Ikgadējās Austras balvas nominanti izziņoti, un šoreiz tie ir divpadsmit – par diviem vairāk nekā iepriekšējos gados, jo Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ tika nolemts balvas piešķiršanu pārcelt uz vasaras sākumu un līdz ar to arī apskatīt ilgāku laika posmu, kurā tapuši un izdoti ieraksti. Kā galvenā atšķirība no Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons jau ierasti jāmin albumu nešķirošana pa stiliem, ja neskaita klasiskās mūzikas albumu palikšanu aiz strīpas, jo tie tomēr ir jāvērtē ekspertiem ar citādām zināšanām un izglītību, kaut mūsdienās, kad žanru robežas tiek nojauktas, arī klasiskās mūzikas albums kāda savdabīga mūziķa daudzpusīgo interešu un darbības dēļ var iekļūt tā sauktās populārās mūzikas sarakstos, bet tas notiek reti.
Viens piemērs ir arfistes Elizabetas Lāces albums Mōaigā (Zemesmala), kas tika nominēts Austras balvai 2016. gadā. Tā tomēr ir pasaule, kurā mūzikai ir pavisam citas funkcijas, kaut, protams, nevienam nav liegts dejot, mājās uz pilnu klapi klausoties simfonijas, operas vai kormūziku.
Iesniegt vai neiesniegt
Otra Austras balvas atšķirība no Zelta mikrofona ir visu attiecīgajā laika nogrieznī iznākušo Latvijas mūzikas albumu kvalificēšanās balvai, jo pašiem mūziķiem vai izdevējiem savi albumi nekur līdz noteiktam termiņam nav jāiesniedz – pietiek tos izdot, kas šajos laikos nozīmē nevis nesēju (diski, plates, kasetes) saražošanu, bet publicēšanu straumēšanas platformās, kur tos var noklausīties jebkurš, arī Austras balvas žūrijas pārstāvji. Līdz ar to nominantu sarakstā nokļuvuši divi albumi, kuru veidotāji principiāli neiesniedz savus darbus Zelta mikrofonam, neuzskatot šādu iespējamo atzinību sev par vajadzīgu, jo lielākā daļa viņu klausītāju dzīvojot ārpus Latvijas. Tie ir Domenique Dumont (albums People on Sunday) un Sign Libra (Sea to Sea) – abi ir augstvērtīgi, starptautiski izskanējuši un novērtēti darbi, kuru neparādīšanās balvu pretendentu sarakstos ainu par notikušo Latvijas mūzikā konkrētajā laika posmā padara nepilnīgu, bet zinātāji teic, ka arī slavenajai balvai Grammy darbi ir jāiesniedz.
Tātad, no vienas puses, tā iesniegšanas lieta ir globāla slimība, bet no otras – aptvert visu mūzikas pasaulē notiekošo Grammy rīkotājiem nav iespējams, un nepieciešami vietējie eksperti, kas iesniedz, – ir zināms, ka no Latvijas to ir darījis Guntars Račs, kuram ir no Austras balvas žūrijas atšķirīgs viedoklis par augstvērtīgāko jeb jēgpilnāko, kas notiek Latvijas mūzikā.
Daži pirmrindnieki
Vēl viens albums, kura nebija Zelta mikrofona nominantu sarakstos, ir tikai šī gada sākumā iznākusī muzikālās apvienības Nesen debija Tas būs ilgi. Grupā muzicē cilvēki, kam šogad ir pa divām nominācijām, – Nesen dalībniece Alise Joste (pirmās Austras balvas ieguvēja) tur ir arī ar savu pēc ilgāka laika sameistaroto lielisko soloalbumu ŠāKāTā, savukārt bundzinieks Jānis Burmeisters – ar sava ilggadējā instrumentālā trio Tesa episko albumu Control, kas jau pelnīti ticis pie Zelta mikrofona metāla mūzikas kategorijā.
