Komponists Georgs Pelēcis īpaši šim koncertam un māksliniecēm ir sakomponējis vokālo ciklu ar Viļa Plūdoņa dzejoļiem, kas pirmatskaņojumu pieredzēs tieši 3. septembrī.
Diāna Ketlere dzimusi 1971. gadā Rīgā, mūziķu ģimenē. Viņa sākusi spēlēt klavieres piecu gadu vecumā. E. Dārziņa mūzikas skolā viņa mācījusies pie pedagoģēm F. Bulavko un A. Pāžes, 17 gadu vecumā kļuvusi par 1. prēmijas laureāti J. Vītola Latvijas pianistu konkursā.
1993. gadā Diāna ar izcilību beigusi profesora T. Biķa klasi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. No 1992. gada līdz 1994. gadam viņa arī mācījusies profesora K. H. Kamerlinga klasē Zalcburgas Mozarteum akadēmijā. 1995. gadā Diāna ar augstāko apbalvojumu (DipRAM) beigusi Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju (profesora K. Eltona klasē). 1996./1997. gadā un 2000./2001. gadā viņai tika piešķirta Hodžsona klavieru stipendija (The Hodgson Piano Fellowship).
Viņas interpretācijā notikuši vairāku Pētera Vaska un Jura Karlsona skaņdarbu pirmatskaņojumi Lielbritānijā.
Diāna uzstājusies gan kā soliste, gan ar orķestriem un kamermūzikas ansambļiem gandrīz visās Eiropas valstīs. Viņa spēlējusi Šveicē (Gstaat Musiksommer Festival), Itālijā (Ravello Music Festival), muzicējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, uzstājusies kā Zalcburgas Kamerfilharmonijas soliste (Solisten der Salzburger Kammerphilarmonie). Viņas spēli dzirdējuši klausītāji tādās prestižās koncertzālēs kā the Bridgewater Hall Mančestrā, the Glenn Gould Studios Toronto, Shinjuku Opera City Hall Tokijā, Symphony Hall Osakā.
Viņas skatuves partneru vidū ir tādi pazīstami mūziķi kā Volframs Krists, Narimihi Kavabata, Inga Kalna, un viņa ir sadarbojusies ar tādiem komponistiem kā Pēteris Vasks, Arvo Perts, Santa Ratniece, Marsels Nisinmans (Marcelo Nisinman).
Kopš 2003. gada Diāna ir klavieru katedras profesore Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un 2017. gada kamermūzikas profesore Ženēvas Mūzikas augstskolā. Viņa ir pasniegusi meistarklases Norvēģijā, Spānijā, Čehijā, Lielbritānijā un citur, kā arī bijusi vairāku starptautisku klavieru konkursu žūriju locekle. Diāna ir SoNoRo festivāla Rumānijā mākslinieciskā vadītāja.
Viņa ir dibinājusi Ensemble Raro, kas ir viens no pieprasītākajiem kamermūzika ansambļiem pasaulē. Kā arī Diāna ir 2008. un 2016. gada Lielās mūzikas balvas laureāte.
Inga Kalna absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas (1994) un Vokālās mākslas (1997) nodaļu, kā arī Lielbritānijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas Karaliskās augstskolas operas fakultāti (1999). Ingas Kalnas vokālo meistarību veidot palīdzējušas Ludmila Brauna (Rīga, Vankūvera), Irina Gavrilovici (Vīne) un Džoja Mammena (Londona).
Inga Kalna ir pieckārtēja Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte (1995, 1998, 2002, 2014, 2016). Soliste ir arī Goldberg Operatic Prize (Lielbritānija, 1997) ieguvēja un Bruce Millar-Gulliver Memorial Trust Award konkursa (Lielbritānija, 1999) 1. vietas ieguvēja.
Kopš 1995. gada Inga Kalna bija Latvijas Nacionālās operas soliste. Viņas repertuārā bija Pamina Mocarta Burvju flautā, Mimī Pučīni Bohēmā, Džilda Verdi Rigoleto, titullomas Doniceti Lucia di Lammermoor un Hendeļa Alčīnā. 1999.gadā viņa pievienojās Hamburgas Valsts operas Starptautiskajai operstudijai. No 2001. līdz 2007. gadam Inga Kalna bija Hamburgas Valsts operas soliste. Šajā opernamā viņas repertuārā bija Adīna Doniceti Mīlas dzērienā, Ksenija Borisā Godunovā, Džilda Rigoleto, Violeta Traviatā, titulloma Doniceti Lucia di Lammermoor, Alčīna un Mimī un citas lomas.
Inga Kalna dziedājusi arī Nīderlandes operā, Flāmu operā, Tamperes, Lozannas un Tulūzas opernamos, Maskavas Lielajā teātrī. 2006. gadā viņa debitēja Zalcburgas festivālā ar Pirmās dāmas lomu Mocarta Burvju flautā. Gadu vēlāk viņa debitēja Parīzes Nacionālajā operā Alčīnas lomā, bet 2009. gadā ar Alčīnas lomu debitēja Milānas La Scala.