997. gada 31. augustā gāja bojā autokatastrofā Parīzes tunelī pie Almas tilta, kad ar savu draugu Dodi Fajedu un šoferi Anrī Polu centās aizbēgt no pāri vajājošajiem reportieriem. Viņas bēres 1997. gada septembrī pie televizoriem visā pasaulē vēroja divarpus miljardu cilvēku – tās kļuva par līdz šim nepārspētu "TV šovu" auditorijas skaita ziņā. Pēc "tautas princeses" nāves publicēts neskaitāms daudzums "biogrāfiskas lektīras", kā arī vesela rinda izmeklēšanas versiju, kurās dažāda ranga žurnālisti centušies apstrīdēt britu karaļnama oficiālo skaidrojumu "traģisks nelaimes gadījums", saskatot aiz Diānas nāves veselu sazvērestību mudžekli, kurā iejaukta gan politika, gan jūtas...
Briti ir skarbi
Šī ir pirmā filma pēc princeses nāves (kaut dažādu pseidodokumentālu TV drāmu bijis pietiekami daudz), kas paredzēta lielajiem ekrāniem un uzņemta ar vērienu.
Filma, protams, lūkojas uz Diānu tieši no "tautas princeses" aizstāvju pozīcijām (britu karaļnams filmu nekomentē), demonstrējot Diānu Spenseri kā labdari, nabadzīgo un slimo aprūpētāju, aktīvu cīnītāju par planētas iedzīvotāju veselības un drošības problēmām. Nozīmīgu filmas stāsta daļu aizņem arī Diānas attiecības ar sirds ķirurgu, pakistāņu ārstu Hasnatu Hānu (lomā pārāk neizteiksmīgais indiešu izcelsmes amerikāņu aktieris Navīns Endrūss) un, saprotams, Diānas mūža pēdējo romantisko aizraušanos – Londonas dižveikala Harrods un Parīzes Ritz Hotel īpašnieka multimiljardiera Mohameda el Fajeda dēlu Dodi, kurš bijis sekmīgs kinoproducents (filmā Dodi tēlo simpātiskais Kanādas arābu aktieris Kass Anvars).
Lai arī britu prese paguvusi filmu noķengāt tā, ka pēc Diānas pat tukša vieta nepaliek ("Salkana ziepju opera, kas nestāv pat šāviena attālumā ikoniskajām biogrāfiskajām filmām Karaliene/The Queen un Dzelzs lēdija/Iron Lady," – Total Film; skarbs ir arī Pīters Bredšovs no The Guardian: "Sliktākā no filmām, uz kurām vispār neiespējami attiecināt vārdu "biogrāfiska", būtībā – nožēlojami salkans stāsts." Utt.), publikas reakcija nav tik kategoriska.
Var uzdot mulsu jautājumu – kā režisoram Hiršbīgelam pēc tik triumfāla darba kā Sakāve jeb Bunkurs (Dawnfall) par Hitlera pēdējām dienām ar ģeniālo Bruno Gancu Hitlera lomā un pulciņa citu kvalitatīvu filmu (Eksperiments, Piecas minūtes līdz paradīzei, The Invasion ar Kidmenu un Kreigu, kā arī aizraujošo TV seriālu Bordža, kurā skandalozo Romas pāvestu atkal tēlo Gancs) izdevies uzfilmēt didaktisku, apzināti asaras veicinošu un cukurainu melodrāmu iz slavenību dzīves. Varbūt atbilde meklējama fenomenā, ko tā arī sauc – filma par visas pasaules tautu princesi?
Diāna ***
Biogrāfiska melodrāma. Režisors O. Hiršbīgels.
Galvenajā lomā N. Votsa