Festivāls Kubana Lucavsalā vairs nenotiek, toties tā vietā mums ir divi megazvaigžņu rokkoncerti, kādus Rīga sen nav pieredzējusi. Viens no tiem jau klāt – 21. jūnijā Lucavsalā notiekošo gandrīz pat varētu nosaukt par festivālu, jo bez galvenās grupas Foo Fighters tajā uzstāsies vēl divas pasaules līmeņa komandas – The Kills un Biffy Clyro –, kā arī Elephants from Neptune no Igaunijas.
Briesmas vairs nedraud
Kad igauņu grupa būs nospēlējusi, uz Lucavsalas skatuves kāps, pēc šī raksta autora domām, muzikāli un vizuāli pievilcīgākie vakara viesi – duets The Kills. To 2000. gadā izveidoja amerikāņu dziedātāja Elisone Moshārta un britu mūziķis Džeimijs Hinss, iedvesmojoties no Polijas Džīnas Hārvijas, The Velvet Underground, Fugazi, The Clash, Nirvana, Pixies un Sonic Youth. Elisone abu iepazīšanās brīdī vēl bija Floridas pankgrupas Discount vokāliste, pēc šī kolektīva izjukšanas viņa pārcēlās uz Londonu.
Izmantojot bungmašīnu, Džeimijs Hinss un Elisone Moshārta veidoja netīrus, trokšņainus, psihedēliskus pankblūza un garāžroka ierakstus, kas tika salīdzināti ar The White Stripes ne vien skanējuma dēļ, bet arī tāpēc, ka abi bija dueti. Elisone Moshārta kā viesvokāliste piedalījusies Placebo un Primal Scream ierakstos, savukārt Džeimijs Hinss nokļuva mediju uzmanības centrā, apņemot par sievu no neglābjamā narkomāna Pīta Dohertija aizgājušo supermodeli Keitu Mosu, kura reiz strīda karstumā esot iesviedusi baseinā datoru ar kārtējā The Kills albuma sagatavēm. Mūsu laikmeta sāpe – lenšu magnetofons viņai noteikti būtu par smagu.
2009. gadā, kad The Kills kādā turnejā iesildīja Džeka Vaita otro grupu The Raconteurs, Elisone Moshārta tika aicināta aizstāt dažās dziesmās Džeku Vaitu, kurš bija pazaudējis balsi. Rezultātā tika izveidota blūzroka supergrupa The Dead Weather, kuras galvenā vokāliste bija Elisone Moshārta, un Džeks Vaits tajā spēlēja bungas. The Dead Weather izdevusi trīs albumus un braukusi turnejās. Džeku Vaitu un Elisoni Moshārtu vienoja interese par avangarda roka un blūza mūziķa Captain Beefheart (1941–2010) daiļradi, kuru savu iedvesmotāju vidū min arī Polija Džīna Hārvija. Duets The Kills turpina pastāvēt – pagājušajā gadā tas izdevis piekto albumu Ash & Ice – Džeimijs Hinss ar Keitu Mosu jau šķīrušies, tātad jaunajai mūzikai briesmas vairs nedraud.
Ģitāras bikšu vietā
Savulaik pilnīgi kaili uz skatuves ir kāpuši citi šīs vasaras vēl gaidāmie viesi – amerikāņu grupa Red Hot Chili Peppers (uzstāsies Lucavsalā 27. jūlijā), reiz pašmāju festivālā Tabūns tikai ar ģitāru visu savu mantību piesedza grupas Inokentijs Mārpls līderis Dambis. Ar tiem it kā viss skaidrs – huligāniem un pankiem, pat ja viņi tādi bijuši tikai jaunībā, nekas nav svēts, bet, lūkojoties uz trim pieklājīga izskata skotu puišiem no Biffy Clyro, grūti noticēt reklāmas materiāliem, kuri vēstī, ka viņi vienmēr uz skatuves kāpjot ar kailiem torsiem. Vārdnīca.lv skaidro, ka "torss tēlotājā mākslā ir cilvēka ķermeņa atveidojums bez galvas un locekļiem". Paskatīsimies!
Šogad Biffy Clyro ir saņēmusi žurnāla New Musical Express (NME) balvu kā labākā britu grupa, tās šovi Eiropā ir pārpildīti, un atmosfēra koncertos parasti esot tā uzkarsēta, ka nāksies ķert gaisa vēsmas virs pūļa galvām, lai atvēsinātos, jo aiziet pēc ūdens nebūs iespējas, lai nepazaudētu savu ieņemto vietu pie skatuves. Koncertos pieņemts pirms grupas parādīšanās uz skatuves un arī starp dziesmām skaļi kliegt: "Mon the Biffy!" vai "Mon the Biff!" Ir pienācis pēdējais laiks šos vārdus izdrukāt, pielīmēt pie sienas un sākt mācīties no galvas, lai nav jākrīt kaunā, ka citi kliedz skaļāk par jums.
