Parasti ir tā, ka puse aplaudē, bet puse kliedz "bū". Šajā gadījumā mūsu režijas ģēnijs izpelnījās viennozīmīgas stāvovācijas," uzsver N. Naumanis.N. Naumanis par nepatiesām sauc internetā jau izplatījušās ziņas par to, ka A. Hermanis šo iestudējumu būtu veltījis krievu pankgrupas Pussy Riot meitenēm, kurām Maskavas tiesa piespriedusi divu gadu cietumsodu. "Izrāde nav taisīta ar domu, ka, redz, tagad es šo izrādi veltu Pussy Riotiem. Vienkārši ir sanācis tā, ka izrāde saskan ar tēmu par varas un politikas iedarbību uz sievieti. Bet pašai operai, protams, nav nekāda tieša sakara ar Pussy Riot lietu. Lētu sensāciju žurnālistiem preses konferencē arī vairāk interesē septiņi zirgi uz skatuves, nevis tas, cik izcils ir Vīnes filharmoniķu sniegums, jo Wiener Philarmoniker dievišķo meistarību nevar pārdot kā "karstu ziņu", toties Pussy Riot lietu - var. Palasiet, pat tik nopietns medijs kā Eho Moskvi virsrakstā akcentē politisko Pussy Riot skandālu un Hermaņa paziņojumu, nevis raksta, ka šīs operas iestudējums Hermaņa režijā mūzikas speciālistu aprindās jau ir nosaukts par Zalcburgas galveno muzikālo notikumu!" uzsver N. Naumanis.
Savukārt A.Hermanis portālam Diena.lv otrdien apliecināja, ka operas pirmizrādi patiešām veltījis Krievijas pankgrupas Pussy Riot atbalstam. "Jā, tā ir patiesība. Šo pirmizrādi veltīju Pussy Riot atbalstam," teica A.Hermanis.
Pretēji N.Naumaņa apgalvojaumiem, ka režisors viņam personīgi apliecinājis, ka izskanējušās runas par Pussy Riot atbalstīšanu ir muļķības, A.Hermanis portālam Diena.lv atzina, ka tā ir patiesība – viņš atbalsta Pussy Riot un par šo tēmu ir plaši izteicies ārvalstu medijos.
A.Hermanis preses konferencē pēc izrādes atzinis, ka viņa iestudētās operas Kareivji sižets sasaucas ar grupas Pussy Riot meiteņu likteni un tāpēc šo izrādi viņš veltījis apcietinātajām protestētājām.
A. Hermaņa iestudējums tapis trīs gadu garumā, un tā ir tikai sakritība, ka izrādei uzradies politisks zemteksts, kaut nekas tāds nav bijis paredzēts. N. Naumanis stāsta: "Ar zināmu humora un protesta devu pēc izrādes teksta tulkojamajā mašīnā, kas atrodas virs skatuves, parādījās uzraksts "Brīvību Pussy Riot!", uz ko zāle, protams, attiecīgi reaģēja. Vēl jāņem vērā, ka Zalcburgā dzīvo diezgan daudz bagātu krievu, un tas viss kopā man likās diezgan jautri. Šis savā ziņā bija joks, kaut gan iepriekš Hermanis savā uzrunā bija plānojis aicināt rietumu operu māksliniekus boikotēt un nebraukt viesizrādēs uz Krieviju, kamēr Pussy Riot meitenes neatbrīvo."
Kā stāsta teātra un kino kritiķis, A. Hermaņa iestudējums bija skatāms vienā no Zalcburgas festivāla galvenajām zālēm – teātrī, kas ierīkots akmens klintī un kur pirms 300 gadiem bija zirgu jāšanas skola. Zālē ar ideālu akustiku izdevies realizēt arī operas komponista Bernda Aloīza Cimmermaņa ieceri vienkopus pulcēt vairākus simfoniskos orķestrus. Cimmermaņa darbs tiek uzskatīts par nozīmīgāko operu pēc Otrā pasaules kara. "Tā ir satriecoša opera, šedevrs! Tajā mūzikā ir viss," uzsver N. Naumanis. Viņš gan norāda, ka latviskais tulkojums Kareivji nav precīzs. "Pēc izrādes sapratu, ka stāsts nav par kareivjiem – tur neviens nekaro. Precīzs operas nosaukums varētu būt Armijnieki, jo stāsts ir par puišiem, kas dzīvo tādās kā armijas daļās."
Kā pastāstīja N. Naumanis, uz A. Hermaņa iestudējumu Zalcburgas festivālā pirmdienas, 20. augusta vakarā, bija ieradušies arī daudzi latvieši, tajā skaitā reīzosrs Aigars Grauba, mākslas zinātniece Inga Šteimane, investīciju baņķiers Ģirts Rungainis, kā arī vairāki kritiķi. "Nu ļoti smalki!" – tā N. Naumanis.
N. Naumaņa rakstu par Alvja Hermaņa iestudējumu Kareivji/Armijnieki lasiet trešdien, 22. augustā, laikrakstā Diena, bet plašāks apskats par Zalcburgas festivālu būs piektdien, 24. augustā, Kultūras Dienā!