Kompozīcijā Pilsonis vēstīts par sabiedrības locekli attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu. Dziesma gan nav par autoru pašu, bet drīzāk ir fiktīvi reālistisks stāsts par ikvienu no mums atsevišķās frāzēs un fāzēs. Stāsta jēga vēl vairāk izcelta ar faktu, ka galvenajai lomai klipā Jānis sarunājis visnotaļ populāru aktieri no Maskavas – Artūru Smoļjaņinovu, kurš kopš Ukrainas kara sākuma pārvācies uz dzīvi Latvijā.
Aizdomāties par dziesmas jēgu liek arī fakts, ka viņš savā dzimtenē atzīts par teroristu, jo atklāti paudis domas par notiekošajām nejēdzībām Krievijas sabiedrībā. Attiecīgi šobrīd nav uzskatāms par “pilsoni” nekur, jo šā vārda definīcijā ietilpst arī šāds teikums: “Pie valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem piederoša persona, uz kuru attiecas valsts likumos paredzētās tiesības un pienākumi…”
Par dziesmas atslēgfrāzi Jānis Ruņģis uzskata piedziedājuma pēdējo rindiņu “pasaule jau sen ir mainījusies, bet padomi nē”, tādējādi iezīmējot nemainīgās paaudžu un citu sociālo grupu domāšanas veidu atšķirības.
“Pilsonis. Bet kāds pilsonis? Pasaules pilsonis. Bet kuras pasaules?” jautā Artūrs Smoļjaņinovs. “Vai kāds viņu apraud, vai tās ir viņa paša asaras caur smiekliem? Meklējot atbildes, mūsu varonis dodas groteskā, absurdā ceļā, kas galu galā visu vēl vairāk samežģī un noved viņu pie laimes bezdibeņa malas. Paldies manam draugam Jānim Ruņģim, kurš radīja šo stāstu. Piedaloties tā veidošanā, man bija iespēja no sirds izdejoties un izsmieties par savām ķibelēm. Izbaudīju katru sekundi, neraugoties uz karstumu un drausmīgi neērto vilnas fraku. Galu galā svarīgs ir tikai tas mirklis, kurā mēs esam, kurā mēs dzīvojam un radām. Šeit un tagad. Mēs visi esam Visumā tikai viesi uz īsu brīdi. Knapi pamanāmi Visuma pilsoņi.”
“Ja klips tapa kopā ar jaunu pilsoņa statusu meklējošo Artūru, tad pašu dziesmu radīju kopā ar Latvijā dzīvojošo britu draugu Niku Mosu Rodžersu, ar kuru esam pamijuši kopīgas taciņas arī citos radošos projektos,” saka Jānis Ruņģis. “Dziesmas ieraksts bija gana savdabīgs, jo Nika studija atrodas kādreizējā pirts mājā Bolderājā, kas noteikti palīdz sajust jaunus garaiņus radošuma meklējumos. Likām tos lietā arī kopproducēšanas procesā, Niks bija arī ieraksta inženieris un perkusionists, bet gala miksu pabeidzām kopā ar Sergeju Laletinu.”
Iedziedājis dziesmu pats tās autors, iespēlējot arī ģitāru un basģitāras partijas un nedaudz pievienojot arī taustiņinstrumentu iespēles. Beigu beigās radusies doma pašam kļūt arī par jaunā singla videoklipa režisoru, bet operatora pienākumus uzticēt nenoliedzami talantīgajam Oskaram Upeniekam.
“Video filmējām vienā no karstākajām jūlija dienām,” atminas Jānis. “Virsmērķis bija arī jautrības radīšana, kas ne vienmēr ir vieglākais uzdevums. Klipā režisoriski iecerētas nelielas atsauces uz leģendārās komēdijtrupas Monty Python, kā arī vēl leģendārākā Čārlija Čaplina daiļradi.”
“Sadarbībā ar Jāni vienmēr ir skaidrs, ka interesants būs gan process, gan rezultāts,” saka operators Oskars Upenieks. “Filmēšanas laikā tika atstāts gana daudz brīvas vietas aktiera improvizācijai un kadru meklēšanas izvēlēm, kas deva iespēju daudz brīvāk darboties ar safilmēto materiālu arī montāžas posmā.” Ar pēdējo līdzēja tikt galā video montāžas režisors un krāsu meistars Valentīns Linovickis.
Jaunās dziesmas ieraksts tapis ar biedrības AKKA/LAA atbalstu. Pilsonis noklausāms lielākajos mūzikas straumēšanas servisos.