Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. janvāris
Valērijs, Aivars

Vai atceraties godalgoto filmu Stundas? Tagad tā ir pārtapusi par operu ar trim dīvām galvenajās lomās

Mūzikas teātra zvaigznes Renē Fleminga, Džoisa Didonato un Kelli O’Hāra mirdz komponista Kevina Putsa jaunajā operā Stundas. Sestdien, 10. decembrī, Rīgas kinoteātri Kino Citadele tā būs vērojama tiešraidē no Ņujorkas Metropoles operas

Tas ir atvieglojums, ka beidzot varu spēlēt modernu sievieti, – par savu lomu mūsdienu komponista Kevina Putsa un libretista Grega Pīrsa operā Stundas/The Hours saka opermākslas leģenda soprāns Renē Fleminga. "Es varu koncentrēties uz viņas emocionālo ceļojumu, kas ir ļoti īpatnējs. Operā parasti ir tā: vispirms esmu laimīga, pēc tam mani kāds nogalina – tāds ir soprāna atveidoto tēlu liktenis! Taču šajā operā mana varone cīnās ar zaudējumu un nožēlu daudz smalkākā, jutekliskākā veidā," skaidro Renē Fleminga.

Jaunā opera Stundas ir balstīta Maikla Kaningema 1998. gadā izdotajā romānā un 2002. gadā tapušajā filmā, kurā galvenās lomas atveido Merila Strīpa, Nikola Kidmena un Džūliana Mūra. 

Komponista Kevina Putsa operas Stundas galveno lomu atveidotājas Kelli O’Hāra (no kreisās), Džoisa Didonato un Renē Fleminga (priekšplānā). Foto – Paola Kudacka, Ņujorkas Metropoles opera

Balss uzplaukums

"Filmā ir redzamas trīs, iespējams, labākās sava laika aktrises, un mūsu operā piedalās trīs, iespējams, labākās dziedošās aktrises," Ņujorkas Metropoles operas izrādi piesaka teātra muzikālais vadītājs Janiks Nezē-Segēns. Šā gada martā viņa un Filadelfijas orķestra izpildījumā notika operas Stundas koncertuzveduma pirmatskaņojums, savukārt novembrī – Stundu skatuves versijas pasaules pirmizrāde Ņujorkas Metropoles operā. To kopā ar Janiku Nezē-Segēnu ir iestudējis režisors Felims Makdermots.

Operas publicitātes kampaņas lokomotīve ir Renē Fleminga – Stundas tiek daudzinātas kā dižās amerikāņu dīvas atgriešanās uz operas skatuves. 2017. gada maijā turpat Metropoles operā Renē Fleminga nodziedāja savu pēdējo lielo lomu klasiskajā operā – feldmaršalieni Riharda Štrausa Rožu kavalierī. Viņa turpina uzstāties ar orķestriem un kamermūzikas programmās, dzied laikmetīgo repertuāru, izdod albumus, iesaistās sociāli un sabiedriski nozīmīgu projektu īstenošanā. 2021. gada vasarā mēs pirmo reizi dzirdējām Renē Flemingu Latvijā – viņa muzicēja Dzintaru koncertzālē kopā ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri.    

Ja nebūtu Renē Flemingas, nebūtu arī operas Stundas. Viņa ir nospēlējusi izšķirošo lomu tās tapšanā. Renē Fleminga jau agrāk pazina amerikāņu komponistu Kevinu Putsu, kurš viņai radījis dažus opusus. Pēc sava padomdevēja ieteikuma dziedātāja pirms pieciem gadiem ierosināja skaņradim pievērst uzmanību grāmatai un filmai Stundas, jo šajā materiālā ir labs potenciāls mūzikas teātra darbam. Kevins Putss piekrita, un tapa viņa ceturtā opera Stundas. Komponists ir guvis panākumus ar savu pirmo operu Klusā nakts/Silent Night, kas radīta kopā ar libretistu Marku Kembelu un vēsta par Ziemassvētku nakts pamieru Pirmā pasaules kara laikā (2011. gadā opera Klusā nakts saņēma prestižo Pulicera balvu; ar šo balvu novērtēts arī Maikla Kaningema romāns Stundas).     

Operas Stundas autors amerikāņu komponists Kevins Putss. Šī ir viņa ceturtā opera. Foto – Deivids Vaits

"Kevins nebaidās rakstīt aizkustinošu un skaistu mūziku, kas uzrunā plašāku auditoriju. Mūsdienu komponisti pret to bieži ir izturējušies rezervēti. Taču viņš trāpa mērķī – izcilas kvalitātes un pieejamības, saprotamības krustcelēs," uzsver Renē Fleminga. Komponists ir gandarīts par iespēju rakstīt lomu Renē Flemingas balsij. "Viņas dziedāšanas maniere ir tāda kā nevienam citam. Renē Fleminga ļauj savai balsij uzplaukt," saka Kevins Putss. Viņš ir komponējis partiju tā, lai izceltu Renē Flemingas augšējo diapazonu, kas viņam īpaši patīk. Operas tapšanas procesa sākumā Renē Fleminga teikusi komponistam: "Es tiešām vēlos tikai skaisti dziedāt." Viņš ir atbildējis: "Jā, es to varu izdarīt." Kevins Putss zina, ka viņa kompozīcijas stils ir piemērots Renē Flemingas balsij un viņas dziedājums ir piemērots viņa mūzikai. Arī pārējās galvenās lomas viņš komponējis, zinot, ka tās dziedās Džoisa Didonato un Kelli O’Hāra. 

