Klasikas cienītājiem vasaras sezonā ir izvēles iespējas: Dzintaru koncertzālē var baudīt operzvaigžņu galā koncertus par uzskrūvētām biļešu cenām, savukārt 24. Starptautiskais Senās mūzikas festivāls piektdien, 13. jūlijā, Lielajā ģildē aicina uz tikšanos ar izcilu augstākās raudzes dziedātāju Jūliju Ļežņevu – biļetes maksā no 15 līdz 25 eiro! Šķiet, nekur pasaulē uz viņas koncertiem nevar iegādāties biļetes par tik zemu cenu. Jūlija Ļežņeva patiešām ir fenomenāla parādība klasiskajā mūzikā. Viņa ir dziedātāja, kura izstaro gaismu un siltumu. Pat viņas sejas vaibsti atgādina Rafaēla un Botičelli gleznu varoņu profilu. Skan patētiski? Jā! Piektdien pēc koncerta jūs man piekritīsiet.
Lai balsij būtu ērti
Lielajā ģildē Jūlija Ļežņeva izpildīs fragmentus no Antonio Vivaldi un Georga Frīdriha Hendeļa operām, kā arī Volfganga Amadeja Mocarta moteti Exsultate, jubilate. Viņa uzstāsies kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga, pie pults būs mākslinieces domubiedrs krievu vijolnieks, kontrtenors un diriģents Dmitrijs Siņkovskis. Orķestra un Dmitrija Siņkovska sniegumā skanēs Johana Ādolfa Hases Fuga e grave stīgu orķestrim, Vivaldi vijoļsonāte Per Pisendel un Mocarta Piektais vijoļkoncerts.
Nav vērts šeit pārpublicēt Vikipēdijas rakstu par 28 gadus veco Jūliju Ļežņevu un visos sīkumos atstāstīt viņas biogrāfiju. Šonedēļ izsūtīto Senās mūzikas festivāla preses relīzi, kurā uzskaitīti mākslinieces nopelni, ikviens var izlasīt pats. Viņa dzimusi Krievijas Tālajos Austrumos, Južnosahaļinskā. Studējusi Krievijā un Eiropā. Viņas starptautiskā karjera ilgst jau vairāk nekā desmit gadu. Sākumā Jūliju atbalstīja krievu opermākslas leģenda Jeļena Obrazcova, viņa mudināja jauno talantīgo izpildītāju pievērsties repertuāram, kurā viņas balss jūtas visērtāk, – Džoakīno Rosīni un barokam.
Rietumos par nozīmīgākajiem padomdevējiem dziedātāja uzskata savu skolotāju Denisu O’Nīlu, pie kura mācījās Kārdifā un joprojām brauc uz nodarbībām, kā arī ievērojamos diriģentus Marku Minkovski un Džovanni Antonīni, ar kuriem regulāri uzstājas.
Tā atklājas skaidrība
Jūlijas Ļežņevas repertuāra pamatā ir baroka un klasicisma mūzika. Viņas brīnumainā, saules spēka piepildītā balss saglabā dzidrumu un svaigumu. "Varētu domāt, ka ar laiku balss kļūs smagnējāka. Droši vien tā arī notiktu, ja es vairāk dziedātu operā. Es apzināti esmu izvēlējusies šādu ceļu: operas izrāžu manā kalendārā ir mazāk, varbūt reizi vai divas reizes gadā, biežāk piedalos operu koncertiestudējumos. Man patīk sadarboties ar dažādiem orķestriem, tie man sniedz dažādus pārdzīvojumus, kā arī iespēju skrupulozi iedziļināties mūzikā. Galvenokārt veidoju koncertprogrammas, un iespējas ir gandrīz neierobežotas," saka dziedātāja.
Uz teātra skatuves 2018.–2019. gada sezonā Jūlija Ļežņeva būs redzama divos iestudējumos Hamburgas Valsts operā – viņa atveidos Rozīnu Džoakīno Rosīni Seviljas bārddzinī un Morganu Georga Frīdriha Hendeļa Alčīnā. Pārējo laiku dziedātāja veltīs koncertdarbībai.
