Indivīda trauksme vienlaikus ar apņēmīgu rīcībspēku bija nozīmīga tēma Latvijas atmodas perioda mākslā, kad vēl tikai raisījāmies vaļā no totalitārās varas saltajiem apskāvieniem. 1980. gadā seši Mākslas akadēmijas studenti pieteica sevi kā radošu apvienību un turpmākos desmit gadus veidoja kopējas izstādes, līdz leģendārā izstāde akcija Maigās svārstības (1990) dāvāja grupai zīmolu un nosaukumu. Šovasar leģendārā mākslinieku grupa teju pilnā sastāvā ir pulcējusies Rotko centrā, lai izstādē Svārstības vēlreiz reflektētu par laika garu, aktuāliem sociālpolitiskiem satricinājumiem un to nospiedumiem pašu mākslinieciskajā jaunradē. Izstādē piedalās Ieva Iltnere, Sandra Krastiņa, Jānis Mitrēvics, Ģirts Muižnieks un Edgars Vērpe.
Savukārt Ukrainas mākslinieki Kinder Album, Mihailo Barabašs, Jaroslavs Kostenko, Serhijs Petļuks, Olena Subača, mākslas grupa Sviter un Maksims Finogejevs starpnozaru izstādē Kā es nonācu bumbu patvertnē vizualizē savu privāto pieredzi, kas gūta, nonākot aci pret aci ar karu, ko arī mūsdienās izraisījusi aizvien agresīvā Krievijas ideoloģija. Izstādē skatāmās mākslinieku refleksijas skar ilgas pēc mierpilnas dzīves, katra personīgo ceļu uz izdzīvošanu un cerības uz labāku nākotni.
Izstādē Stefans Gerovskis: no šejienes līdz mūžībai skatāms poļu modernisma klasiķa Stefana Gerovska (1925–2022) veikums, ko mākslas vēsturnieks Deivids Anfams savulaik salīdzinājis ar Marka Rotko un Džona Hoilenda daiļradi. Mākslinieks darbojies abstraktās glezniecības jomā, pētot gaismas duālo dabu, un viņa darbi atrodami pasaules nozīmīgākajās galerijās.
Rotko centrs piedāvā ieskatu vēl kādas mākslas izcilības daiļradē – Daugavpilī dzimušā krievu avangardista Solomona Geršova (1906– 1989) darbos. Izstāde Māksla gulagā atklāj šī mākslinieka traģisko likteni – padomju represīvā sistēma Geršovu divreiz izsūtīja, bet viņš radošo darbu slepus turpināja arī Vorkutas nometnē.
Savukārt Džeinas Bastinas darbu kopa Vārdu krāsa, kas tapusi Daugavpilī, ir britu mākslinieces mēģinājums veidot sarunu ar neredzamām Marka Rotko gleznām viņa dzimtajā pilsētā un tajās apslēptajiem attēliem, kā arī dalīties atziņās par vietas, krāsas, skaņas un attēla ietekmi uz savu jaunrades praksi. Džeinas Bastinas radošā darbība ietver glezniecību, keramiku, instalāciju, tekstu, kino un performanci.