Šis noteikti ir vēsturisks notikums – kamerorķestris Sinfonietta Rīga un Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā sniedza koncertu jaunajā, ilgi gaidītajā, vēl tikai janvārī atklātajā Elbas filharmonijā Hamburgā. Modernajā, iespaidīgajā un akustiski labskanīgajā koncertnamā, kas kļuvis par Hamburgas jauno vizuālo simbolu un pašlaik ir visas Eiropas uzmanības centrā, Latvijas mūziķi bija aicināti atklāt garīgās mūzikas festivālu Lux Aeterna. Koncerta klausītājiem viņi piedāvāja pasaulslavenā igauņu komponista, svētminimālista Arvo Perta sakrālās mūzikas programmu.
Debešķīgā dzidrskaņa
Latvijas Radio koris, kā zināms, ir izcils un pasaulē pieprasīts Arvo Perta mūzikas interprets. Perts viņu un arī Sinfonietta Rīga izpildījumā jau ir pārbaudīta un augstu novērtēta kvalitāte. Kopā ar igauņu kolēģiem iemūžināta Tenu Kaljustes diriģētā ierakstā Adam’s Lament tā novērtēta arī ar Grammy balvu. Sigvarda Kļavas diriģētā koncertprogramma, kurā bija arī minētā albuma titulskaņdarbs, ne tikai apliecināja latviešu mūziķu profesionālisma perfekciju un izsmalcinātību, bet arī izcili testēja jaunās koncertzāles akustiku, jo Arvo Perta mūzikas rāmi meditatīvais, askētiskais, transparentais, jēgpilnām pauzēm piepildītais skanējums bieži balansē uz klusuma robežas. Sigvards Kļava pēc mēģinājuma sūrojās, ka "viegli nav, bija jāpierod", taču koncerts izdevās izcili, un publika to novērtēja, pieprasot un izbaudot vēl arī piedevu – klusajā, siltajā vienkāršībā apburošo igauņu šūpuļdziesmu sieviešu korim un stīgu orķestrim.
"Perta mūzika un tās izpildījums mani saviļņoja līdz sirds dziļumiem. Tā tiešām bija mūzika dvēselei. Tik kristāldzidra, tīra skaņa. Tik patiess, koncentrēts dziļums un pārsteidzoša perfekcija. Viņi kopā elpoja mūzikā!" atzina kritiķe Rikarda Ota. Vēlāk līdzīgi viņa aprakstīja koncertu interneta blogā Klassik-begeistert.de.
Latviešu mūziķu snieguma kvalitāti augstu novērtēja un slavēja arī koncertā sastaptie mūzikas profesionāļi – nīderlandiešu diriģents Klāss Stoks, kurš festivālā Lux Aeterna (koncertā 12. februārī Sv. Nikolaja baznīcā) muzicēja ar NDR kori (Vācijas Radio kori Hamburgā) un menedžere Marita Prumane. Viņa arī pauda prieku, ka Latvijas Radio koris un NDR koris ir radošas sadarbības partneri, kas pēdējos četros gados kopā īstenojuši divus lielus projektus.
Skaņu katedrāle
Gan tēla, gan mēroga un iespēju ziņā iespaidīgā ēka, kas celta pēc Šveices arhitektu biroja Herzog & de Meuron projekta, ir "uzsēdināta" uz viena no XX gadsimta vidū celtajiem ostas noliktavu spīķeriem un atgādina milzu kuģi, kas piestājis Elbas upes krastā. Tā robotais jumts cēli slienas 110 metru augstumā. Lielisko akustiku veidojis slavenais japāņu akustikas ģēnijs Jasuhisa Toijota (Nagata Acoustics).
Filharmonijas ēkas uzbūvēšana vāciešiem maksājusi teju vai miljardu – 865, 65 miljonus eiro – un ilgstošu politisku stīvēšanos. Par ilgo un grūto Elbas filharmonijas būvniecības gaitu (2007–2016) atgādina uz augsta pjedestāla celtie dzeltenie celtnieku zābaki – savdabīgs piemineklis dienesta puses foajē. Visu šo laiku te esot staigāts tikai šādos, spilgti dzeltenos gumijniekos un baltās ķiverēs.
Elbas filharmonijā ir trīs koncertzāles. Lielajā koncertzālē, kas sākas 12. stāvā un veidota kā amfiteātris, ir 2100 klausītāju vietu. Pat uz visaugstākajām vietām iespējams tikt, arī dodoties augšup turpat pa zāles iekšpusi no terases uz terasi kā vīna kalnā. Tad tas ir kā neliels ceļojums augšup, kura laikā iespējams arī pieskarties sienās integrētajām ērģeļu stabulēm, apskatīt un caur ažūru "mežģīni" ielūkoties vēl dziļāk instrumenta noslēpumainajā pasaulē, kuras valdniece – Elbas filharmonijas ērģeļprogrammu mākslinieciskā vadītāja – ir Berlīnē dzīvojošā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna. Viss modernais un skaistais šajā zālē ir arī funkcionāls: piemēram, neregulārais šūniņu tīklojums koncertzāles iekšsienu apdarē ir radīts nevis dizainam (katra no 10 000 šūniņu ir citāda!), bet akustikas nolūkiem, lai uzburtu īstu skaņu katedrāli. Lielā zāle ir milzīga un ietilpīga, taču mērogs ir neuzbāzīgs: no ikvienas vietas tā ir lieliski pārredzama, visur ir lieliska skaņa, un attālums no klausītājiem līdz diriģentam nepārsniedz 30 metru.