Viņai ir ļoti bagātīgs ierakstu klāsts. Jūlijas Ļežņevas soloalbumus agrāk izdeva kompānija Naïve Records, pašreiz viņa sadarbojas ar Decca Classics. Māksliniece piedalījusies Vivaldi, Hendeļa, Porporas un Hases operu ieskaņojumos (dažas no tām ir atklātas no jauna un nekad agrāk nav tikušas ierakstītas) ar fantastiskiem kolēģiem – dziedātājiem, orķestriem un diriģentiem. Jūlija Ļežņeva ierakstījusi duetu albumu ar slaveno franču kontrtenoru Filipu Žaruski.
Viņa uzsver: katru reizi darbā ir svarīga gan saasināta uztvere, gan mentāls mierīgums. «Varbūt izklausās nejēdzīgi, taču šīs sajūtas var salīdzināt ar labu masāžu. Pēc masāžas cilvēks izjūt neticamu spēka pieplūdumu, viņš ir gatavs izdarīt visu – ķerties pie desmit lietām vienlaikus un katru novest līdz galam. Tajā pašā laikā cilvēku pārņem absolūts atslābums. Šāda polāru izjūtu kombinācija ļauj paveikt iecerēto. Kad izdodas patiesi nomierināties, pazūd visas blokādes, atkāpjas liekās domas, kuru mums allaž ir daudz. Tā atklājas skaidrība,» stāsta dziedātāja.
Zem kājām viss grīļojas
Viņa viegli, gaiši un ideāli izpilda Rietumeiropas garīgo mūziku. "Visa akadēmiskā mūzika spēj mūs apgarot. Pat ja neejat uz baznīcu un neesat ticīgs, jūs varat būt tuvāk Dievam, pateicoties mūzikai. Man vienmēr ir paticis Bahs, neskaitāmas reizes esmu klausījusies viņa opusu ierakstus, dzīvojusi ar tiem, man pat ir rādījušās vīzijas. Baha mūzikā es jūtos kā mājās. Mūzika apgaro kā lūgšana," piebilst Jūlija Ļežņeva.
Ja mūzika to prasa, viņas balsī ir jūtamas ciešanas un sāpes, taču māksliniece ir pārliecināta, ka baroka skaņdarbu izpildījumā ir svarīga prieka sajūta, harmonija ar sevi pašu, dabas mīlestība, Dieva slavināšana.
Kā visi agrīnās mūzikas izpildītāji, dziedātāja daudz laika velta materiāla izpētei, darbam ar aizmirstiem un nezināmiem skaņdarbiem. Jūlijas Ļežņevas jaunākais, 2017. gadā izdotais soloalbums atklāj pasaulei vācu baroka laikmeta komponista Karla Heinriha Grauna opermūziku.
"Man allaž ir sajūta, ka esmu uz kuģa un zem kājām viss grīļojas. Tas ir labi, ka stāvoklis nepārtraukti mainās. Turklāt ir liela atšķirība starp simfonisko un specializēto baroka mūzikas orķestri. Seno mūziku katrs ansamblis interpretē atšķirīgi – visur ir citi instrumenti, cita atskaņojuma tehnika," savas izjūtas raksturo Jūlija Ļežņeva.
Sevi viņa uzskata par intuīcijas cilvēku, taču arvien vairāk interesējas gan par mūzikas, gan cilvēces un antīkās pasaules vēsturi. "Jebkuram māksliniekam ir jāinteresējas par mūziku, kuru viņš izpilda. Taču, ja tu zini un domā pārāk daudz, tas traucē dziedāšanai. Galvenais – ieklausīties savā būtībā. Nekādas zināšanas neaizstās balss dabiskumu."
Jūlija Ļežņeva
Lielajā ģildē 13.VII plkst. 20
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 15–25