Pagājušā gadsimta 80. gadu vidū, pirmoreiz izdzirdot dziesmu The Great Commandment, Arvīda Mūrnieka raidījuma Būsim pazīstami jaunizcepto grupas Depeche Mode fanu sirdis sāka pukstēt straujāk, liekot arī no intensīvas nēsāšanas (un nevis modes) apskrandušajos džinsos lepni ievilktajām kājām ritmiski cilāties. Jo tas bija kaut kas vēl nedzirdēts, taču stilistiski pazīstams, tātad aizvien kaut ko jaunu meklējošo ausīm akceptējams, lai to klausītos vēl un vēl. Tā nebija vilšanās sajūta, bet tieši otrādi – gaviles, uzzinot, ka tā izrādījās cita grupa – Camouflage no Vācijas –, jo tas nozīmēja, ka turpmāk šādas melodiskas un lipīgas sintpopa mūzikas būs vēl vairāk.
Otrs lielākais, arī ASV panākumus guvušais, superhits bija Love Is a Shield, un arī pārējās pirmajos albumos Voices & Images (1988) un Methods of Silence (1989) iekļautās dziesmas bija lielisks klausāmmateriāls, lai Camouflage kļūtu par daudzu favorītiem, kuru parādīšanās iespaidā sākušies meklējumi Vācijas muzikālajā piedāvājumā daudziem atklāja neizsīkstošu vācu jaunā viļņa (Neue Deutsche Welle) un krautroka dārgumu krātuvi, kur rakties arvien dziļāk un dziļāk bez atpakaļceļa biļetes kabatā.
Apvienība Camouflage darbojas joprojām, un sestdien, 23. novembrī, savas turnejas Rewind to the Future and Goodbye ietvaros uzstāsies koncertzālē Palladium Rīgā. Baltijas valstis ir vienīgās, kurās grupa šogad koncertēs ārpus Vācijas robežām.
Kad bērns kliedz
Pēdējais Camouflage platformā Spotify publicētais un pirmoreiz arī vinila platē izdotais albums ir papildināts 1992. gada ieraksta trīsdesmit gadu jubilejas atkārtots izdevums, kas bijis Camouflage dalībnieku sānsolis ar citu nosaukumu – Areu Areu. "Tas ir franču vārds, ko lieto, kad bērns kliedz (nemaz nav tālu no latviešu "auro" vai krievu "arū" – U. R.). Areu Areu bija projekts pašu priekam – spēlējām kādā ballītē savu iemīļotāko Depeche Mode, The Cure un The Beatles dziesmu kaverversijas, pēc tam pēc ierakstu kompānijas lūguma vienas dienas laikā tās ieskaņojām studijā un tās tika izdotas minialbumā. Atzīmējot mūsu vēsturisko ierakstu trīsdesmit gadu jubileju, esam platēs pārizdevuši visu, arī Areu Areu. Grupas The Cure dziesmu Cold no šī albuma spēlējam arī šajā Rewind to the Future and Goodbye turnejā," sarunā ar KDi neilgi pirms Rīgas koncerta ieintriģē Camouflage solists Markuss Meins.
Nesen iznākušo arī sev tuvās joprojām pārsteidzošā kārtā tādā pašā balsī kā jaunībā dziedošā Roberta Smita grupas The Cure jauno albumu Songs of a Lost World pagaidām tā kārtīgi Markuss Meins nav noklausījies un vēl gaida to mirkli, kad būs gana daudz laika, lai pievērstos visām detaļām, jo nevar gūt pilnvērtīgu priekšstatu, ātri izskrienot cauri, braukdams savas vadītās celtniecības kompānijas darba darīšanās pa Vācijas autoceļiem. "Pārējie Camouflage dalībnieki veido reklāmas un filmu mūziku, bet es ikdienā daru ar mūziku nesaistītus darbus, braukājot starp objektiem līdz pat trīsdesmit tūkstošiem kilometru mēnesī," atzīstas Markuss, kurš gan laiku pa laikam piekrīt aicinājumiem uzstāties klubos kā dīdžejam. Šajos gadījumos viņš miksē 80. gadu elektroniku ar mūsdienu mūziku, ko iepazīst, skatoties, kas jauns publicēts Instagram un Facebook.