Jaunajā, stiklotajā filharmonijas daļā ir arī kamerzāle ar 550 vietām. Brīdī, kad tajā ieskatos, tehniskā gaismotāju un skaņinieku komanda strādā pie teatrālas koncertperformances sagatavošanas: skan ierakstītas meža putnu balsis, tiek uzburtas fantāzijas ainavas. Slīpo pacēlumu ar tajā izvietotajām 550 vietām var arī nolaist, krēslus var arī izņemt. Vēl ir arī Mazā zāle (Kaistudio 1) ar 120 vietām. Tā izbūvēta vecajā ķieģeļu spīķerī un ir jaunajai, eksperimentālajai mūzikai un izglītības projektiem.
Visas biļetes uz pirmās koncertsezonas koncertiem ir pārdotas. Tās izķertas ļoti īsā brīdī, jo visi grib redzēt šo jauno arhitektūras un akustikas brīnumu. "Kad es iegāju internetā, vairs nevarēju dabūt nevienu biļeti. Par laimi, vēl bija atlikuši daži koncertabonementi. Tā bija mana vienīgā iespēja, par ko tagad esmu ļoti priecīgs, jo šosezon jaunajā filharmonijā dzirdēšu veselus četrus koncertus," atklāja Hamburgā dzīvojošais laikraksta Die Zeit žurnālists Kolja Rudžo. Abonements ir divām personām, un uz pirmo koncertu viņš ielūdzis māti, pensionētu skolotāju, kura dzīvo Oldenburgā. "Esmu sajūsmā gan par filharmoniju, gan mūziķu brīnišķīgo sniegumu. Jūtos tik laimīga par šādu dāvanu," priecājās Valtrautes kundze.
Biļetes autobusā
Tomēr koncertnams neizmanto šābrīža vētraino sabiedrības interesi, lai tikai izspiestu no tās maksimālo labumu (lasi – peļņu). Elbas filharmonijas vadītājs Kristofs Lībens-Zeiters – austrietis, kurš iepriekš bijis slavenā Vīnes Koncertnama vadītājs, ar lepnumu stāsta par mērķtiecīgu sociālo programmu, kurā zināmu skaitu biļešu uz ļoti labiem koncertiem Hamburgas iedzīvotājiem par zemām cenām (sākot no sešiem eiro!) mēdz tirgot speciālos autobusos vai bibliotēkās pilsētas nomalēs. Ikvienam bez maksas ir pieejama publiskā telpa – tā dēvētā Plaza, kas atrodas vecā ķieģeļu spīķera un filharmonijas jaunās stikla būves savienojuma vietā un sasniedzama, kasē paņemot bezmaksas biļeti un pa eskalatoriem uzbraucot cauri vecajam spīķerim. Pa āra pastaigu promenādi 37 metru augstumā var apiet ēkai visapkārt, baudot pilsētas un ostas skatus, savukārt iekšpusē atrodas kafejnīca un veikals, kurā var iegādāties dažnedažādus Elbas filharmonijas suvenīrus. Te atrodas arī ieeja jaunajā ēkas daļā ar kāpnēm, kuras ved uz pašu koncertzāli. (Šajā vietā reģistrē koncertu ieejas biļetes.) Plaza jau pirmā mēneša gaitā, kopš filharmonija vērusi durvis, pabijuši teju miljons apmeklētāju. Pieejamība ir Elbas filharmonijas kredo, turklāt visos aspektos – sākot ar programmu daudzveidību dažādām gaumēm un iespēju tikt pie biļetēm pat par gluži simbolisku cenu un beidzot ar to, ka šī vieta nav aroganta. Te valda demokrātiska gaisotne: arī ikdienas džinsos te nebūs jājūtas kā Pelnrušķītei greznā pilī. Elbas filharmonijā iemājojis NDR (Ziemeļvācijas radio) Elbas filharmonijas orķestris, kurš agrāk strādāja vēsturiskajā Laeiszhalle koncertnamā. Kamermūzikas zālē ikdienā mēģina laikmetīgās mūzikas interpreti – Ensemble Resonanz. Milzīgajā kompleksā ir atvērta arī četrzvaigžņu viesnīca ar 250 numuriem un 45 ekskluzīvi privātie apartamenti (to cena gan ir kosmiska, sākot no 35 000 eiro par kvadrātmetru!). Izbūvēta arī stāvvieta 520 automašīnām.
Google maps