Atšķirībā no iepriekšējā gada šoreiz bija mazāk dzīvās mūzikas skatuvju – parka teritorijā vairs palikusi tikai viena pagājušā gada triju vietā. Līdz ar to mūziķi uzstājās tikai uz lielās – LMT skatuves pludmalē un uz Cēsu alus skatuves parka teritorijā. Pārējās skatuves un teltis bija atvēlētas dīdžeju priekšnesumiem, jo, kā liecina pagājušā gada pieredze, publikai vajag pludmales ballīti, kur draugu kompānijā pavadīt nedēļas nogali un tie, kas uzstājas, ir tikai fons. Ja arī šis fons – pašmāju lielākas zvaigznes Dons, Gacho utt. – ir bijis izšķirošais, lai pieņemtu lēmumu, braukt vai nebraukt uz Summer Sound, tad, nokļūstot uz vietas, mākslinieku misija pa lielam ir jau beigusies.
Preses pārstāvju rindās izskanēja viedoklis, ka festivāla Positivus rīkotāji apzināti cenšas nogremdēt Summer Sound (organizatori kopš pagājušā gada ir tie paši), lai Positivus paliktu bez konkurences, taču tā drīzāk ir vēlme padarīt abus festivālus radikāli atšķirīgus, lai iegūtu abas auditorijas – tos, kuri brauc klausīties labu mūziku un par to gatavi arī maksāt, un tos, kuriem vajag lielu balli par zemāku cenu. Konkurences te nav.
Sakarā ar aizķeršanos uz Eiropas autoceļiem, festivālā neieradās viens no galvenajiem viesiem Naughty Boy, kurš festivāla reklāmās tika celts bezmaz debesīs, kronējot viņu par "šī brīža aktuālāko britu producentu". No vienas puses, taisnība, jo viņa klientu sarakstā ir superzvaigznes Keitija Perija un Britnija Spīrsa, kā arī tajā virzienā stūrējošā Lillija Alena, bet pats kā solomākslinieks viņš pazīstams tikai ar vienu hitu – La La La, kas ir gana lipīgs, lai pērn sasniegtu pat Lielbritānijā pārdoto singlu topa pirmo vietu. Viņa koncerta atcelšana beigu beigās izvērtās par patīkamu notikumu mūsu pašu grupai Carnival Youth, kuri dabūju iespēju debitēt uz festivāla galvenās skatuves un paveica šo uzdevumu godam.
Vietējo – Liepājas – roku uz galvenās skatuves pārstāvēja Fēlikss Ķiģelis un Ivo Fomins, bet par galveno notikumu, kā jau to varēja paredzēt, kļuva Pet Shop Boys koncerts noslēgumā, kas bija perfekts līdz pēdējam. Sākot ar spēlēto hitu secību, aizraujošām projekcijām, tērpiem, kas pārsteidzošā tempā tika mainīti, dejotājiem dzīvnieku vai robotu maskās un aizliegumu fotogrāfiem fiksēt mūziķu tuvplānus, lai viņi saglabātos publikas atmiņā kā abstrakti tēli, kas, šķiet, ieradušies no citas pasaules. No pagātnes? Dziesmu vecuma ziņā jā, tomēr visi hiti skan jaunās, mūsdienīgās versijās, kas pludmales ballītei ļoti piestāv.
Muzikālā pavadījuma kļūdas nemaz nav iespējamas, jo uz skatuves vienīgais instrumentālists ir Pet Shop Boys otrā puse Kriss Lavs, kurš dzīvajā uz sintezatora spēlē galvenās dziesmu melodijas un pārējais, ko dzirdam, ir jau iepriekš sagatavots. Pārsteidzoši un pat aizdomīgi, ka solista Nīla Tenanta vokāls skan precīzi tāpat kā gandrīz trīsdesmit gadu vecos ierakstos. Rodas iespaids, ka viņš nedzied dzīvajā, kas šķiet neticami tāda mēroga mūziķiem no Anglijas nevis no Krievijas. Pastāv, protams, iespēja, ka viņš ir tik lieliskā vokālajā formā, ka spēj perfekti nodziedāt savas vecās dziesmas, tomēr šķiet, ka skan fonogramma. Šaubas par to izgaist, kad dziesmā It’s A Sin pēkšņi kā pēc klikšķa izmainās skanējums un kļūst nepārprotami skaidrs, ka tagad tiek dziedāts dzīvajā – citādi nekā ierakstā. Tāda sajūta, ka tehniķi beidzot atjēgušies, ka Tenantam jāieslēdz mikrofons ne vien tajos brīžos, kad viņš uzrunā publiku, liekot tai uzgavilēt, atskanot vārdiem "Liepāja" un "paldies", bet arī tad, kad jādzied pantiņi, bet, visticamāk, dziedātājs pats ieslēdz vai izslēdz savu mikrofonu, kā viņam labpatīkas.
Ja pirms tam likās, ka Pet Shop Boys gluži nav pareizā izvēle šādam uz jauniešiem orientētam festivālam, koncertā gavilē ne vien šodienas četrdesmitgadnieki, kas savulaik zināja Pet Shop Boys dziesmas no galvas, neskaitāmas reizes noklausījušies kasetes ar viņu pirmajiem labumiem, bet arī publika, kas tajos laikos vēl nemaz nebija piedzimusi.
Cēsu alus skatuve abās dienās kalpoja par dzīvās mūzikas oāzi, kur, noslēpjoties no pludmales burzmas un laiski atlaižoties zālītē, varēja baudīt dzīvās mūzikas koncertus (Otra puse, Willow Farm, The Velvet Supernova, Pikaso, Neon Saturdays, Rīgas modes, Audience Killers, Laika suns, Triānas parks u.c.), gaidot pēc nedēļas notiekošo Positivus, pēc divām – Klang, un pēc trim – Labu dabu. Ļoti iespējams, daļa no šīs publikas nākamgad izlems Summer Sound tomēr izlaist, ja vien uz galvenās skatuves nebūs gaidāms kaut kas tik vilinošs kā The Chemical Brothers, Daft Punk vai Prodigy – tas būtu ideālais nākotnes Summer Sound modelis. Tomēr cerības šos māksliniekus redzēt nākamgad Summer Sound ir visai vājas – padarīt viņus tikai par fonu būtu izšķērdīgi, un, ja Positivus komandai arī izdotos šos dabūt, viņi drīzāk tiktu ielikti Salacgrīvas festivālā, jo Liepājai jebkurā gadījuma tiks tas, kas Positivus nederēs un paliks pāri.