Pieredzējušo ekspertu saviļņojusi mūsu koklētāja Laima Jansone etnodžezā, trio ar perkusionistu Arti Orubu un basistu Andri Grunti. Levensons pirmoreiz mūžā redzēja un klausījās kokli (tiesa - uzreiz elektroakustisko), un bija pārsteigts, cik labi tā iederas džezā. Džefs Levensons šeit ierodas jau trešo gadu pēc kārtas, atsaucoties Rīgas ritmu ielūgumam, kopā ar citiem festivālu un koncertnamu vadītājiem izlūkot Latvijas jauno džeza mūziķu potenciālu. Augsto novērtējumu apliecināja pagājušajā pavasarī noorganizētā Latvijas mūziķu debija Ņujorkas Blue Note. Prestižajā klubā Māra Briežkalna kvintets uzstājās kopā ar izcilo amerikāņu trompetistu Braienu Linču un džeza saksofonistu Krisu Poteru.Starta laukums talantiemShowcase jeb jauno mūziķu noklausīšanās festivālā Rīgas ritmi notiek kopš 2006. gada ar mērķi iepazīstināt ārzemju producentus, festivālu rīkotājus, žurnālistus un producentus ar Latvijas džeza, improvizācijas un pasaules mūzikas izpildītājiem. Ārzemju viesi vēro mūziķu koncertuzstāšanās un sarunājas paneļdiskusijās. Jaunajiem mūziķiem šī ir lieliska iespēja dibināt kontaktus un iekļauties pasaules mūzikas apritē. Šogad viņus vēroja mūzikas eksperti no ASV, Lielbritānijas, Īrijas, Izraēlas, Beļģijas, Itālijas, Šveices, Somijas un Igaunijas. Šī bija jau ceturtā šāda talantu atrādīšana, un tajā prezentēja septiņas jauno mūziķu vienības no koklētājas L. Jansones debijas džezā un čellista Kārļa Auzāna & Future Folk orchestra līdz populārajam dziedātājam un trombonistam Intaram Busulim. Latvijas bundzinieks Ivars Arutjunjans, ģitārists Matīss Čudars, saksofonists Toms Rudzinskis, bundzinieks Kaspars Kurdeko uzstājās arī starptautiskās grupās. Savukārt šovkeisu augļi ienācās amerikāņu basģitārista Viktora Beilija un mūsu _City Jazz Big Band _sadarbības projektā.Džezā ar kokli?Ko un kā spēlēt, lai pamanītu? Uz lielo džezu ar latviešu kokli? «Izaicinājums nav tikai būt sava instrumenta izcilam virtuozam. Izaicinājums ir radīt savu identitāti, kas piesaista uzmanību un dara mūziķi atpazīstamu. L. Jansones mūzikai piemīt new age izjūta, kas cilvēkus pievelk,» - Džefu Levensonu tā pārliecināja. Bet viņš zina, ka nav viegli piedāvāt publikai nepazīstamus mūziķus. Pērn ņujorkiešus tomēr savaldzinājis «svaigs, nedzirdēts džezs» no Latvijas. «Briežkalna kvintets ir augsta kvalitāte, un smelšana latviešu mūzikas klasikā paplašina džeza robežas un papildina tā vārdnīcu. Tā rodas jauna mūzika, tas ļauj mums iztēloties nākotni. Biju ļoti lepns, ka viņus atvedu,» Dž. Levensons atzīstas, ka no Latvijas vienmēr atgriežas ļoti iedvesmots «ar kaut ko prātā». Nolūkoti šovkeisos Latvijā, Briežkalna kvintets un grupa Cosmos tika ielūgti Otavas, Venēcijas un Pori džeza festivālos. Deniss Paškēvičs ar grupu pabija Kaunas Jazz, Jazz Kaar, Vilnius Jazz un Birštonas Jazz festivālos.Kāds agrāk še neredzēts fotogrāfs, kurš Kongresu namā fiksēja koncertu kadrus, izrādījās allaboutjazz.com žurnālists. Arī viņam interesanti bijis dzirdēt tieši jauno mūziku, nevis to, ko varētu dzirdēt arī Londonā un Ņujorkā. «Koklētāja ar trio spēlēja patiesi interesantu, radošu tradicionālās