Austras balvas žūrijā ir ar mūziku savā ikdienas darbā saistīti dažādu paaudžu cilvēki – dīdžeji, muzikālo aktivitāšu rīkotāji, žurnālisti, apskatnieki un iepriekšējā gada uzvarētāji. Latvija ir maza, un daļa no žūrijas ir tie paši, kas balso par Zelta mikrofona laureātiem, bet ne tikai tāpēc Austras balvas divpadsmitniekā atkal uzpeld tie paši albumi. Zelta mikrofona galvenās – gada albuma – balvas ieguvējs ansis ar Lielu mākslu tiek uzskatīts par nopietnu pretendentu arī uz šo balvu, jo izcils albums ir izcils albums arī tad, ja to vērtē citi cilvēki, kaut šai sakarā ir visādi izlocīšanos no atbildības maskējoši sakāmie – "par gaumi nestrīdas", "vienam meita, otram kleita", "vērtību nosaka publika" utt. Ja vērtētāji ir cilvēki, kuri savā mūžā ir noklausījušies milzīgu daudzumu mūzikas, viņiem neizbēgami rodas saprašana par kritērijiem, pēc kuriem tā vērtējama, kaut otrs grāvis ir oriģinalitātes piezemēšana kritēriju sarakstā, ja kāds darbs vienkārši lec ārā no tā, kā «vajadzētu skanēt mūzikai», un ar to kaut nedaudz sirgst katrs eksperts – visiem ir savi kaitīgie ieradumi, un tādi tie arī paliks.
Turpinot Austras balvas nominantu uzskaitījumu – Zelta mikrofons jau kabatā arī Židrūnam par kliedziena jaudas albumu Kovārņu mazbērniem roka kategorijā, Kasetēm par albumu Dialogue elektroniskās mūzikas lauciņā un jaunajai latgaliešu reperei Ūgai par labāko debiju (albums LG ir HH). Gan Zelta mikrofonam, gan Austras balvai nominēti arī Arturs Skutelis (Lavīna), Ezeri (Sāls) un Stūrī zēvele (Labvakar). Saraksts ir ļoti cienījams, un to vērts papētīt arī tiem, kas dažus vārdus vai nosaukumus redz pirmoreiz.
Viss var mainīties
Austras balva tika izveidota 2015. gada nogalē, tās iniciatori bija mūzikas portāla Intro.lv žurnālisti Lauris Anstrauts un Normunds Vucāns, kuri vēlējās nodibināt Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai alternatīvu apbalvojumu, kā piemēru ņemot britu Mercury Prize un kanādiešu Polaris Music Award. Līdz šim Austras balvu ir saņēmusi Alise Joste (Hardships Are Ships, 2015), Rīgas modes (Fantastiski, 2016), Satellites LV (Varavīksnes galā, 2017), Polifauna (You Look Like a Lost Soul, 2018) un Tribes of the City (Rust and Gold, 2019). Arī šogad uzvarētājs – no koka izveidotas figūras īpašnieks – būs tikai viens, un tas tiks noskaidrots balvas pasniegšanas dienā 16. jūnijā.
Līdz tam brīdim radiostacija Pieci.lv veltī katram nominantam vienu dienu, atskaņojot viņa mūziku visas programmas garumā. Tas arī daudziem ir ekskluzīvi, jo lielu daļu no viņu mūzikas šis visā valstī dzirdamais Latvijas Radio piektais kanāls parasti neatskaņo un diez vai atskaņos arī pēc tam, kad balvas būs sadalītas. Bet, kas zina, viss vēl var mainīties – Covid-19 laikmetā, kad mūziķu spēlēšanu radio neveicina lielkoncertu apmeklējums, prioritātes sagrozījušās daudziem. Stadionu zvaigznes Dons un Bermudu divstūris (abi nekad nav nominēti Austras balvai) šajos apstākļos ne ar ko nav pārāki par daudz mazāku koncertu vietu varoņiem Židrūnu un Stūrī zēveli. Arī cilvēkiem ir vairāk laika un pacietības meklēt un iepazīt iepriekš nedzirdētu mūziku, kas viņus patiešām spētu ieinteresēt, jo viņus neietekmē fonā kafejnīcās vai satikto draugu un garāmgājēju bluetooth skandiņās skanošais, sējot krietni mazāk sēklu muzikālās gaumes attīstības dārziņā, kas gadiem audzis tikai vienā virzienā.
Grūti, protams, Austras balvai parūpēties par savu popularitāti, lai tās rezultātos vairāk ieklausītos, kad iepriekšējos gados aizsāktās un ar katru reizi arvien lielākās pasniegšanas ceremonijas ar koncertiem klātienē nav iespējamas.