Šis ir laiks, kad būt kultūras žurnālistam ir gan īpaši pagodinoši un iedvesmojoši, gan profesionāli ļoti grūti. Kā noturēt vajadzīgo līdzsvaru starp daudzināšanu un latviešu sakāmvārdu – kas par daudz, tas par skādi?
Latvijas simtgades Dziesmu un Deju svētku nedēļa turpinās gaiši un stipri, nesot cilvēkus uz sen nepiedzīvota kopīga prieka un pašapziņas viļņa. Un neba pirmdienas vakarā, 2. jūlijā, Esplanādē notikušais Latvijas senioru kopkora koncerts Margodama saule lēca būs tas, kam taupīt labus vārdus. Šo "enerģijas ķīseli" (Imants Ziedonis) tomēr gribas aprakstīt pienācīgi kvēli. Jāuzsver, ka šis koncerts bija ne tikai pelnītā goda un uzmanības parādīšana vecākajai paaudzei Ingas Krišānes smalkjūtīgā un gaumīgā režijā, bet arī īsts pilnvērtīgs māksliniecisks baudījums. Droši vien daudziem ienāca prātā – kā kādreiz Dzejas dienā. Mainījušies tikai lietusmēteļi – padomju pelēko un brūno toni nomainījušas visas varavīksnes krāsas.
Visu interviju/rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 4. jūlija, numurā!Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Kādas 100gades?!