Deivids Bovijs nerunā ar žurnālistiem vairāk nekā desmit gadu. Ironiski, ka vienu no pēdējām intervijām viņš ir sniedzis modelei Keitai Mosai. Tā tika publicēta 2003. gadā mūzikas žurnālā Q. Pašlaik par starpniekiem starp mākslinieka universu un ārpasauli kļūst mūziķi, ar kuriem viņš sadarbojas. Plašsaziņas līdzekļi ķer katru vārdu no dziedātāja nometnes, tie veido Deivida Bovija jaunāko laiku hroniku, no tiem tiek būvēta albuma Blackstar biogrāfija – svarīga ir katra nianse, katras skaņas izcelsme. Jaunā diska apzīmējumam drukātajos materiālos visbiežāk tiek izmantots nevis burtu salikums – vārds "Blackstar" –, bet simbols ★. Melna zvaigzne.
2013. gada sākumā – pēc desmit gadu pauzes – Deivids Bovijs izdeva spēcīgu un tiešu rokmūzikas albumu The Next Day, kuru ierakstījis ar producentu Toniju Viskonti un seniem domubiedriem no savas koncertgrupas. Blackstar iezīmē drosmīgu pavērsienu ģēnija daiļradē – materiāls tapis ar jauniem mūziķiem no Ņujorkas laikmetīgā džeza aprindām. Nemainīgs Deivida Bovija komandā palicis tikai producents klasiķis Tonijs Viskonti. Viņš stāsta žurnālam Rolling Stone, ka impulsu jaunajam albumam devis Kalifornijas hiphopa mākslinieks Kendriks Lamārs. "Mūsu darba rezultāts nav līdzīgs tam, ko dara viņš, taču mums patika, ka Kendriks Lamārs ir tik atvērts un nav ierakstījis tradicionālu hiphopa albumu. Kendriks tajā samaisījis pilnīgi visu, un mēs vēlējāmies izdarīt to pašu. Mūsu mērķis bija izvairīties no rokenrola," saka Tonijs Viskonti.
Vēstule saksofonistam
Albuma ★ stilistiskais priekšvēstnesis ir Deivida Bovija skaņdarbs Sue (Or in a Season of Crime), kas tika ierakstīts 2014. gadā kopā ar viņa labas paziņas džeza mūziķes Marijas Šneideres orķestri. Septiņu minūšu ilgā postmodernā džeza/drum'n'bass dziesma tika iekļauta Deivida Bovija izlasē Nothing Has Changed (2014).
Dziedātāja uzmanību piesaistīja Marijas Šneideres ansambļa saksofonists Donijs Makeslins, kuram ir sava grupa. Deivids Bovijs apmeklēja Donija Makeslina kvarteta koncertu Ņujorkas džeza klubā 55 Bar un nākamajā rītā nosūtīja saksofonistam e-pasta vēstuli, kurā rakstīja, ka vakar dzirdētās mūzikas iespaidā sacerējis dziesmu un piedāvājis Donijam Makeslinam to ieskaņot. Tā bija kompozīcija 'Tis a Pity She Was a Whore, kura atrodama albumā ★. Visu jaunā diska saturu Deivids Bovijs ierakstījis kopā ar Doniju Makeslinu un viņa tuvākā loka mūziķiem – taustiņinstrumentālistu Džeisonu Lindneru, basistu Timu Lefevru, bundzinieku Marku Džūlianu un ģitāristu Benu Monderu.
Darbs noritēja 2015. gadā studijā The Magic Shop Ņujorkas Soho. Donijs Makeslins vēsta žurnālam Uncut: "Mēs muzicējām studijā kā dzīvā grupa, un Deivids ierakstīja vokālu kopā ar mums. Atmosfēra bija ļoti intīma. Jūs varat dzirdēt, ka albums tapis dzīvajā." Deivids Bovijs nāca uz The Magic Shop ar dziesmu demoversijām, kuras bija ierakstījis savā mājas studijā. Viņš bija noskaņots demokrātiski, aicināja mūziķus dalīties iespaidos par padarīto un ieklausījās viņu viedokļos. Dziesmu struktūra un forma palikusi nemainīga, taču skaņdarbos parādījušies džeza improvizācijas elementi, un Donijs Makeslins sarūpējis jaunas orķestrācijas, papildinājis aranžējumus ar citu instrumentu skanējumu. "Viņš uzticējās mūsu instinktiem," uzsver saksofonists. Visi strādāja dinamiski, albums tika ierakstīts ātri. "Deivids nebija pārņemts ar savu līdera lomu, viņš rūpīgi klausījās, ko mēs darām. Viņš vienmēr patur prātā kopbildi," piebilst Donijs Makeslins. "Deivids prot pateikt lietas, kas veicina iztēli. Tu vari tās apdomāt un saprast, ko tās tev nozīmē. Reiz viņš teica: "Izklausās lieliski, taču varbūt vēl nedaudz palidosim?"" Donijs Makeslins atklāj žurnālam Uncut.
