Jauniestudējumu veido diriģents Māris Sirmais, režisore Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, video mākslinieks -8 , kustību režisore Liene Grava un gaismu mākslinieks Jevgeņijs Vinogradovs. Galvenajās lomās Inga Šļubovska-Kancēviča vai Elīna Šimkus, Laura Grecka vai Ieva Parša, Raimonds Bramanis vai Mihails Čuļpajevs, Jānis Apeinis vai Rihards Millers.
Ērika Ēšenvalda Iemūrētie ir opera par bibliotēkas uzcelšanu un upuri, bez kura nav iespējams radīt neko patiesi lielu. Visā Eiropā pazīstamas leģendas par cilvēkiem, kas dzīvi iemūrēti dažādu celtņu pamatos vai sienās, lai ēkas varētu tikt uzceltas un iegūtu dvēseli. Šī opera ir mūslaiku leģenda, kuras avoti ir dažādu Eiropas tautu folklora un mūsdienu Latvijas sabiedrība. Šā stāsta varoņi ir mākslinieki un mūrnieki, bibliotekāri un politiķi, viņu mīlestība un nodevība, ticība un pienākums. Operas pamatā ir Ineses Zanderes ideja un dzejā rakstītais oriģināllibrets; autore to kā cieņas apliecinājumu velta izcilajam dzejniekam un atdzejotājam Knutam Skujeniekam, Eiropas tautu folkloras latviskotājam. Librets ieguva 2. vietu Latvijas Nacionālās operas rīkotajā libretu konkursā 2008. gadā.
"Komponēšanas procesā emocionālais barometrs tvēra nenormāli plašu amplitūdu, radošums bez mitas izaicināja un tirdīja ar pretjautājumiem, domas lidojums un fiziskais ķermenis brīžam te bija kā cimds ar roku, te – kā svešinieki. Šajā operā pa nošu lapām vientulībā miriādēm reižu izstaigāts daudz taku – idejisko, frāzējuma, artikulācijas, tembru, skaņkārtu, stilu, tēlu vadmotīvu u.c. Tās krustojās, pietuvinājās, attālinājās – tās dzīvoja savu gaitu. Man atlika vien iekustināt ūdens virsmu, un pēcāk jau atsaucās okeāns, kuru tad steidzos tvert partitūrā," savas otrās operas tapšanu raksturo Ēriks Ešenvalds.
"Kas tiešā vai pārnestā nozīmē ir jāiemūrē, kas jāupurē, lai taptu ēka, kas simbolizē cilvēka vienlīdz skaistos un bīstamos centienus būt radītājam – no jauna uzbūvēt Visumu, iemiesot prāta un skaistuma ideālus, cilvēka dievišķo dabu, vienlaikus liecinot par sava laika šaurajām robežām, leģitimējot varu, atklājot savu vājumu? Mūsdienās šī arhetipiskā ēka nav ne pils, ne baznīca, bet bibliotēka. Taču tas nav stāsts par to, kā mēs Latvijā cēlām Gaismas pili, un ko tai upurējām. Mūsu darbs ir brīvi interpretējams laikā un telpā, mīts dod dziļumu vēstures un ikdienas banalitātēm. Ērika Ešenvalda mūzikai Dievs vienmēr stāvējis klāt, ļaujot pārkāpt to robežu, aiz kuras cilvēks ir labāks un lielāks, nekā viņš pats spēj būt," saka operas libreta autore, dzejniece Inese Zandere.
"Iemūrētos es sauktu par pieaugšanas jeb nobriešanas drāmu vai jaunības operu – ar to nedomājot stāstu par jauniešiem, bet gan jauniem, talantīgiem, ambicioziem, cilvēkiem, kas grib paveikt ko lielu, gan pārorientējot sevi jaunā kvalitātē, gan atstājot aiz sevis ko vērtīgu," jauniestudējumu raksturo režisore Laura Groza-Ķibere, kura ar Iemūrētajiem debitē operas žanrā.
11.rinda