Grupa radusies 1995. gadā, un tajā spēlē ģitārists Saimons Nīls, basists Džeimss Džonstons un bundzinieks Bens Džonstons, kuri visi arī dzied. Koncertos viņiem pievienojas vēl divi mūziķi. Jautāti par grupas nosaukuma izcelsmi, grupas dalībnieki izdomā dažādus stāstus – tas esot kāda skotu futbolista vārds, kādam no dalībniekiem esot slavenā 60. gadu dziedātāja Klifa Ričarda pildspalva, ko saukuši par "Cliffy Biro", un vēl viens variants: šim nosaukumam esot atšifrējums "Big Imagination for Feeling Young ‘cos Life Yearns Real Optimism", un, kad to izlasāt, vēlme šo grupu redzēt un dzirdēt kļūst tik liela, ka laiks līdz trešdienai vilksies neciešami ilgi un mokoši.
Melnākā diena vēsturē
Amerikāņu grupas Foo Fighters neoficiālā dzimšanas diena ir 1994. gada 5. aprīlis, kas uzskatāma par vienu no visu laiku melnākajām dienām rokmūzikas vēsturē, jo tad nošāvās grupas Nirvana līderis Kurts Kobeins. Grupas bundziniekam Deivam Grolam, kurš jau vienā no Nirvana pēdējā albuma In Utero ierakstu sesijām bija iedziedājis paša sacerēto dziesmu Marigold ar Kobeinu pie bungām (tās gan tiek dēvētas par baumām, un pastāv versija, ka Kobeins ierakstā vispār nav piedalījies), protams, negribējās palikt par pensionētu izjukušas grupas dalībnieku 25 gadu vecumā.
Sākotnēji Deivs Grols teicis, ka vienpersoniski ieraksta albumu bez domas to izdot un viņš to dara tikai tāpēc, lai atkoptos no depresijas pēc grupas biedra zaudējuma, jo uzreiz iekļauties kādā citā ansamblī negribējies – viņš atteicies no piedāvājumiem kļūt par Danzig un Tom Petty and the Heartbreakers bundzinieku, jo atrašanās šajā krēslā viņam vienmēr atgādinātu par Nirvana. Pat nosaukumu Foo Fighters Deivs Grols izdomājis, lai slēptu savu identitāti, kad izplatījis savu soloalbumu kasetēs tikai draugiem. Ierakstu kompānijas, protams, ieinteresējušās par šo ierakstu, un nākamajā gadā iznāca albums, uz kura vāka bija šaujamierocis – priekšmets, kas mainīja viņa dzīvi. No vienas puses – traģēdija un zaudējums, no otras – iespēja veidot pašam savu žilbinošu karjeru, muzikāli talantīgāka grupas biedra ēnas vairs neaptumšotam.
Savācis mūziķus, lai varētu šīs dziesmas spēlēt arī koncertos, Deivs Grols izveidoja grupu, kurai deva to pašu nosaukumu – Foo Fighters. Jau pirmais albums tika ļoti labi pārdots, un soli pa solītim FF kļuva par supergrupu – pirmajā reizē, kad bija iespēja redzēt mūziķus festivālā Bizarre Vācijā 2000. gadā, Deivs Grols priecājās kā mazs bērns, ka viņi beidzot ir izpelnījušies tik liela un nozīmīga festivāla galveno mākslinieku godu. Tas izskatījās reizē gan aizkustinoši, gan skumji, jo radās iespaids, ka viņš par šo visu klusībā jūtas parādā sen aizgājušajam Kurtam Kobeinam, bet patiesībā priecājas, ka viņam ar savām dziesmām un grupu, kurā pats ir līderis, izdevies iegūt lielāku slavu nekā Kurtam dzīves laikā – FF pat saņēmusi vienpadsmit Grammy, kaut arī par leģendu, protams, Deivs Grols ir kļuvis kā 90. gadu pirmās puses ievērojamākās apvienības dalībnieks (FF sastāvā tagad ir arī Nirvana koncertu ritma ģitārists Pets Smīrs), jo tas nekad netiks aizmirsts, pat ja FF visās iespējamās aptaujās tiks atzīta par šībrīža dižāko rokgrupu pasaulē, jo eksplozīvu koncertšovu ziņā šodien nav daudz tādu, ar ko šiem mūziķiem sacensties. Šogad Deivs Grols un FF ir galvenās zvaigznes Eiropas lielākajos festivālos – Glastonberijā un Roskildē. Mums nekur nav jābrauc – tikai līdz Lucavsalai.
Koncerts
Lucavsalā 21.VI
Ieeja no plkst. 16
Elephants from Neptune plkst. 18.30,
The Kills plkst. 19.30,
Biffy Clyro plkst. 20.30,
Foo Fighters plkst. 22
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 69–199