Džezmenis slavē Deividu Boviju par viņa neatslābstošo interesi par mūziku un literatūru: "Viņš allaž meklē, ko jaunu var klausīties un lasīt." Donijs Makeslins uzskata, ka Deivids Bovijs novērtējis viņa grupas koncepciju, kas paredz elektroniskās mūzikas un improvizācijas savienošanu. Lielu iespaidu uz Deividu Boviju atstājis Donija Makeslina albums Casting for Gravity (2012), un viņš sapratis, ka džezs sniedz viņam iespēju īstenot jaunas muzikālās idejas.
Dziesmu biogrāfija
Ar visu ierakstīto materiālu Deivids Bovijs un producents Tonijs Viskonti turpināja strādāt Viskonti Ņujorkas studijā Human Worldwide. Albumā ★ ir iekļautas septiņas kompozīcijas. Tituldziesmas noskaņojumu Deivida Bovija cienītāji novērtēja rudenī, kad opusa fragments tika izmantots zviedru režisora Jūhana Renka televīzijas seriālā The Last Panthers; viņš arī uzņēmis kompozīcijas Blackstar videoklipu, kurā dziedātājs atveido neredzīgo pravieti. Jūhans Renks ir ievērojams mūzikas video, reklāmas un kino režisors, kurš strādājis ar Madonnu, Suede un New Order. Pagājušajā dzīvē viņš pats bijis ekstravaganta popzvaigzne ar skatuves vārdu Stakka Bo.
Desmit minūšu garajā eksperimentālajā skaņdarbā Blackstar, kurā saplūst ambientā, elektroniskā, soulmūzika un džezs, ir jūtama Skota Volkera vēlīno ierakstu ietekme (īpaši Volkera 1995. gada albums Tilt). Deivids Bovijs esot teicis Donijam Makeslinam, ka tituldziesma stāstot par Islāma valsti.
Kompozīcija Sue (Or in a Season of Crime), kas klausītājiem ir pazīstama kopš 2004. gada, albumā ★ ieguvusi jaunu, skarbāku skanējumu, kurā dominē džezmetāls un industriālās mūzikas motīvi. Dziesmu 'Tis a Pity She Was a Whore caurvij hiphopa ritmi un saksofona spēle; nosaukums aizgūts no XVII gadsimta angļu dramaturga Džona Forda lugas.
Opusa Girl Loves Me tekstā Deivids Bovijs izmanto XX gadsimta vidus Lielbritānijas spēlmaņu, jūrnieku, kriminālo aprindu pārstāvju, geju un prostitūtu slengu Polari un citē Entonija Bērdžesa Mehānisko apelsīnu – rakstnieks lingvists romānā ir radījis mākslīgo valodu (slengs Nadsat), kurā tiek izmantoti modificēti krievu vārdi. Deivids Bovijs tos integrē savā skaņdarbā.
Redzēt vairāk, just mazāk
Albumu noslēdz divas klasiski skaistas, sirdi plosošas dziesmas – Dollar Days un I Can’t Give Everything Away. Tajās Deivida Bovija balss, kuru, šķiet, pārklājusi aristokrātiska trūdu kārta, skan vēl aizkustinošāk nekā albuma Station to Station (1976) balādē Wild Is the Wind. Kritiķi pievērš klausītāju uzmanību tam, ka dziesmā I Can’t Give Everything Away ir dzirdams vienīgais ģitārsolo (Bens Monders) šajā albumā. "Redzēt vairāk un just mazāk/ Sacīt "nē", bet domāt "jā"/ Tas ir viss, kas bijis man prātā," dzied Deivids Bovijs kompozīcijā Es nevaru atdot visu.
"Es nezinu, par ko tā ir," saka producents Tonijs Viskonti. "Deivids atklāj tieši to, par ko viņš raksta. Daudzi autori tā jūtas: "Ja vēlaties uzzināt par mani, pētiet manus vārdus, manus tekstus." Tāpēc Deivids nesniedz intervijas. Jau iepriekš viņš ir atklājis pietiekami daudz. Tagad dzīvē viņam galvenais ir māksla, un viņš tai pievēršas pilnībā."