latviešu tautas mūzikas un džeza kombināciju. Kokles skanējums likās tuvs īru un skotu mūzikai. Arī bundziniekam bija ļoti interesanti skanējumi, jo viņš spēlēja ne tikai tradicionālo bungu komplektu, bet pat virtuves piederumus, lai radītu skaņu dažādību. Tie bija ļoti iespaidīgi, oriģināli skanējumi,» iespaidos dalās londonietis Brūss Lindsejs no allaboutjazzz.com. Arī Londonas mūziķi tagad apvienojot dažādus stilus un pieredzes. «Tikai padomājiet, neviens mūzikas instruments taču nav radīts speciāli džezam. Arī ģitāra un saksofons eksistēja labu laiku pirms džeza dzimšanas. Džezā izmanto gan klasiskā orķestra, gan tautas mūzikas, gan arī mūsdienu elektroniskos instrumentus. Lielbritānijā daži džezā izmanto dūdas. Citi savukārt elektroniku, ievijot džezā deju un tehno mūziku. Ja varat radīt džezā jaunu skanējumu, izmantojot savas tautas kultūru, tas ir lieliski,» uzskata Lindsejs. Savus Rīgas ritmu atklājumus viņš apkopos publikācijā ar paša fiksētajiem attēliem.Briseles multikulturālā centra Flagey izpilddirektors Ledure Gilles (Beļģija) Rīgā viesojās pirmoreiz, taču zinīgi jūsmo par mūsu lieliskajiem dziedātājiem, instrumentālistiem, koriem un Nacionālo simfonisko orķestri. Palepojies, ka bijis pirmais, kurš pirms 15 gadiem organizējis Elīnai Garančai koncertu Beļģijā, viņš teic, ka tagad atklājis Latvijā jaunu, džeza jomu. «Festivāls Rīgas ritmi ir lieliski organizēts. Tas ir festivāls pilsētai, piedāvājot mūziku dažādās pilsētas vietās. Pie Dzelzceļa stacijas to klausījās jauns celtnieks, tieši no būves netīrā darba apģērbā. Tas ir lieliski, jo diez vai viņš aizietu uz džeza klubu. Redzēju jaunus, talantīgus mūziķus, taču viņiem vēl ir jāaug - kā visiem jaunajiem mūziķiem pasaulē.» L. Gilles neslēpj, ka plāno mūziķu aicināšanu uz Briseli 2015. gadā, kad Latvija būs ES prezidējošā valsts. «Bet nevajadzētu fokusēties uz to, kuri tieši tie būs, jo visi ir ļoti talantīgi un veido savas karjeras. Būtiskāk ir domāt, ko varam izdarīt jauno mūziķu labā? Kā dot viņiem atspēriena platformu? Ir jāattīsta Eiropas sadarbības sistēma kā Ulysses platforma laikmetīgās mūzikas jaunrades atbalstam.» Briežkalna festivāla sistēma ļaujot dažās dienās ieraudzīt mūsu zemes talantus.Ko šis mūziķis spēj?Jirki Kangasu, Pori Jazz festivāla dibinātāju un māksliniecisko vadītāju līdz 2009. gadam, ar kokli pārsteigt nevar, jo viņa zemē topā ir mūsu kokles radiniece, somu kantele. No Somijas uz Rīgas ritmiem desmit gados pabijis vismaz sešreiz, viņš saka, ka «nav jēgas ataicināt mūziķi, lai stundu uzstājas festivālā, kur piedalās 800 mūziķu». «Esmu par radošās sadarbības tīklu, lai latvieši, igauņi, somi muzicē kopā. Esam tā palīdzējuši iekļūt apritē arī latviešu dziedātājiem, konkursu uzvarētājiem.»