Kā ābeļdārzs ir Latvijas brīvība

Skatītāji aicināti jaundarbu novērtēt Jelgavas Kultūras namā 23. novembrī plkst. 12.00 un 16.00. Valda Butāna diriģētajās izrādēs piedalās Dailes teātra aktieri – Jelgavā dzimušais un augušais Artūrs Skrastiņš un Ilze Ķuzule-Skrastiņa –, operdziedātāja Kristīne Zadovska, solisti Zigfrīds Muktupāvels, Daumants Kalniņš un Andris Ērglis. Dziedās jelgavnieki – panākumiem bagātais meiteņu koris Spīgo un jauktais koris Balti, kā arī vīru koris Frachori no Rīgas. Uzveduma režisors un scenogrāfs ir Reinis Suhanovs.

"Tās dvēseles stīgas, kas vibrē Māras dzejā un pasaules notikumu redzējumā, iekustina arī manu radošo garu, katrreiz iedzīvinot arvien jaunas skaņas, motīvus un krāsas. Īpaši tuva mums abiem ir latviskā piederības sajūta. Gan vēsturi vētījot, gan sapņus par Latviju izrakstot," komponists Jānis Lūsēns stāsta par sadarbību ar Māru Zālīti. Tā bijis izrādēs Sfinksa, Indriķa hronika, Kaupēn, mans mīļais, Meierovics, Mistērija par sapni un mīlestību. "Mūsu kopdarbi ir izspēlēti simtiem reižu, un skaņdarbi dzīvo un tiek dziedāti vēl šodien. Ticu, ka mūsu jaunais darbs Kā ābeļdārzs ir brīvība ir skaists, emocionāli dziļš un pacilājošs turpinājums līdz šim jau kopā radītajam," saka J. Lūsēns. Viņš arī muzicēs instrumentālajā grupā kopā ar Hariju Gūtmani, Eviju Mundeciemu, Maritu Karpu, Latvīti Cirsi, Jāni Ozoliņu un Jāni Lūsēnu junioru.

"Ideja nāca no Jelgavas, mūs uzrunāja jau pirms vairākiem gadiem. Bermonta pēdējā atrašanās vieta līdz pat 1919. gada 21. novembrim bija Jelgavas pils. Viņa karaspēks plosījās visā apkārtnē, nežēlīgi izturējās pret civiliedzīvotājiem – meta akās, dūra, kāra, nodedzināja mājas un sējumus. Posts bija neaprakstāms. Tikai tad, kad mūsu puiši viņus padzina, Latvija kļuva pa īstam brīva," stāsta Māra Zālīte. Viņa atzīst: "Maigām dzejniecēm šī tēma ir ļoti grūta, gribējās raudāt un rakstīt rekviēmu, nevis poēmu. Izrādes fināla dziesma ir atsauce uz 1915. gadu, kad Kārlis Skalbe, Atis Ķeniņš un citas kultūras personības aicināja izklīdušo tautu atgriezties dzimtenē. Domāju, ka arī šodienas Latviju apdraud iedzīvotāju trūkums. Joprojām arī nespējam būt vienoti." Līdzās varoņu godināšanai poēmā īpaši izcelta liriskā mīlestības līnija. Tēmējot uz lokālo un aktualizējot ar Mīlestības aleju Jelgavā saistīto seno mīlas un draudzības stāstu, poēmā atainotie notikumi un tēli pāraug vispārnacionālajā.