Šķiet, jau kopš 2006. gada Rīgā koru nozarē nav noticis neviens starptautisks festivāls vai starptautisks konkurss. Tas būtu ļoti svarīgs instruments, kas dod impulsu un uztur nozares asinsriti. Jau sen bija sajūta, ka šajā ziņā nepieciešams kaut ko darīt. Šogad sākam, - stāsta diriģents, jauniešu kora Mūza vadītājs Guntis Cimiņš. Dombiedrībā ar vokālās grupas Latvian Voices dziedātājām viņš noorganizējis pirmo Rīgas A Cappella festivālu. To šonedēļ atklāja čehu grupa Gentlemen Singers, un vēl piecos koncertos dažādās zālēs līdz 10. novembrim turpinās vairāki spilgti Latvijas kori un ansambļi.
Vajadzīgs impulss
"Meitenes no Latvian Voices vairākās sarunās man ir teikušas, ka ļoti vēlētos, lai arī Rīgā notiktu līdzīgs festivāls, kādās viņas piedalās citās zemēs. Tāds, kur a cappella žanru varētu parādīt no visām pusēm: no liela kora līdz mazam vokālam ansamblim, kur skanētu gan senā, gan mūsdienu mūzika un džezs un kur varētu dzirdēt gan amatierus, gan profesionāļus. Visu, kas nodziedams bez pavadījuma, ar balsīm," stāsta Guntis Cimiņš. Būtiska ir arī grupu savstarpējā komunikācija - lai tās sapazītos savā starpā. Pēc tam ir daudz vieglāk sadarboties.
Viens no būtiskiem festivāla mērķiem ir arī ieinteresēt jauniešus. "Mūsu kori joprojām uzvar starptautiskos konkursos, taču sacensties kļūst arvien grūtāk, jo jauniešus ir grūti ieinteresēt dziedāt. Tikko šoruden ar savu jauniešu kori Mūza biju konkursā Rimini Itālijā. Tur bija pārsteidzoši daudz labu koru no Slovēnijas, kas arī ir maza valsts. Tā ir tāpēc, ka tur skolās ir sakārtota dziedāšanas sistēma, tas ir pamats," norāda G. Cimiņš, kurš ar Mūzu strādā kopš 2000. gada. No Rimini viņi atgriezās ar zelta un sudraba medaļām. Jaukto koru grupā mērķēts augstāk, taču Valta Pūces skaņdarbā gadījies liktenīgs tehnisks brāķis - pēkšņi vispār neskanēja basģitāra!
Atjaunojot korus Teikas vidusskolā, Guntis Cimiņš ir nonācis pie biedējošas atziņas: "Ir sajūta, ka tas (jauniešu interese) pašlaik jau slīd no rokām ārā. Varbūt, ka jau ir sasniegts kritiskais punkts. Redzu, ka vidusskolniekus, kuri agrāk nav dziedājuši, ir grūti iesaistīt korī. Tagad, pēc pārrāvuma, situāciju jau ir grūti saglābt. Milzīga atšķirība ir 5.-8. klašu meiteņu korī: ir pilnīgi cita attieksme un gan viņām, gan man ir milzīgs prieks no mēģinājumiem. Protams, viņas gribēs pēc tam turpināt. Savukārt puiši pat jūtas neērti, kad uzaicinu viņus padziedāt. Viņiem tas šķiet tik neorganiski, neierasti." Diriģents tic, ka jauniešus varētu iedvesmot festivāls, kurā uzaicinātu un parādītu pašlaik labākās, interesantākās, spilgtākās grupas vienkopus.
"Pirmais festivāls vēl ir maziņš impulss, tomēr - svarīgs," - tā G. Cimiņš, piebilstot, ka viens no tā uzdevumiem ir arī inspirēt jaunas mūzikas rašanos. Padomā nākotnei ir arī konkurss un arī meistarklašu vasaras skola ar augstas klases pasniedzēju, slavenu ansambļu līderu dalību.
Radoša abra
"Šogad gribējām izcelt ļoti spilgtus Latvijas kolektīvus un personības, kuras varbūt nav pietiekami pamanītas. Piemēram, meiteņu vokālais ansamblis Anima Solla, kas daudz koncertē ārzemēs un ir izcils, unikāls ansamblis, kas šogad Dziesmu svētku konkursā atzīts par labāko Latvijā un ir guvis daudzas starptautiskas uzvaras," uzsver G. Cimiņš. Vokālā grupa Anima Solla savā 15. gadu jubilejas programmā piedāvā jaundarbu koncertu Abra, kas notiks Totaldobže 2. novembrī plkst. 19. Koncertam īpaši radīti un tajā tiks pirmatskaņoti jaundarbi - tautas dziesmu aranžējumi un oriģinālkompozīcijas ar latviešu tautas dziesmu vārdiem. Koncertam Abra jaunus skaņdarbus radījuši Selga Mence, Andris Dzenītis, Juris Vaivods, Krists Auznieks. Šajā vakarā skanēs vokālajai grupai Anima Solla veltītās Uģa Prauliņa Vakardziesmas, Līgas Celmas Saules meitas jūru brida un Saucēja dziesma, Mārtiņa Aldiņa Avotā(i) guni kūru, Zigmara Liepiņa Es nezinu, kālabad, Es atnācu uguntiņu un citas latviešu tautasdziesmas. Latviešu tautas mūzikas koncertam dotais nosaukums Abra simbolizē tradicionālo vērtību saglabāšanas un tālāk nodošanas ceļu. Vienlaikus abra ir arī trauks, kurā, izmantojot no iepriekšējām paaudzēm saglabāto ieraugu, iejauc jaunu mīklu jaunai maizei. Koncerta mākslinieciskā vadītāja ir ansambļa vadītāja Mārīte Puriņa, režija ir Līvas Kalniņas rokās.
Koncertā Pareizticīgo dziedājumi Rīgas Sv. Pētera baznīcā 3. novembrī plkst. 19 muzicēs Pareizticīgo koris Blagovest, kas savā jomā ir nepārspējams kolektīvs Latvijā. Ne mazāk būtiski festivāla rīkotājiem šķiet parādīt arī jaunos līderus, kuriem ir potenciāli liela nākotne - šoreiz jauno diriģentu un dziedātāju Pēteri Vaickovski, kurš ar savu Ars Antiqua Riga muzicēs festivāla noslēgumkoncertā Vecajā Ģertrūdes baznīcā 10. novembrī. Īpašs solās būt nakts koncerts Zirgu ielas koncertzālē 8. novembrī plkst. 21, kur piedalīsies vokālie ansambļi no dažādiem Latvijas reģioniem: Bērzgales, Rēzeknes, Jaunpils, Kuldīgas.