«Kokles trio spēlēja tikai savu mūziku. Viņiem skan, bet jātiek skaidrībā, vai šīs kompozīcijas būs interesantas arī, ja spēlēs cits? Un ko vēl spēj šie mūziķi? Jāsaprot, vai šis puisis spēlē savu mūziku tāpēc, ka neprot standartus un nevēlas, lai viņa sniegumu salīdzina ar džeza profesionāļiem? Vai viņš tiks galā arī citos sastāvos un mūzikā?» jautā J. Kangass. «Džeza mūziķim jārada sava skaņa. Kad Mailzs Deivis spēlēja trompeti, viņš nebija pasaules izcilāko trompetistu skaitā, bet jau pēc trim skaņām visi zināja, ka spēlē Deivis. Tā ir vislielākā vērtība. Otrs: vai spējat radīt īstu hitu, kuru visi gribēs spēlēt un klausīties? Apritē atgriežas nemirstīgās 1950./60. gadu melodijas, jo jaunā mūzika nepiedāvā spilgtas melodijas, kuras iegulst atmiņā.» Somu džeza vecmeistara skatījumā latvieši nepiedāvāja neko ārkārtēji atraktīvu, taču ir daudzsološi. Lai mūziķi attīstītos, ir ļoti svarīgi, lai būtu vismaz viens profesionāls bigbends. Citādi jaunie mūziķi aizbrauks strādāt uz ārzemēm, brīdina J. Kangass.
AMERIKĀŅI RĪGĀ, LATVIEŠI ŅUJORKĀ. PIE MALAS PROVINCIĀLO KAUTRĪBU!
Īsti svētki Latvijas džezmeņiem un džeza mīļotājiem šā gada festivālā Rīgas ritmi bija ievērojamā amerikāņu basģitārista un mūsu Latvijas City Jazz Big Band kopīgā uzstāšanās projektā Joe Zawinul & Jaco Pastorius Tribute - veltījumā leģendārās džezroka fusion grupas Weather Report līdera, taustiņinstrumentu ģēnija Džo Zavinula un tās kādreizējā basista Džako Pastoriusa piemiņai. Viktors Beilijs, kurš revolucionārajā Weather Report iekļāvās 19 gadu vecumā, aizvietojot savu elku Pastoriusu, ir viens no mūslaiku pasaules izcilākajiem un radoši daudzpusīgākajiem basģitāristiem. Viņš spilgti izpaudies gan džezā, gan popmūzikā, muzicējot pat ar megazvaigzni Madonnu. Ilgu laiku arī tika ražota viņa vārdā nosaukta ģitāra. Beilija un City Jazz Big Band programmai skanēja Zavinula un Pastoriusa populārākie skaņdarbi: Black Market, Birdland, Teen Town, Three Views Of A Secret u. c. Tā ir ārkārtīgi komplicēta mūzika, kura paģēr īpaši augstu ikviena mūziķa spēles meistarību un perfektu ansambļa koordināciju. Bigbenda sastāvam šīs kompozīcijas aranžēja City Jazz Big Band mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags, pianists Ritvars Garoza un saksofonists Māris Jēkabsons. Kā īpašs viesis projektā iesaistījās zviedru trompetists, komponists un džeza grupu vadītājs Lasse Lindgrēns.
Pierāda, ka ir Beilija cienīgi
Minētais projekts ir vistiešākais rezultāts City Jazz Big Band prezentēšanai festivālā Rīgas ritmi. Toreiz, pirms gada, bigbendu ievēroja aģentūras Basitours vadītājs, šveicietis Pēters Baslers, kurš Latviju apciemo regulāri un gadu gaitā šurp atvedis jau virkni ievērojamus džeza māksliniekus - tostarp arī leģendāro Džo Zavinulu, turklāt - vairākkārt. Taču pirmoreiz tika noorganizēts tik pamatīgs starptautisks radošās sadarbības projekts. Perfektā kopspēlē «pārkožot» mūzikas sarežģītos, asimetriskos ritmus un polifoniju, burtiski - dzīvojot un elpojot neparastajā sīkvienību kustībā, kuru ik pēc brīža krāšņoja solistu improvizācijas, City Jazz Bigband uz Kongresu nama skatuves 7. jūlijā apliecināja sevi līmenī, kas saucams par pasaules klasi un ir cienīgs būt uz vienas skatuves ar tādu zvaigzni kā Viktors Beilijs. Ja tā nebūtu, tad Pēters Baslers neizteiktu bigbendam jaunu piedāvājumu - sadarbības projektu ar bungu virtuozu Džodžo Maijeru no Šveices. Kopā taps programma leģendārā bundzinieka Badija Riča piemiņai (šogad aprit 25 gadi, kopš meistara nāves).
