Pie pieminekļa plkst.14 bija pulcējušies gan simtiem koristu, kas turēja rokās ziedus un koru karogus, gan vairāki tūkstoši citu Kokara talanta cienītāju, tostarp arī daudzi gados jauni cilvēki.
No Doma baznīcas, kur notika diriģentam veltīts dievkalpojums, uz Brīvības pieminekli gājienā devās Kokara piederīgie, bijušie kolēģi un dziedātāji. Karavīri nesa rokās desmitiem sēru vainagu un Kokara Triju Zvaigžņu ordeni, vairāki vīri turēja rokās visu Kokara savulaik vadīto koru karogus, aiz tiem brauca auto ar diriģenta zārku. Gājiena dalībnieku vidū bija gan eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan diriģenti Romāns Vanags, Ivars Cinkuss, Mārtiņš Klišāns un citi.
Leģendāro Gaismas pili video ierakstā diriģēja pats Imants Kokars – līdzās Brīvības piemineklim bija uzstādīts liels ekrāns, uz kura tika demonstrēts Kokara diriģētās Gaismas pils ieraksts no 2008.gada dziesmu svētkiem. Pēc tam pūtēju orķestra Rīga pavadījumā izskanēja Raimonda Paula Manai dzimtenei.
Pēc Kokara tuvinieku lūguma, diriģentam veltītie ziedi gūla Brīvības pieminekļa pakājē, kur tos Imanta Kalniņa Pūt, vējiņi pavadībā nolika simtiem cilvēku.
Pasākuma oficiālā daļa beidzās pēc nepilnas pusstundas, bet cilvēki nesteidza izklīst, uzkavējoties Brīvības pieminekļa laukumā un daloties atmiņās par leģendāro kordiriģentu.
Jau vēstīts, ka Imants Kokars mūžībā aizgāja 24.novembrī.
Imants Kokars un viņa dvīņubrālis Gido dzimuši 1921.gadā Gulbenē, bērnību pavadījuši Vecgulbenes pagastā.
Imants Kokars kopš 1969.gada bija Rīgas kamerkora Ave Sol mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.
Brāļi Kokari jau kopš bērnības bija saistīti ar mūziku. Ozolkalna pamatskolā zēni darbojās korī un orķestrī. Mācības turpināja Cēsu, Jelgavas un Rēzeknes Skolotāju institūtā. Tautas konservatorijā Imants apguva trompetes spēli, spēlēja klarneti Jelgavas mūzikas skolā un Rēzeknes mūzikas skolā apguva vijoli.
1943.‒1944.gadā brāļi strādāja Gulbenes dzelzceļa depo, bet vēlāk brāļu gaitas nedaudz šķīrās ‒ Imants strādāja par skolotāju Gulbenes vidusskolā, bet Gido ‒ par skolotāju Stradu un Stāmerienas septiņgadīgajā skolā. 1945.gadā Imantu iesauca armijā.
Vēlāk brāļi satikās Cēsīs, kur Imants mācījās Cēsu skolotāju institūtā un vadīja institūta jaukto kori. Studijas institūtā viņš savienoja ar mācībām Cēsu mūzikas vidusskolā, bija Cēsu rajona pūtēju orķestra virsdiriģents (1949‒1951).
Dziesmu svētkos Latvijā 1948. un 1950.gadā Cēsu skolotāju institūta koris ieguva pirmo vietu. Dziesmu karos pirmo reizi ieskanējās brāļu Kokaru kā spējīgu diriģentu vārds.
Imants Kokars mācījās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā un pēc Teodora Kalniņa aicinājuma strādāja par kormeistaru Latvijas Radio korī. Kokars kopš 1975.gada bija profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Diriģents bija arī ilggadējs vīru kora Dziedonis mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, un koris kļuva par vairāku dziesmu karu laureātu. Viņš vadīja arī Cēsu skolotāju kori Beverīna, kas arī plūca laurus dziesmu svētkos.
Maestro bija arī daudzu citu kolektīvu dibinātājs, dažādu pasākumu ideju autors un to izveidotājs ‒ skolotāju koru un studentu Gaudeamus kustības attīstība Latvijā, kamerkoru festivāls, arī starptautiskais kamerkoru festivāls Rīga dimd (1989).
Viņa lolojums bija arī Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētki.
Imants Kokars kopš 1965.gada ‒ astoņas reizes ‒ bijis Latvijas dziesmu svētku virsdiriģents. Viņa ieskaņotā kora mūzika pieredzējusi visvairāk kompaktdisku izdevumu.
Viņš saņēmis arī Triju Zvaigžņu ordeni un 1996.gadā ‒ Lielo mūzikas balvu.
Šā gada augustā brāļi Kokari vērienīgā lielkoncertā atzīmēja 90.dzimšanas dienu, piedāvājot klasisko dziesmu svētku repertuāru un deviņu komponistu un diriģentu tandēmu populāru dziesmu programmas.