Ar citiem vācu sintpopa veterāniem De/Vision un angļu žanra klasiķiem Depeche Mode Camouflage dalībnieki ir redzējušies, savulaik piedaloties vienos un tajos pašos televīzijas šovos, tomēr sarunāties un kļūt par draugiem nav sanācis, taču Markuss labprāt apmeklē Depeche Mode, Coldplay un U2 koncertus, kad rodas iespēja.
Pretim pārmaiņām
Camouflage joprojām mūziku rada kā trio – Markuss Meins, Heiko Maile un Olivers Kreisigs (pēdējais gan fiziski vairs nepiedalās koncertos un parādās tikai virtuāli uz ekrāna). "Neesam par to ļoti priecīgi, bet tāda ir dzīve – vairs neesam tik jauni. Līdzīgi ir ar Alphaville – grupā arī ir viens dalībnieks, kurš vairs nevēlas uzstāties uz skatuves. Mēs ar Heiko tagad uzstājamies kopā ar vēl diviem mūziķiem, kuri spēlē bungas, taustiņinstrumentus un ģitāras," stāsta Markuss.
Camouflage turnejas nosaukumā iekļautais vārds Goodbye gan nenozīmē atvadas no koncertēšanas, bet atvadas no jau četrdesmit vienu gadu ieilguša posma muzikālajā darbībā, lai turpmāk piedāvātu kaut ko jaunu, arī pa kādai publikas vēl nedzirdētai, tolaik malā palikušai dziesmai no pirmsākumiem, protams, neaizmirstot arī par jau minētajiem lielākajiem hitiem, ko klausītāji koncertos gaida joprojām, un dīdžejiem par prieku tie abi nesen izdoti jaunās desmit collu maksisinglu platēs.
"Kad sākām kopā muzicēt četratā, visi bijām jau pazīstami, jo tik nelielā pilsētā kā Bītigheima-Bīzingena visi cits citu pazīst, apmeklējot vienus un tos pašus koncertus vai klubus. Ceturtais dalībnieks Martins Kēlings drīz mūs atstāja, lai pievērstos jurista karjerai, bet mēs joprojām uzturam draudzīgas attiecības, un viņš mēdz apmeklēt Camouflage koncertus. 1983. gadā es vienīgais biju iesācējs, kuram bija muzikāla pieredze tikai ar flautas spēlēšanu skolas gados. Man joprojām jaunas melodijas – gluži tāpat kā 80. gadu sākumā – ieskanas galvā, un tikai pēc tam es tās mēģinu nospēlēt, tiekot pie sintezatora un piemeklējot atbilstošus tembrus," saka Markuss.
Uz jautājumu par to, vai nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadu pēc Vācijas atkalapvienošanās ir jūtamas atšķirības abu agrāk šķirto daļu iedzīvotāju domāšanā, Markuss atbild, ka austrumdaļas iedzīvotāji, kuri paši četrdesmit gadu dzīvojuši komunisma režīmā, tagad vēlēšanās balsojot par partijām, kuru uzskati tuvi fašistu savulaik paustajiem, un tas ir ļoti skumji. Viņaprāt, tas ir līdzīgi traģikomiski bezatbildīgi kā fakts, ka par ASV prezidentu atkārtoti nupat ievēlēts Donalds Tramps, – cilvēki nemācās no vēstures kļūdām. "Daudzi austrumdaļas iedzīvotāji joprojām nav gatavi doties pretim pārmaiņām, kas viņiem kļuvušas iespējamas pēc dzelzs priekškara krišanas, bet pasīvi sēž un gaida, kad tās pašas pie viņiem atnāks," uzsver mūziķis.
CAMOUFLAGE
Koncertzālē Palladium 23.XI plkst. 20
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 44