AUDIO: Klajā nāk grupas “Alis P” jaunais albums

gada albumu "Alis iet pastaigāt". Pēc divdesmit gadu pārtraukuma lielāko dzīves daļu svešumā - Zviedrijā - pavadījušais latviešu mūziķis atgriežas ar jaunu divpadsmit dziesmu albumu "Uz priekšu". Gundars Rullis ir lielisks blūza ģitāras meistars un latviešu valoda, kurā viņš sacer un dzied savas dziesmas, veidojusies Zviedrijā, balsoties uz ikdienā lietotās valodas principiem, tāpēc ar mums neierasto vārdu secību un formām tā ir naivi šarmanta un līdz ar to unikāla. Alis P dziesmu noskaņu palete ir no blūza saknēs tik dziļi ieaugušajām galējām skumjām, ko reti kurš mūsdienu latvietis savas kompleksiem pilnās būtības dēļ baidās apdziedāt, līdz bērnišķīgam dzīvespriekam gabalā "Arī panki precas".  Albuma ierakstā piedalījušies arī grupas Dzelzs vilks mūziķi – Gundars Rullis tagad ir arī pastāvīgais Dzelzs vilka skaņu operators un visos viņu koncertos sastopams aiz pults. Gundara iespaidā arī Dzelzs vilka mūzikā arvien biežāk parādās blūziskas nianses.  Gundars Rullis spēlējis kopā ar Marku Opeskinu un Māri Rozenbahu grupā „Prusaku ansamblis”, kas dibināta 1974.gadā, kad Gundaram Rullim kopā ar dzejnieku Juri Kronbergu radās ideja par grupas izveidi. Grupas neilgā pastāvēšana vainagojās ar plates „Dvēsele uz grīdas” (1975) ierakstīšanu, kurā arī J. Kronbergs lasa divus savus dzejoļus. Otra radošā apvienība „Alis P” kopā ar Pēteri Šmitmani un Māri Rozenbahu noformējās 1979.gadā. Pēc dažiem iespaidīgiem koncertiem tā noklususi, un tikai 1988. gadā dienas gaismu ieraudzīja albums „Alis iet pastaigāt”, jau kā Gundara Ruļļa soloprojekts. Kā Alis P viņš arī turpina ik pa laikam parādīties uz Latvijas mūzikas skatuves, piemēram, 90.gada Mikrofona aptaujā ar dziesmu „Laimīgs” un mūzikas festivālā „Bildes” 2005. un 2007.gadā. 2005.gadā viņa aranžētā amerikāņu mūziķa Boba Dilana dziesma „Aizvējā” (oriģinālā – „Shelter from the Storm”) tika iekļauta Latviešu šūpuļdziesmu izlasē, bet pirms tam šo dziesmu bija izmantojusi grupa „Bet Bet” Par „iespējams, pašu virtuozāko trimdas rokģitāristu” viņu nosaukuši gan Klāss Vāvere grāmatā "Bildes - mūzikas un mākslas festivāls 15 gados", gan Gunārs Freidenfelds 1989.gadā radioraidījumā „Blues, soul, rock”.