Harmonija palīdz

Drāmas sižets ir zināms visiem, kas ir redzējuši lielisko filmu Stundas. Renē Fleminga spēlē Klarisu, kuru ekranizācijā atveido Merila Strīpa. Mecosoprāns Džoisa Didonato tēlo Virdžīniju Vulfu (par šo lomu filmā Nikola Kidmena ieguva Oskaru), Brodvejas zvaigzne soprāns Kelli O’Hāra – Loru (Džūlianas Mūras varone filmā). Operas darbība risinās vienā dienā trijos dažādos laika posmos: Klarisa Vona ir Ņujorkā 1999. gadā, Lora Brauna – Losandželosā 1949. gadā, Virdžīnija Vulfa – Ričmondā Anglijā 1923. gadā. Kā jau rakstīts Maikla Kaningema grāmatā, trīs sievietes cīnās ar izmisumu un viņas pāri gadu desmitiem saista Virdžīnijas Vulfas romāns Deloveja kundze: pati Virdžīnija to raksta, cīnoties ar depresiju; Lora Losandželosā to lasa un sapņo, ka literārā maģija izraus viņu no apnikušās realitātes un atbrīvos no mājsaimnieces važām; savukārt labi situēto grāmatu redaktori Klarisu, kura savā ziņā iemieso Deloveja kundzi (Vulfas romāna varoni sauc Klarisa Deloveja), vajā viņas pagātne. Klarisa organizē ballīti savam draugam un bijušajam mīļākajam Ričardam – viņš ir slavens dzejnieks, kurš mirst no AIDS (šo lomu dzied basbaritons Kails Ketelsens). 

Filmā triju sieviešu likteņus savieno minimālisma klasiķa Filipa Glāsa oriģinālmūzika, un filmas skaņu celiņam joprojām ir daudz cienītāju. Taču Kevins Putss savā partitūrā dodas pavisam citā virzienā – opera ir izteikti liriska. Viņš atzīst, ka uzreiz ir saskatījis iespēju aizvest šo stāstu "uz vietām, kurās literatūra un kino diez vai spētu nokļūt", īpaši, ja runa ir par varonēm, kuras eksistē dažādos laika posmos. "Ja operā radāt trīs stāstus, jūs varat likt tiem savstarpēji pārklāties, komponējot gan duetu, gan trio. Mūzika un harmonija to ļauj darīt tā, kā tas nav iespējams citās mākslas formās," atgādina komponists. "Mūzika nodrošina vienlaicīgumu, bet grāmatā vai filmā trīs stāsti nevar pastāvēt vienlaikus. Operā komponists var panākt ne tikai to, ka varoņi uz skatuves ir kopā, bet pat dzied vienlaikus, un tas ir loģiski, jo harmonija darbojas tieši tā. Saikne slēpjas šo triju sieviešu emocionālajā dzīvē, lai gan tā ir diezgan nenotverama, kā cita dimensija, kurā viņas satiekas kopīgos pārdzīvojumos. Kad Virdžīnija Vulfa raksta Deloveja kundzi, viņai šķiet, ka viņa kontrolē to, kas notiek ar Klarisas likteni, savukārt Lora turas pie tās pašas grāmatas, jo jūtas atsvešināta no amerikāņu dzīves idilles," savas domas pauž Kevins Putss. 

Apziņas straumes

Operu veido gandrīz trīsdesmit ainu, un šis ir sarežģīts uzdevums režisoram – parādīt darbību, kas notiek trijās laika joslās. Režisoram Felimam Makdermotam, kurš Metropoles operā ir iestudējis divas Filipa Glāsa operas – Satjāgrahu un Ehnatonu –, ir palīdzējusi horeogrāfe Annija B. Pārsone (radījusi horeogrāfiju Deivida Bērna koncertizrādei Amerikāņu utopija): izrādē Stundas ir daudz kustības. "Tas ir kā režisēt trīs operas, turklāt vienlaikus. Operā ir daudz ainu, tādā ziņā šis darbs ir kinematogrāfisks, tāpēc vienai ainai ir jānomaina cita tā, lai tas būtu patīkami, nevis smagnēji," savu darbu raksturo Felims Makdermots. 

Katrai no trim galvenajām varonēm ir radīta sava skaņu pasaule. Kevins Putss stāsta: "Klarisas pasaulei piemīt amerikāniskas īpašības, kas atsauc atmiņā gan Leonardu Bernsteinu, gan Āronu Koplendu, viņas mūzikai ir gaiša un bagātīga faktūra. Lora Brauna dzīvo Losandželosas apkaimē uzreiz pēc Otrā pasaules kara, un es vēlējos tvert gan tā laika tumši dzīvespriecīgo skaņu, gan sajūtu, ka viņa mīt šķietami svētlaimīgos apstākļos, bet tā nav viņas pasaule, tā nav viņas mūzika, jo viņa grib no tā visa aizbēgt. Virdžīnijas Vulfas mūzika ir daudz intīmāka un brīvāka, ar harmoniju, kas noslēdzas pati sevī, un tajā ir negaidīti pavērsieni – gluži kā viņas rakstniecībā ar apziņas straumi." 