Vēl viens albuma skaņdarbs Lazarus, kurā ir saklausāma angļu grupas Joy Division ietekme, ir saistīts ar Deivida Bovija komponēto mūziklu, kuru līdz 20. janvārim var apmeklēt Ņujorkas teātrī New York Theatre Workshop (www.nytw.org). Izrādi Lazarus iestudējis viens no slavenākajiem Eiropas režisoriem flāms Ivo van Hove. Speciāli iestudējumam Deivids Bovijs sacerējis dažas jaunas dziesmas un pāraranžējis vecās; viņa partneris šajā projektā ir īru dramaturgs Enda Volšs. Uzveduma pamatā ir Voltera Tevisa 1963. gada noveles The Man Who Fell to Earth galvenā varoņa Tomasa Ņūtona liktenis (Deivids Bovijs atveidoja šo personāžu 1976. gada filmā). Viņš ir svešinieks, kurš ieradies uz Zemes. Lēta džina apreibināts un senas mīlestības vajāts, Tomass Ņūtons nespēj nomirt.
Kritiķi raksta, ka albums ★, kurš intriģē ar individuālu, oriģinālu skanējumu, Deivida Bovija diskogrāfijā pelnījis ieņemt vietu līdzās 70. gadu Berlīnes triloģijai. Dažādos jaunā albuma elementos recenzenti saskata līdzību ar mūziķa diskiem The Man Who Sold the World (1970), Hunky Dory (1971), Aladdin Sane (1973), Diamond Dogs (1974) un Outside (1995).
Tuvības ilūzija
Deivida Bovija pēdējā turneja A Reality Tour notika 2003.–2004. gadā. Es apmeklēju koncertu Stokholmā, tas bija askētisks un emocionāls šovs, kurā visvairāk pārsteidza roka titāna uztraukums (tā bija turnejas otrā pietura), ievainojamība un maigums. Varbūt viņš ir tikai cilvēks? Jā, tā ir – 2004. gadā māksliniekam tika konstatētas sirds problēmas, un viņš nolēma dzīvot un strādāt noslēgti, bez pārslodzes. Publiski Deivids Bovijs nav uzstājies kopš 2006. gada, kad labdarības pasākumā Ņujorkā nodziedāja dziesmu Changes duetā ar Alisiju Kīsu, atgādina žurnāls Rolling Stone.
Kamēr Deivids Bovijs klusē, interesi par viņu uztur ne tikai piecos gadu desmitos tapušais ierakstu katalogs un tēlu panteons. Pēdējos gados labākā dāvana mūziķa faniem ir Londonas Viktorijas un Alberta muzeja sagatavotā Deivida Bovija retrospektīvā izstāde David Bowie is, kura kopš 2013. gada apceļo pasauli. Maršruts – Londona, Toronto, Sanpaulu, Berlīne, Čikāga, Parīze, Melburna. No 2015. gada 11. decembra līdz šā gada 13. martam ekspozīcija ir aplūkojama Groningenā Nīderlandē. Iespējams, tā ir izstādes pēdējā pieturvieta.
Šī retrospekcija ir izcils, vienreizējs mākslas notikums – popkultūras un avangarda sadursme, kas atbilst Deivida Bovija daiļrades garam. Izstādei izdodas neiespējamais – tā pārvērš par kaismīgiem mūziķa faniem pat tos, kuri pirms tam par viņu nav jūsmojuši. Unikāls ir gan ekspozīcijas saturs, gan forma. Līdzīgu triku pērn mēģināja atkārtot Ņujorkas Modernās mākslas muzejs MoMA, kurā notika Bjorkas retrospekcija. Diemžēl neizdevās – Bjorkas izstāde bija statiska, nedzīva, samocīta.
Deivida Bovija retrospekcija ir piesātināta, aktīva, aizraujoša, zinātniska un izklaidējoša, tā atklāj jaunus mūsdienu kultūras apvāršņus un pierāda, ka viens cilvēks ir spējīgs mainīt pasauli ar savu mākslu, idejām un koncepcijām; dažas no tām ir aizgūtas, citas ir paša radītas. Dizains, arhitektūra, mode, literatūra, filosofija, zinātne, mūzika, teātris, kino, video, fotogrāfija, televīzija – izstāde savelk kopā Deivida Bovija un mūsu laika vēsturi. Svarīgs ir konteksts, sociālpolitiskie aspekti, katras desmitgades vēsturiskais nospiedums. Tajā pašā laikā izstādē tiek uzsvērts viņa personiskais faktors – psiholoģija, seksualitāte, mākslinieka nenotveramā daba – visas tās dīvainās, neizprotamās lietas, kas visvairāk fascinē Deividā Bovijā. Ekspozīcijai David Bowie is ir īpaša aura, kas ļauj sajust – tuvāk Deividam Bovijam kā šajā izstādē mēs nepiekļūsim.
Nevienā no pilsētām, kurās notika izstāde, mūziķis nav piedalījies vernisāžā. Deivids Bovijs negriež lentīti pie ieejas un nedzer šampanieti ar VIP viesiem. Tikpat konsekventi viņš noraida jebkādus apbalvojumus par mūža ieguldījumu. Fotoreportāžas no viņa dzimšanas dienas instagramā nebūs. Āmen!