Necel kņadu ar biskvītu ezerā

Laikā, kad par festivāliem ar lielām zvaigznēm un cilvēku masām, kādas nu tās pie mūsu apdzīvotības ir iespējamas, ļaužu interese samazinās, ir vērts padomāt par kādiem citiem apmeklētāju ieinteresēšanas veidiem mazākos festivālos. Tie varētu būt mūzikas baudīšanai neierasti apstākļi un vieta, kā tas ir Ezera skaņās, vai arī intriģējoši nosaukumi, kādi ir trim pārējiem šajā nedēļas nogalē dažādās Latvijas vietās notiekošajiem festivāliem – Limbizkvīts, Kņada un Klusuma festivāls. Mūsu dabas ainavu un valodas izmantošana pasākumu reklamēšanā ir par velti, turklāt tas ir autentiski. Nekur citur tā nebūs.

Saullēkts laivās uz ezera 

Koncertus var klausīties, iespiests pūlī starp citiem sasvīdušiem faniem pirmajās rindās vai sēžot ērtā krēslā, guļot šūpuļtīklā, pļavā. Var iztēloties vēl visādas pozas, kas pastiprinātu mūzikas klausīšanās piedzīvojumu, piemēram, karājoties aiz kājām augstu gaisā un jūtot, kā saskaņā ar bērnībā dzirdētajiem brīdinājumiem asinis pamazām satek galvā, izraisot kaut ko līdzīgu reibonim, varbūt padarot šajā brīdī skanošo mūziku par iespaidīgāko mūžā, jo tā taču var izrādīties pēdējā, ja neviens neatcerēsies, ka tevi no šīs pozas laikus jāatbrīvo. Vēl neaizmirstams droši vien varētu kļūt muzikālais baudījums brīvā kritienā, bet Ezera skaņās, kas notiek jau kopš 2012. gada, apmeklētāji atrodas laivās, kas peld Kāla ezerā Madonas novada Vestienas pagastā. Visi laivās iesēžas naktī. Klusumā un tumsā airējoties (motorlaivas nav atļautas), viņi sasniedz pirmos gaismas objektus un skatuvi, kas tāpat peld ezerā, un tur pirms saullēkta, ap pulksten četriem rītā, sākas muzikāli priekšnesumi, turklāt dalībnieki pirms festivāla netiek atklāti. Zināms vien, ka 2019. gadā programma tematiski pēta zemūdens dzīles, pielīdzinot tās cilvēka zemapziņas plašumiem, un līdzšinējās Ezera skaņās ir piedalījušies gan Latvijas, gan ārvalstu mūziķi – Mona de Bo, Kārlis Auziņš, Evija Vēbere, Matīss Čudars, Latvijas Radio koris, Soley, Mirels Vāgnera, Mikko, Villijs Meisons, Fenster u. c. Atceroties grupas Spāre episko uzstāšanos saullēktā pagājušā gada festivāla Kartupeļpalma noslēgumā Salaspils Botāniskajā dārzā, vēl jo iespaidīgāk tas varētu būt uz ezera, skaņai pieaugot līdz ar gaismu un mūzikai mainoties no minimālas instrumentālās līdz apjomīgai un harmoniskai saullēktā, kad notiek kulminācija. Pasākums notiek ezera vidū, bet sākumpunkti, no kuriem tur nokļūt, ir četras ostas, biļešu iegādes brīdī izvēloties, vai tīkamāka vieta, kur celt telti, šķiet pļavas, kalna, lielā vai lidosta. Laivas var ņemt līdzi gan katrs savējās, gan tās arī īrēt, iepriekš rezervējot. Braucot laivās, apmeklētāji aicināti nesarunāties, un arī, pirms ņemt līdzi bērnu (līdz septiņiem gadiem ieeja bez maksas) vai mājdzīvnieku, katram pašam jāuzņemas atbildība par to, vai viņa lolojums pratīs ievērot klusumu.

Bez telefoniem un alkohola

Vārds "klusums" izmantots šonedēļ Dienvidu fortos Liepājā, aizsargājamā piekrastes teritorijā notiekošā festivāla nosaukumā tik tieši, ka tiešāk vairs nav iespējams, kaut dalībnieku saraksts nekādu klusumu nesola. Ja nu vienīgi par mērauklu ņemam pasaulē pašas skaļākās grupas My Bloody Valentine vai Sunn O))), kas šogad Klusuma festivālā nepiedalās, jo kopā ar Pasaules Dabas fondu festivāls izveidojis sociālo kustību, kas vērš uzmanību trokšņa ietekmei uz cilvēka un dzīvnieka veselību.