Latvijas sēru dienā pieminēt padomju genocīda upurus šoreiz aicina ne tikai fonds Sibīrijas bērni, kas to darījis jau daudzus gadus, - radušās arī vairākas jaunas iniciatīvas, kas apliecina - tautas atmiņa ir dzīva cauri paaudzēm. Daļai dalībnieku šī sasaiste ir dziļi personīga.
Vajadzība abpusēja
"Piemiņas koncerti Aizvestajiem vienmēr ir sirsnīgi, saviļņojoši un mums pašiem ļoti vajadzīgi, vismaz man noteikti. Katru reizi, plānojot gada darbus, 14. jūniju vienmēr atstāju neaizņemtu, tas pieder Sibīrijas bērniem, un es priecājos, ka uzrunāto mūziķu atsaucība vienmēr ir liela," stāsta diriģents Sigvards Kļava. Viņš un Latvijas Radio koris jau daudzus gadus ir neatņemami fonda Sibīrijas bērni rīkoto piemiņas notikumu dalībnieki, un ir jūtams, ka vajadzības mērs ir abpusējs. Kļava uzsver, ka «tā nav tikai došana un ņemšana vienā virzienā». Šajā reizē viņš ar kori ir sagatavojis latviešu mūzikas programmu, kurā ir gan mūsu klasiķu Emīla Dārziņa un Pētera Barisona opusi, gan Artura Maskata dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem un Pētera VaskaKlusuma augļi ar Mātes Terēzes lūgšanas vārdiem. Apcerīgajā programmā iekļautas arī trīs dziesmas no nesen izveidotā, nesalaužamajai trimdiniecei un savas zemes patriotei dzejniecei Broņislavai Martuževai veltītā uzveduma Rakstītāja. (Pilns dzejniecei veltītā koncertuzveduma ieraksts būs skatāms LTV 14. jūnija vakarā plkst. 23.)
Citā koncertā - Rīgas Latviešu biedrībā - trīs kori diriģenta Jura Kļaviņa vadībā atskaņos mūsu tautas īpašo likteņskaņdarbu - Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāti Dievs, Tava zeme deg!. Taču Sigvards Kļava tvēris šībrīža sajūtas, kuras virmo gaisā. "Es meklēju šībrīža sajūtu, lai koncerta noskaņa būtu aktuāla šodien, arī mums pašiem. Vienmēr cenšamies šos koncertus veidot sirsnīgus, lai tie nebūtu tikai skumju atmiņu iecikloti," viņš saka. Šīs sajūtas, cilvēku attieksme mainās ik gadu, un to jūt, arī uzstājoties ikdienā. Ir tikai jāieklausās, lai nebūtu tā, ka brīžiem ir par daudz sekluma vai par daudz sāpju, diriģents uzskata.
Pianistam Aldim Liepiņam, kurš arī muzicēs šajā koncertā, tas ir personiski īpašs un būtisks notikums. «Mana mamma un arī viņas trīs brāļi ir Sibīrijas bērni. Mammu izsūtīja pat divreiz: vispirms 1941. gadā, kad viņai bija tikai četri gadiņi, bet pēc tam - otrajā izsūtīšanas vilnī 1949. gadā, tikai trīs gadus pēc tam, kad bērniem atļāva atgriezties,» A. Liepiņš atklāj savas dzimtas stāstu. Mammas māte - pianista vecāmāte - toreiz palika Sibīrijā, bet mammas tēvu 1942. gadā nošāva Soļikamskā. "Vecmamma smagi strādāja, cilāja baļķus Kanskas meža rūpnīcā," stāsta Liepiņš.
Labākie darbi piemiņai
"Mans tēvs izsūtījumā pavadīja septiņus gadus. Tēvs par to neko bieži nestāstīja, bet vectēvs stāstīja ļoti daudz, katru dienu," stāsta komponists Raimonds Tiguls, kurš tieši šajā pavasarī bijis braucienā uz Sibīriju. "Kopā ar bijušajām kora Kamēr... dziedātājām Ingrīdu Krasovsku un Kristīni Zvirbuli, kura tur, Krasnojarskā un Omskā, divus gadus nostrādājusi par skolotāju, muzicējām mūsu tautiešiem Krasnojarskā, Omskā, Tomskā, Novosibirskā. Īpaši viesmīlīgi mūs uzņēma un īpašas sajūtas bija latviešu ciematā Bobrovkā, Augšbebros,"stāsta Tiguls. Viņš piedalīsies piemiņas koncertā Neaizmirsti, kas sestdien plkst. 18 sāksies Rīgas Mateja baznīcā.
"Sibīrijā aizbraucu arī uz ciematu, kur bija izsūtīti mans tēvs un vectēvs, omīte un arī tēva brāļi. Tēvs un brāļi bija mazi bērni, tēvam bija trīs gadi, bet mazākajam brālītim nebija pat gads. Viens brālītis piedzima jau Sibīrijā," izstāsta mūziķis. Viņš sestdien koncertā atskaņos savu labāko dziesmu izlasi. Arī Dod, Dieviņi!, kas saviļņojoši izskanēja pagājušajos Dziesmu svētkos. Tāpat kā Sibīrijā, arī šajā koncertā viņš skandinās rituālo instrumentu hengu, turklāt vēl arī meditatīvās noskaņās muzicēs duetā ar koklētāju Laimu Jansoni.