Pērno gadu noslēdzis ar Somijas valsts simtgades atzīmēšanu (un Somijas mūsdienu mākslas muzeja KIASMA izstādi), tāpat, starp citu, ar miljonā apmeklētāja sagaidīšanu, mākslas muzejs Rīgas birža arī šo gadu iesāk ar tikpat apaļiem skaitļiem – nupat kā tajā atklāta izstāde Artistry. Polijas tēlniecības 100 gadi, kas notiek Polijas neatkarības atgūšanas un Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadienā.
Izstāde, kas Rīgā apskatāma līdz 15. aprīlim, veidota sadarbībā ar Polijas Tēlniecības centru Oroņsko, kā arī Ādama Mickēviča institūtu Varšavā un ar Polijas Republikas vēstniecības Latvijā atbalstu. Ekspozīcija sniedz ieskatu Polijas tēlniecības attīstībā no XX gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām: senākais tajā izstādītais darbs tapis 1922. gadā, nesenākais – 2017. gadā. Kā norāda Eulalija Domanovska, Polijas Tēlniecības centra Oroņsko direktore un izstādes Rīgā kuratore, izstāde arī uzskatāmi parāda, ko īsti tēlniecība nozīmē šodien. Proti, šī mākslas joma augusi plašumā, tāpēc izstādē iekļautas skulptūras un telpiskie objekti no visdažādākajiem materiāliem, neona gaismas projekti, kā arī videofilmas, instalācijas utt. Vides mākslas objekti, ko fiziski atvest uz Rīgu nav iespējams, iepazīstami arī fotogrāfijās. Par izstādes moto izvēlēts Darjas Maļickas darbs Kunszt jeb Artistry – jēdziens, kuru varētu tulkot kā "meistarība, lietpratīgums, mākslinieciskums".
Izstādes pamats ir Polijas Tēlniecības centra Oroņsko kolekcija. Tā kopumā aptver ap 2000 mākslas darbiem, un uz Rīgu atceļojusi tikai neliela daļa no tiem. Oroņsko centru var saukt par Polijas tēlnieku paradīzi. Nelielā ciema ārpilsētas muižas kompleksā, kur vasaras savulaik pavadīja slavenais XIX gs. poļu gleznotājs Jozefs Brants, tagad vietu atradis gan muzejs, gan skulptūru un vides mākslas darbu krājums, gan plašs tēlniecības parks, izstāžu telpas un studijas, kur strādāt šodienas tēlniekiem un viņu tehniskajiem palīgiem. Centra kolekcija tiek regulāri papildināta gan ar klasiķu, gan ar pavisam jaunu autoru darbiem. Arī izstādē Rīgas biržā līdzās tādām klasikas pērlēm kā Katažinas Kobro, Augusta Zamojska, Barbaras Zbrožinas, Ježija Jarnuškeviča, Vladislava Hasjora, Magdalēnas Abakanovičas, Vojceha Fangora darbi apskatāmas šobrīd spēcīgās vidējās paaudzes mākslinieku Miroslava Balkas, Kšištofa M. Bednarska, Silvestra Ambrozjaka skulptūras un jaunākās paaudzes pārstāvju Mihalinas Bigajas, Martinas Švintas tēlnieciskās formas.
Izstāde Latvijas publiku iepazīstina arī ar starpkaru perioda Kokrūpniecības skolas fenomenu, ko raksturo vairāki darbi no Tatru muzeja Zakopanē. Šajā skolā savulaik savas gaitas sākuši daudzi ievērojami Polijas tēlnieki, un šeit 20.–30. gados profesoru un studentu radītie izsmalcinātie koktēlniecības objekti iemieso gan Polijas mākslas atdzimšanu Eiropas avangarda virzienā, gan Podhales reģiona lokālās īpatnības.