Leošs Janāčeks bija krievu literatūras cienītājs un pazinējs. Operas No mirušo nama pamatā ir Fjodora Dostojevska daļēji autobiogrāfiskā grāmata Piezīmes no mirušo nama, kurā viņš stāsta par savu pieredzi Sibīrijas katorgā. "Kāpēc es eju iekšā tumšās, ledus aukstās cietuma kamerās kopā ar Nozieguma un soda autoru? Es ielūkojos noziedznieku prātā un atrodu tur Dieva dzirksti. Noziegumus nevar izdzēst, bet Dieva dzirksti arī ne. Tas ļauj iet dziļumā – šajā darbā ir tik daudz patiesības!" rakstījis Leošs Janāčeks.
Operas No mirušo nama darbība risinās cietumā. "Tā komponēta pirms deviņdesmit gadiem, taču joprojām ir viena no mūsdienīgākajām operām repertuārā. Janāčekam prātā bija pavisam jauns operas koncepts," uzskata diriģents Mihaels Boders, kurš ir ievērojams XX gadsimta mūzikas eksperts. "Tas ir ļoti fragmentēts darbs – šķiet, ka tas tika sagriezts gabalos un pēc tam salikts no jauna. Šajā operā gandrīz nav attīstības, nav sižeta. Katra aina noslēdzas ar bezjēdzīgas, negaidītas vardarbības izpausmi, tikpat pēkšņi viss arī beidzas. Finālā pazib utopisks mirklis – viss varētu būt citādi, ja tikai mēs spētu lidot. Šie elementi padara operu ļoti aktuālu mūsdienās," piebilst Mihaels Boders.
Savu ultramoderno izrādi režisors Kšištofs Varlikovskis piepilda ar filosofiskām atsaucēm un kultūrvēsturiskiem citātiem. Izrādes intelektuālo mugurkaulu veido franču filosofa Mišela Fuko (1926–1984) teorija par tieslietu sistēmas darbības mehānismu, cietuma un soda koncepciju. Iestudējuma telpa ir kāda cietuma sporta zāle, kurā līdzās dažāda vecuma un dažādas bīstamības pakāpes noziedzniekiem dejo breiku un spēlē basketbolu tumšādaini jaunieši.
No mirušo nama ir vērienīgs ansambļa darbs, šeit nav pirmā un otrā plāna personāžu. Lomas atveido Vilards Vaits, Paskāls Šarbono, Štefans Margita, Nikijs Spenss, Aivens Ladlovs, Aleksandrs Vasiļjevs, Greiems Klārks, Ladislavs Elgrs, Džefrijs Loids-Robertss, Alešs Jeniss, Pēters Hors un citi. Režisors Kšištofs Varlikovskis ir radījis vienu no oriģinālākajiem un iespaidīgākajiem šīs operas iestudējumiem, kas paliks vēsturē līdzās franču granda Patrisa Šero un vācu meistara Franka Kastorfa izrādēm.
No mirušo nama Briselē vēl skanēs 14., 16. un 17. novembrī. No 28. novembra līdz 18. decembrim izrādes ierakstu varēs bez maksas noskatīties teātra mājaslapā. Šis iestudējums ir Briseles teātra kopražojums ar Londonas Karalisko operu un Lionas operu. Londonā No mirušo nama skanēja šā gada pavasarī, savukārt Lionā uzvedums būs redzams pēc diviem mēnešiem – no 21. janvāra līdz 2. februārim (pie diriģenta pults būs argentīniešu maestro Aleho Peress).
Informācija: www.lamonnaie.be