Baslers daudz nerunā un ar medainiem komplimentiem nebārstās, bet novērtē un dara. Bigbenda līderis Kārlis Vanags priecājas, ka Baslers ir ieinteresēts City Jazz Big Band pārstāvēt kā komandu un jau piedāvājis vairākiem festivāliem. Traucē tikai tas, ka doties tikai uz vienu festivālu un atpakaļ tik lielam kolektīvam ir par dārgu. «Lai segtu tik liela kolektīva ceļa izmaksas, jāveido koncertturneja. Taču esam optimistiski un strādājam pie šā plāna. Varētu sākt ar kaimiņvalstīm: Lietuvu, Igauniju un Somiju,» stāsta K. Vanags.
Blue Note ar Žilinska melodijām
Rīgas ritmu šovkeisā pirms diviem gadiem noklausījies Māra Briežkalna džeza kvinteta programmu, Ņujorkas džeza kluba The Blue Note skaņu ierakstu zīmola Half Note viceprezidents Džefs Levensons viņus uzaicināja uzstāties uz šīs slavenās skatuves. Latviešu džezistiem tas bija kā iekarot Everesta virsotni. Briežkalna un jauno latviešu mūziķu - vokālista un trombonista Intara Busuļa, saksofonista Ginta Pabērza, kontrabasista Andra Gruntes un pianista Viktora Ritova uzstāšanās The Blue Note un arī Twins džeza klubā Vašingtonā bija vēsturisks notikums ne tikai tāpēc, ka latvieši vispār pirmoreiz bija dzirdami džeza dzimtenes karstākajā punktā, kur pulcējas šīs mūzikas toņa noteicēji. Atbrīvojušies no šaubām, ka «mūs varbūt nesapratīs», viņi uzdrošinājās piedāvāt mūsu klasiķu Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, Arvīda Žilinska mūzikas džeza versijas programmā Latvian Evergreens.
Izvēle nevis kārtējo reizi spēlēt populāros džeza standartus, bet gan piedāvāt atšķirīgo, tikai Latvijai raksturīgo, bijusi pareiza. «Cik neparasts, svaigs džezs!» - viņiem teikuši klausītāji, kuri ar latviešu džezu sastapās pirmoreiz. «Viņi atklāja savu nacionālo pieeju džezam, kas perfekti sader ar Amerikas džeza estētiku,» toreiz priecājās Dž. Levensons. Zīmīgi, ka arī šovasar Levensons bija klāt Rīgā, lai izzinātu, ko vēl interesantu var atrast Latvijas džeza mūziķu radošajā piedāvājumā. Viņš ir ietekmīga figūra džezā: saistīts arī ar firmām Sony, Warner Bros, Downbeat un Billboard, organizē Telonija Monka ikgadējo mūziķu konkursu un producējis septiņus ar Grammy balvu un tās nominācijām novērtētus albumus.
