Skatoties Albāna Berga Voceka jauniestudējumu Nīderlandes Nacionālajā operā Amsterdamā, diezgan ātri aizmirsti, ka esi operteātrī. Izrādes, kuras iedarbojas tik spēcīgi, spēj uzvest tikai daži režisori, un Kšištofs Varlikovskis ir viens no viņiem.
Voceks Amsterdamā ir kārtējais poļu mākslinieka šedevrs, piepildīts ar skaistumu un sāpēm. Šo operu Kšištofs Varlikovskis pirmo reizi iestudējis 2006. gadā Varšavā. 2017. gada Amsterdamas versija, kā izsakās režisors, ir "identiska, taču pavisam citāda".
Humanitātes kliedziens
18. martā notikušajā Voceka pirmizrādē Nīderlandes Nacionālās operas vadītājs Pjērs Audi teica, ka uzskata šo Albāna Berga darbu par visu laiku izcilāko operu. "Tajā ir pilnīgi viss, tā ir tematiski visbagātākā. Mūzika ir fantastiska no pirmās nots līdz pēdējai. Voceks apvieno vairākus līmeņus – romantisko, intelektuālo, konceptuālo un eksistenciālo. Tas ir stāsts par humānismu, tas palīdz saprast cilvēka dabu. Tāpat ka Beketa lugas un glezniecības šedevri, Voceks vēsta par mums," sarunā ar KDi sacīja Pjērs Audi.
"Humanitātes kliedziens. Kamermūzika, kura sasniedz gigantisku vērienu," – tā Voceku raksturo izrādes muzikālais vadītājs vācu diriģents Marks Albrehts.
"Albāna Berga dzīvē ir viens noslēpums, kurš lielā mērā ietekmējis abas viņa operas – gan Voceku, gan Lulu," uzsver režisors Kšištofs Varlikovskis. Septiņpadsmit gadu vecumā Albānam Bergam un viņa ģimenes kalponei piedzima bērns. Visu mūžu komponistu mocīja vainas izjūta.
"Komponista daiļradē bērnība un bērni kļuva par "nolādētu tēmu". Tas atstāja dziļu brūci viņa dvēselē. Kad Berga ārlaulības meitai bija 25 gadi, viņš centās viņu pavedināt, nezinot, kas viņa ir. Bergs bija veiksmīgs mākslā, taču dzīvē viņam negāja viegli," piebilst režisors.
Dēls izaugs par tēva kopiju
Par Kšištofa Varlikovska iestudējuma centrālo tēlu kļūst Voceka un Marijas mazgadīgais dēls. "Viņa klātbūtne ir ļoti svarīga. Jāatceras, ka arī Voceks kļuva par bāreni 10 gadu vecumā. Viņa rīcības iemesli ir meklējami viņa bērnībā. Voceka dēlam ir līdzīgs liktenis, viņš ir vientuļš," uzsver režisors. Voceka dēlam, visticamāk, būs tikpat traģiska dzīve kā vecākiem. "Šis bērns ir potenciāls slepkava," uzskata Kšištofs Varlikovskis. Tas sakrīt ar paša Berga teikto, ka dēls var izaugt par tēva kopiju.
Izrādē ir daudz bērnu. Pirms sāk skanēt mūzika, skatuvi piepilda mazie dejotāji, kuri griežas valsī. Meitenes izskatās kā monstrozas Bārbijas, zēni biedē ar nopietnību un stāju. Viņi kļūst par Voceka traģisko notikumu lieciniekiem. Voceka dēls nav piederīgs mazo dejotāju klubiņam – tāpat kā vecāki, viņš ir atkritējs. Viņam ir lemts zaudētāja liktenis. Viņš ir kluss un uzmanīgs, neizrāda īpašu interesi par integrēšanos Bārbiju un Kenu sabiedrībā. Viņš lasa grāmatu par dinozauriem un spēlējas ar anatomisku lelli, kuras sastāvdaļas – orgānus – operas šaušalīgajā finālā kā akmentiņus ezerā lēni iemet akvārijā, kura ūdens ir pārvērties par asinīm.
Visticamāk, Voceka dēls ir arī paša Kšištofa Varlikovska alter ego – viņš arī ir kluss vērotājs, kurš uz pasauli skatās ar bērna acīm. Berga operas darbība risinās Kšištofa Varlikovska fantāzijas kosmosā, kurš ir labi pazīstams viņa izrāžu cienītājiem – viņa estētika, stils un rokraksts vienmēr ir atpazīstams. Jūs redzat scenogrāfiju un kostīmus (autore Malgožata Ščensņaka), gaismas (Felisa Rosa), video (Denī Gegēns) un horeogrāfiju (Klods Bardujs) – un uzreiz saprotat, ka tā ir Kšištofa Varlikovska ekskluzīvā pasaule, radikālā autora un viņa ilggadējo domubiedru patvērums, kurā nav nekā ikdienišķa, nekādu sociālā reālisma elementu. Šeit ir valsējoši bērni, kabarē dziedātāji lateksa tērpos, asins akvāriji un milzum daudz vizuālo, intelektuālo, psiholoģisko mīklu un atsauču. Kšištofs Varlikovskis operās un drāmas teātrī ir kā Deivids Linčs kinomākslā – savas iekšējās impērijas valdnieks.
Bezcerības liriskums
Kšištofs Varlikovskis vienmēr ieklausās mūzikā, un Vocekā ir izcils diriģenta Marka Albrehta vadītā Nīderlandes filharmonijas orķestra sniegums (Nacionālā opera Amsterdamā izmanto dažādu orķestru pakalpojumus). Visu galveno lomu atveidotāji Vocekā dzied pirmo reizi. Titullomā neticami lirisks un traģisks ir britu baritons Kristofers Maltmens, kura ierastais tēls ir klasisks siržu lauzējs Mocarta operās. Vocekā atlētiskais dziedātājs ir kļuvis par vāju, dezorientētu vīrieti tefteli jocīgā blondā parūkā.
Voceka mīļotās sievietes Marijas lomā debitē holandiešu zvaigzne soprāns Eva Marija Vestbruka, kuru esam pieraduši dzirdēt Manonas Lesko, Izoldes, Zīglindes, Katerīnas Izmailovas un Katjas Kabanovas partijās. Berga operā Eva Marija Vestbruka ir jutekliska, brīžiem saniknota un sagrauta sieviete, kura meklē sevi un savu piepildījumu bezcerīgajā dzīves ainavā. Šie meklējumi viņai beidzas letāli.
Voceka pirmizrāde atklāja Nacionālās operas rīkoto otro ikgadējo jaunās operas festivālu Opera Forward, kas ilga divas nedēļas līdz marta beigām un piedāvāja drosmīgu, novatorisku XX gadsimta klasikas un jaundarbu programmu. Tajā notika iesildīšanās 2019. gadā gaidāmajam Karlheinca Štokhauzena monumentālā 29 stundu operas cikla Licht atskaņojumam.
Interviju ar Marijas lomas atveidotāju Evu Mariju Vestbruku lasiet šeit.
Voceks
Diriģents Marks Albrehts, režisors Kšištofs Varlikovskis
Nīderlandes Nacionālajā operā Amsterdamā 4., 6., 9. aprīlī