Sākt stāstu par grupu Underworld un tās nozīmīgumu mūzikas vēsturē par godu tiem, kuri šo nosaukumu noteikti ir dzirdējuši, bet viņiem tas neko īpašu neizsaka, gribētos no pavisam nepareiza gala. Ar to, kāpēc man nepatīk grupa The Killers. Ne par to, ka atšķirībā no iesildītājiem James tā pirms dažiem gadiem piekrita glābt viņu Rīgas koncerta organizatoru ādu, tomēr kāpjot uz drošības prasībām neatbilstošas skatuves Mežaparkā. Par to, ka The Killers vienīgā ballītēm derīgā hita Mr. Brightside ievads ir šīgada Positivus galveno mākslinieku – grupas Underworld – lielākā hita Born Slippy (Nuxx) ievada plaģiāts. Ne tā, ka viss būtu viens pret vienu nosperts, bet tā uzbūves princips. Sākumā ieskanas uz viena instrumenta spēlēts relaksējošs, intriģējošs ievads – Underworld gadījumā tā ir ambienta elektronika, The Killers – vienas ģitāras solo. Tad sākas pats galvenais – pēkšņi kā no tālienes nākošs, bet uzstājīgs dziedājums gandrīz uz vienas nots, kam nemainoties pakāpeniski pievienojas bungas un citi instrumenti, līdz hits ieskrienas ar pilnu jaudu, un visi, paši to nemanot, jau lec dejā – ballīte, ja tā vēl kavējās, beidzot ir sākusies.
Underworld šo ievadu inteliģenti pastiepj garāku, kā seksa laikā vispirms pietuvinot orgasmu, bet tad piebremzējot un atkal to attālinot, savukārt The Killers kā no lielu naudas summu griešanās pilsētas Lasvegasas nākusi grupa iebliež uzreiz, jo radiohitiem atvēlētais ierobežotais garums jāizmanto...
Izbrāķētās dziesmas spēks
Paši Underworld dalībnieki savu dziesmu Born Slippy (Nuxx) vispār sākumā neuzskatīja par potenciālu hitu un nemaz nebija iekļāvuši savā otrajā albumā Second Toughest in the Infants, atvēlot tam tikai "izbrāķētās" vietu kā papildu gabalam tā paša skaņdarba instrumentālās versijas singla B pusē. Dziesma Born Slippy (Nuxx) kļuva par megahitu, kad tā tika iekļauta 1996. gada narkomānu supergrāvējā Trainspotting, un duets Underworld – Karls Haids (vokāls, sintezatori, ģitāra) un Riks Smits (elektronika) – kļuva par zvaigznēm arī ārpus pagrīdes elektroniskās mūzikas aprindām.
Abiem vīriem, kurus redzēsim uz Positivus galvenās skatuves sestdienas naktī, jau ir pāri sešdesmit, jo muzikālās apvienības pirmsākumi meklējami krietni agrāk. Līdzīgi kā nesen Rīgā pabijušais Als Jorgensons un Ministry, kas vēlāk kļuva par industriālā metāla aizsācējiem, arī Underworld astoņdesmito gadu sākumā bija sintpopa grupa, kas īpaši neatšķīrās no daudzām citām, spēlējot Kraftwerk un regeja iedvesmotu popmūziku. Vēlāk, bruņojušies ar ģitārām, jau izgājuši cauri arī fanka fāzei, Karls Haids un Riks Smits 1991. gadā kā trešo dalībnieku pieaicināja hiphopa un house mūzikas producentu Derenu Emersonu, ar kuru kopā Underworld transformējās par elektroniskās mūzikas grupu. Šīs iniciatīvas lokomotīve Derens Emersons 1999. gadā grupu atstāja, un tā atkal kļuva par sākotnējo Karla Haida un Rika Smita duetu.
Metropoles pēc tam
Kopš jau pieminētās veiksmes ar dziesmas iekļaušanu filmā Trainspotting grupa pārdevusi miljoniem albumu, uzstājusies ar iespaidīgiem koncertiem uz festivālu lielajām skatuvēm visā pasaulē, sacerējusi un ieskaņojusi mūziku daudzām filmām un 2012. gada Londonas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai, kuras režisors bija neviens cits kā tās pašas Underworld pirmās laimīgās lozes – filmas Trainspotting – autors Denijs Boils, kurš vēlāk aicināja dueta dalībnieku Riku Smitu sarakstīt un producēt arī slavenās filmas turpinājuma T2 Trainspotting skaņas celiņu. Par saviem iedvesmotājiem Underworld dēvē daudzi prominenti videospēļu mūzikas autori.
Šoruden duets gatavojas izdot jaunu albumu Drift Songs, kura dziesmas pa vienai vien digitāli jau izplatītas pagājušajā un šajā gadā kopā ar videoklipiem. Pamīšus ar vecajiem, visiem zināmajiem hitiem daļa no šīm jaunajām dziesmām skanēs arī Salacgrīvā, vēl pirms tās pirmo reizi izdos fiziskā formātā un prezentēs ar trim koncertiem Antverpenē, Amsterdamā un Londonā.
Grupa Underworld festivālā Positivus uzstāsies sestdien, 27. jūlijā, plkst. 23 uz galvenās skatuves