Kopā ar latviešiem The Blue Note muzicēja atzīti amerikāņu džeza meistari - trompetists, universitātes profesors Braiens Linčs un saksofonists Kriss Poters, iekļaujoties ansamblī ar savu skatījumu uz Emīla Dārziņa Melanholisko valsi un Arvīda Žilinska bērnu dziesmām - Zvirbuļu kauja un Ziemas sniegs. Uzstāšanos Ņujorkā ierakstīja džeza radio, vēroja žurnālisti. To vizuāli dokumentēja ievērojamais fotomākslinieks Džons Ebots, kura fiksētais mirklis krāšņo arī šo rakstu Dienā. Latviešu džeza mūziķu turneju ASV kopā ar The Blue Note rīkoja Ņujorkas universitāte (New York University: NYU) un Ņujorkas Mākslu fonds (The New York Foundation for the Arts: NYFA). «Tas bija kā sapnis! Vēl nesen pat neuzdrošinājāmies sapņot tikt iekšā pašā džeza mūzikas viducī, augstākajā spicē!» - atgādina M. Briežkalns. Vēl tikai maija beigās Briežkalna kvintetam un «mūžam zaļoksnajai» latviešu klasikai aplaudēja publika divos džeza festivālos Grieķijā. Ir pamats pārliecībai, ka jau tuvākajā laikā dzirdēsim par nākamajiem latviešu mūziķu panākumiem starptautiskajā džeza apritē.
GALVENAIS IR TRĀPĪT UZ PAREIZO CILVĒKU
Kārlis Vanags, City Jazz Big Band muzikālais vadītājs
Jauno mūziķu noklausīšanās ir vērtīga. Nav tā, ka kaut kas uzreiz notiks, taču veidojas kontakti. Pērn tikai paneļdiskusijā prezentējām bigbenda ierakstu un ieinteresējām dažus ekspertus, kuri pēc tam atnāca uz mūsu koncertu. Pīteram Basleram patika, un viņš izteica vairākus priekšlikumus projektiem ar viņa pārstāvētajiem māksliniekiem. Tā radās projekts ar amerikāņu basģitāristu Viktoru Beiliju, kurā piedalījās arī trompetists Lasse Lindgrēns no Zviedrijas. Piecos mūsu darba gados ar tāda mēroga mākslinieku sadarbojāmies pirmoreiz, biju gandarīts par bigbenda skanējumu. Baslers piedāvā vēl vienu programmu – 2013. gada aprīlī kopā ar Džodžo Maijeru – leģendārā bundzinieka Badija Riča piemiņai.
Laima Jansone, mūziķe koklētāja
Šis man bija pirmais projekts kopā ar diviem džeza mūziķiem, kaut kas pavisam jauns manā pieredzē. Domājam turpināt un strādāt pie iespējām, niansēm, krāsām. Atklājums man bija tas, ka improvizācija ir gan tautas mūzikā, gan džezā, bet pieejas ir diezgan atšķirīgas. Kā meklēt savstarpējo saskaņu, jaunu skanējumu? Nevar tikai paņemt tēmu un harmonizēt citādā veidā, etniskajam elementam jābūt daudz dziļākam. Tā man ir jauna latiņa – virziens, kurā darboties. Jādomā par instrumenta iespēju pilnveidošanu vai pat par jaunu īpašu kokles modeli, kas pavērtu jaunas repertuāra un izteiksmības iespējas. Negribu konkrēti stāstīt, bet radās kontakti ar festivāliem, uz kuriem pieteikties. Īpaši interesējās beļģi un žurnālists no Anglijas.
Viktors Ritovs, džeza pianists, JVLMA pasniedzējs
Jebkurā koncertā var sēdēt cilvēks, kuru interesē tas, ko mēs darām. Ja interesē, viņš runā. Bet principā šovkeisu ideja ir ļoti laba, jo mūziķis nespēlē priekš savējiem, kuri viņu jau zina. Parasti valda attieksme: okei, mūsējie saprot. Bet somi uzreiz teica tā – mums pašiem etno lietu ir ļoti daudz, jau trīsdesmit gadus, paldies! Amerikāņi toties uztvēra ar lielu respektu un interesi, jo mūsu melodijas ir ļoti skaistas, saprotamas, nav sarežģītas un savienojumā ar džezu uzreiz ir kaut kas jauns. Galvenais trāpīt uz pareizo cilvēku un patikt. Vienā šovkeisā spēlējām kvintetā ar Māri Briežkalnu, otrā – etnodžezu ar Patinu. No skandināvu puses uzreiz bija interese, jo apvienojām dažādus stilus. Bija piedāvājumi, bet nevarējām aizbraukt. Viens festivāls bija tālu, nevarējām atrast naudu. Otrā – nebija piemērots norises laiks.