Februārī Antra Stafecka piedalījās Eirovīzijas dziesmu konkursa atlases Supernova finālā un pēc uzstāšanās pieticīgi novērtēja savu sniegumu ar atzīmi "10". Žūrija un skatītāji nebija tik dāsni, taču dziedātājas pašpārliecība intriģēja un lika ar nepacietību gaidīt Antras pirmo lielo koncertu Rīgā, kas notika viņas debijas albuma Vientuļā zvaigzne iznākšanas dienā 18. martā. Koncertzāle Rīga Zinātņu akadēmijas ēkā bija pilna.
Mūzas iedvesmo runāt
Jau pirmajā dziesmā Vētra nāk Antrai Stafeckai uz skatuves pievienojās Raimonds Pauls. Iespējams, tas bija Maestro nosacījums – nospēlēt un doties mājās, nevis gaidīt savu kārtu šova vidū vai beigās, turklāt nebija garantijas, ka vientuļās zvaigznes revija klasiķi sajūsminās. Kaut gan Antra Stafecka Raimondam Paulam nevar nepatikt – viņai ir viss, ko komponists gaida no jaunajiem talantiem. Antrai ir spēcīgs estrādes vokāls, atpazīstams, neordinārs tembrs, kas nav ne naivs, ne salds, ne manierīgs; pašā programmas sākumā māksliniece parādīja savas apbrīnojamās balss spējas. Viņai ir ne tikai laba artikulācija, dikcija un citi tehniskie dotumi – galvenais, ka Antra Stafecka saprot, par ko dzied, meistarīgi saliek emocionālos akcentus un eleganti ietur pauzi dramaturģiski pareizajās vietās.
Mūzas iedvesmojušas vokālisti ne tikai dziedāt, bet arī runāt. Katru skaņdarbu ievadīja Antras komentārs, kāda svarīga tēze vai atziņa. Tas pierādīja, ka viņa ir dāma ar vēstījumu, viedokli un pozīciju, kas kādreiz varētu kļūt, teiksim, par priekšvēlēšanu platformu. Antra Stafecka ir pārliecināta, ka pār pasauli valda sievietes: "Esmu divu bērnu māmiņa – mūsu spēks tomēr ir valdošais." Šādi viņa pieteica kompozīciju Mans spēks. Dziedātāja aicināja "ar milzīgām ovācijām" sagaidīt uz skatuves viņas mammu Ilzi Mūrnieci, kura sacerējusi vārdus lielai daļai albuma Vientuļā zvaigzne dziesmu.
Šlāgeris ar naratīvu struktūru
"Daži uzskata, ka es rakstot depresīvu mūziku," teica Antra, kura patiešām nedaudz atgādina graciozu gotisku princesi. "Es rakstu cilvēkiem, kam patīk domāt, ticēt, runāt dvēseles valodā." Monologa turpinājumā viņa paziņoja, ka "mēs esam nemirstīgi – mūsu dvēsele dzīvo mūžīgi", un izpildīja opusu Veltījums man. Katru dziesmu Antra interpretē kā mūzikla āriju – samērā teatrāli, taču nepārspīlējot, tā, lai nepazustu ticamības un patiesuma efekts. Žanru, kurā viņa darbojas, var raksturot kā popmūziku ar naratīvu struktūru – var just, ka skaņdarbu saturs autorei un izpildītājai ir ļoti svarīgs, un viņas attieksme dažkārt var šķist pat pārāk nopietna. Antra vēlas dibināt uzticamas attiecības ar publiku, viņā vēl runā maksimālisms. Koncertā viņa neslēpa, ka ir uzņēmusi kursu uz dvēseliskumu, un pat teica tādus vārdus kā "plāna izpilde". "Kam es lai pasakos, ja ne liktenim, smagam darbam, ticībai un jūsu atbalstam. Ja tā nav – sasper mani zibens! Es tik ļoti tam ticu. Bez jums tas nebūtu iespējams," piebilda Antra Stafecka.
Koncertā bija daudz viesu, kuriem dziedātāja pasniedza ziedus un melnus dāvanu maisiņus. Grupa Colt, pēc tās vokālista Ata Ieviņa vārdiem, ieradusies, "lai sakodītu sēdošos dupšus šeit zālē". Colt domā, ka labākais veids, kā to darīt, ir spēlēt morāli novecojušu hārdroku. Vecmodīgu dziesmu kopā ar Antru izpildīja arī Uldis Marhilevičs. Daudz labāk skanēja dziedātājas solonumurs deju ritmos Dvīnis, kurā ir lieliska rindiņa: "Pieskaries, varbūt iemīlies!" Māksliniece mums pavēstīja, ka pēc horoskopa viņa ir Dvīņi – tātad Antrai ir svarīgi, lai viņu saprot. Viņa ir skaļa. Viņai vajag būt sadzirdētai – gan mājās, gan ārpus tām. Antras Stafeckas izpildījumā var klausīties pat horoskopus – viņa tos varētu lasīt katrā šovā. Ne tikai Dvīņiem, bet arī citām zodiaka zīmēm.
Omīt, turies!
Šajā ziņā tas bija unikāls koncerts – Antra Stafecka nepilnās divās stundās mums par sevi izstāstīja visu, kas būtu par viņu jāzina. "Nākamā dziesma... Omīt, tu turies, jo nākamā dziesma būs spēcīga." Kompozīcija Tu prasi tapusi laikā, kad 2012. gadā Antra Stafecka piedalījās talantu šovā OKartes skatuve. "Es kļuvu par komentāru upuri. Cilvēki var atļauties mest miskastē tavu sirdi," atzina Antra. Viņa atkārtoja tēzi, ka mūzika ir dvēseles valoda un dziedātājs – dvēseles tulkotājs, stāstītājs. Diemžēl bieži vien šie pieteikumi bija spēcīgāki par pašām dziesmām: gribējās cerēt, ka Tu prasi būs rekviēms sapnim – nekā, vidusmēra roka šlāgeris.
Tuvāk koncerta noslēgumam kopā ar Antru uzstājās dvēseles tulkošanas meistars Igo ("Ne no viena cilvēka neesmu guvusi tik lielu iedvesmu kā no viņa"). Klausītāju reakcija visu vakaru bija rezervēta, publika aplaudēja pieklājīgi, taču bez īpaša entuziasma. Antra Stafecka savā pirmajā koncertā saņēma mazāk kvēlu aplausu, nekā būtu pelnījusi. "Jūs gribat hitu?" viņa jautāja, pirms uz skatuves kāpa Normunds Pauniņš un Otra puse, lai izpildītu grāvēju Uzzīmē mani. Pirmajā solokoncertā labāk būtu iztikt bez nogurušiem pusmūža vīriešiem – sanāktu koncentrēta, viengabalaina, emocionāli iedarbīga monoizrāde. Par mūziku un gaumi var strīdēties – kāpēc 23 gadus veca sieviete sacer tik konservatīvi skanošas, lai gan melodiskas dziesmas? –, taču Antra Stafecka ir individualitāte un viņas pasniegšanas maniere ir atklāta un personiska, tas ar uzviju kompensē visus materiāla trūkumus. Atzīme "10" vēl būs jānopelna.