Sarakstījusi pamatīgu skaņdarbu klāstu dažādos akadēmiskās mūzikas žanros no kamermūzikas līdz simfoniskajiem darbiem. Savām rokām iestādījusi un rūpīgi iekopusi desmit hektārus meža. Vienmēr gatava izvadāt draugus un kolēģus pa Dobeles apkaimes skaistākajām vietām, par kurām zina arī izstāstīt gan to vēsturi, gan aizraujošas leģendas. Šāds ir komponistes Indras Rišes radošais devums, sagaidot apaļo – sešdesmito dzimšanas dienu. Atzīmējot Indras Rišes jubileju, tiešsaistes koncertā 9. jūnijā plkst. 19 no Rīgas Doma izskanēs komponistes portrets mūzikā, kuru gleznos trīs lieliskas mūziķes – mecosoprāns Laura Grecka, flautiste Anete Toča un ērģelniece Ligita Sneibe (Latvija/Zviedrija). Vakara programmā gan asprātīgās miniatūras jaunajiem ērģelniekiem Punktiņš, punktiņš, komatiņš, gan spēcīgais Rituāls no cikla Spektrs, gan poētiskie Saules apmirdzētie. Flauta ar ērģelēm satiksies Mijiedarbībā (1999), bet vokālo mūziku pārstāvēs pirms pāris gadiem tapušais cikls Šis skaistais laiks (2019). Pati dzimšanas dienas svinēšana gan notiks plaukstošajā lauku vasaras dabā Zebrus ezera krastā, kā tas tiek darīts katru gadu. Viesi tiek gaidīti ap pusdienlaiku. Arī koncerta dalībnieki, jo koncerts jau ir ierakstīts.
Kāpēc jubilejas koncerta centrā likts ērģeļu skanējums?
Tā nu ir iznācis, ka manā daiļradē ērģeles ieņēmušas ļoti nozīmīgu lomu, un esmu šim instrumentam rakstījusi mūziku jau kopš studiju laikiem. Tas droši vien, pateicoties brīnišķīgajiem Latvijas ērģelniekiem, ar kuriem kopā mācījos, kāpām uz skatuves, palīdzējām un atbalstījām viens otru, runājām, diskutējām, priecājāmies par otra panākumiem un pārdzīvojām neveiksmes. Šī skaistā, radošā atmosfēra bija tik auglīga, ka ar laiku sāku rakstīt tieši šim instrumentam, jo izjutu gan ērģelnieku ikdienu, gan krāšņo koncertu atmosfēru (tolaik) konservatorijas ērģeļzālē, kā arī Latvijas lepnumā – Rīgas Doma koncertzālē. Tā kā jutos ērģelnieku saimei piederoša, atbalstu savām idejām nenācās grūti atrast. Visilgstošākā un auglīgākā radošā sadarbība man ir izveidojusies ar ērģelnieci Ligitu Sneibi, un šajā jubilejas koncertā Ligitai piepulcējas flautiste Anete Toča un soprāns Laura Grecka.
Ērģeles ir visbūtiskākā tava radošā stihija?
Ļoti svarīga. Stabila un pastāvīga manas daiļrades daļa tieši tāpēc, ka man ir labs radošais tandēms ar Ligitu. Mūsu sadarbība nekad nebeidzas ar vienu darbu: kopā darot vienu, jau domājam par kaut ko citu, un mums jau ir vīzijas, ko darīt nākotnē.
Tas, ka Ligita Sneibe dzīvo Zviedrijā, sadarbībai netraucē?
Nē. Ligita ļoti daudz spēlē manus darbus Zviedrijā. Visos viņas koncertos programmā vienmēr ir kāds no maniem darbiem. Tas ir ļoti skaisti un reti. Komponistam tā ir liela laime, ja atskaņotājmākslinieks pastāvīgi tur savā repertuārā viņa darbus. Tas nav tā, ka vienreiz nospēlē un aizmirst. Viņa bija arī mana jubilejas koncerta iniciatore. Visas manas ērģeļu partitūras radušās, strādājot kopā ar Ligitu. Sadarbojoties jau kopš studiju gadiem, tieši caur viņu es iepazīstu ērģeļu rokrakstu – viņa pasaka priekšā, kāds idejas risinājums ērģelēm būtu labāks. Esmu viņai rakstījusi diezgan daudz, tāpēc tagad bija, no kā izvēlēties. Izvēloties koncertā iekļautos darbiņus, nolēmām apiet tos skaņdarbus, kuri ir ieskaņoti nesen nacionālajā ierakstu kompānijā Skani izdotajā diskā.