Stundas ir drūms stāsts – sievietes cīnās ar dzīvi, kurā jūtas ieslodzītas vai kuru noliedz. "Šis ir stāsts par to, ka cilvēki ir spiesti dzīvot dzīvi, kas nav patiesa. Ceru, ka varoņu emocionālais stāvoklis uzrunās arī skatītājus," piebilst Kevins Putss. Opera pievēršas gan garīgajai veselībai, gan kvīru kopienas dzīvei. Tādējādi mūsdienu operā ienāk stāsti, kas plašāk un iekļaujošāk aptver attiecību tēmu. 

Finālā trīs varones dzied kopā. "Es labi apzinājos, ka tas būs vajadzīgs – trīs superzvaigznes uz vienas skatuves dzied unisonā," atklāj Kevins Putss. Renē Flemingas, Džoisas Didonato un Kelli O’Hāras trio ir māksliniecisks skaņdarba noslēgums, iespēja komponistam noslēgt savu skaņu pasauļu mijiedarbību. "Tās ir dienas beigas, operas beigas, trīs stāsti saplūst kopā. Cenšamies radīt cerības sajūtu. Sajūtu, ka kāds spēks mūs kaut kur aiznes," apgalvo komponists. 

Dzīve nav filma

"Šī opera tika radīta mums, bet patiešām laba komponista pazīme ir tā, ka kļūst skaidrs – darbam var būt dzīve arī pēc pirmās izrādes. Kevins Putss to ir uzrakstījis tik liriski, ka to varēs turpināt dziedāt dažādas balsis. Tas ir tas, ko mēs vēlamies, – lai šiem projektiem būtu pēctecība, lai tie neapstātos pēc pirmā iestudējuma," ir pārliecināta Džoisa Didonato. "Operā allaž sacenšamies ar pagātnes spokiem, kas ir radījuši lomas pirms mums. Sagatavošanās procesā es vienmēr veicu izpēti, bet mans uzdevums ir likt priekšā partitūru, nevis radīt skaņdarba pagātnes versiju. To es iemācījos jau diezgan sen – ej pie pirmavota, ej pie partitūras, pie teksta, bet pārējais ir jāatstāj aiz muguras," viņa turpina. 

Komentējot paralēles starp skatītāju iemīļoto filmu un jauno operu, Kelli O’Hāra saka: "Gatavojoties Loras lomai, es vairs neatgriezos pie filmas. Ja es to vienreiz esmu redzējusi, es vairs neskatīšos. Vienīgais veids, kā padarīt lomu cilvēciski siltu vai citādu, vai pilnīgi jaunu, ir ielikt tajā savu redzējumu, pārstrādāt to savā ķermenī, savā sirdī un pasniegt to publikai. Domāju, ka mēs to arī darām. Opera ļoti atšķiras no kino." Savukārt Renē Fleminga uzslavē Grega Pīrsa libretu: "Libreta radīšana ir sarežģīta, jo vārdu skaits ir jāsamazina līdz minimumam, lai atvēlētu vietu mūzikai, un Stundās tas ir īpaši svarīgi. Grega Pīrsa librets ir kodolīgs, krāsains un skaisti uzrakstīts."

Metropoles operas muzikālais vadītājs Janiks Nezē-Segēns priecājas, ka Ņujorkas lielākajā operteātrī arvien biežāk skan laikmetīgā opera. Viņaprāt, Metropoles operas afišā ir jābūt ne tikai tādiem mūsdienu autoru opusiem, kas jau ir skanējuši citur, bet arī pirmiestudējumiem, kā tas ir Stundu gadījumā. Šis darbs tiks turpināts. Pagājušajā sezonā Metropoles opera klausītājiem piedāvāja trīs jau zināmas mūsdienu operas, kuru vidū bija Terensa Blanšāra Uguns, ieslēgta manos kaulos, Metjū Okoina Eiridike un Breta Dīna Hamlets. Tās arī tika translētas kinoteātros. Savukārt Stundas ir pasaules pirmizrāde, uz skatuves šī opera uzvesta pirmo reizi. "Tikai daži komponisti izprot cilvēka balsi tik labi kā viņš," Kevinu Putsu slavē Janiks Nezē-Segēns. Diriģents skaidro, ka tādas pirmizrādes kā Stundas ir svarīgas, jo lielie resursi, kas ir pieejami Metropoles operai izrāžu iestudēšanā, var ietekmēt citus teātrus, lai tie sekotu Ņujorkas piemēram un pievērstos oriģinālam laikmetīgajam repertuāram.

Stundas

Tiešraide no Ņujorkas Metropoles operas

Kino Citadele 10.XII plkst. 19.55

Biļetes EUR 24

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja