Pat ja agrāk jau esat redzējuši Džuzepes Verdi Dona Karlosa iestudējumu Parīzes Bastīlijas operā, ir vērts apmeklēt šo izrādi atkārtoti. Laikmetīgā teātra klasiķa – poļu režisora Kšištofa Varlikovska – iestudētā Dona Karlosa pirmizrāde Parīzē notika 2017. gada oktobrī. Pirmajā sastāvā toreiz dziedāja superzvaigznes: vācu tenors Jonass Kaufmanis (dons Karloss), bulgāru soprāns Soņa Jončeva (Elizabete Valuā), latviešu mecosoprāns Elīna Garanča (princese Eboli), krievu bass Ildars Abdrazakovs (karalis Filips II) un franču baritons Ludoviks Tezjē (Rodrigo). Pie diriģenta pults bija šveiciešu maestro Filips Žordāns.
Soprāns Marina Rebeka (Elizabete) un tenors Čārlzs Kastronovo (dons Karloss) operā Dons Karloss. Foto – Franks Fervils
Pašlaik monumentālajā vēstures un mīlas drāmā Parīzē dzied amerikāņu tenors Čārlzs Kastronovo, latviešu soprāns Marina Rebeka, krievu mecosoprāns Jekaterina Gubanova, amerikāņu basbaritons Kristians van Horns un poļu baritons Andžejs Filoņčiks. Solistu ansamblis izrādē spēj mainīt visu – šis ir pavisam citāds Dons Karloss, ļoti atšķirīgs no 2017. gadā dzirdētā. Astoņu izrāžu ciklu, kas Bastīlijas operā turpināsies līdz 25. aprīlim, diriģē austrāliete Simona Janga.
Galma un baznīcas gūstā
Tā ir īpaša bauda – Parīzē klausīties Dona Karlosa oriģinālo versiju piecos cēlienos franču valodā. Verdi darbs tapis pēc Parīzes operas pasūtījuma, pirmizrāde notika 1867. gada 11. martā. Libreta pamatā ir Frīdriha Šillera drāma, kuras darbība risinās renesanses laikmeta Spānijā un kurā savijas politiskas intrigas, reliģiski konflikti un neiespējami mīlas stāsti. Dons Karloss iezīmē jaunu virzienu Verdi daiļradē – partitūra ir drūma un dramatiski piesātināta, personāžu iekšējo dzīvi ietekmē sarežģītas politiskas, reliģiskas un morālas dilemmas. Verdi ieiet franču grand opéra/lielās operas teritorijā (vēsturisks eposs, pieci cēlieni, baleta un varena kora klātbūtne), nezaudējot sev raksturīgo melodisko bagātīgumu un parādot gan vientulību, ko sev līdzi nes vara, gan brīvības alkas. Dona Karlosa kaislības ir iedvesmojušas režisoru Kšištofu Varlikovski atklāt varoņu – galma un baznīcas gūstekņu – slepeno iekšējo pasauli.
Opernamos Dons Karloss visbiežāk skan vienā no vēlāk tapušajām modificētajām un saīsinātajām versijām itāļu valodā. Ja afišā ir rakstīts "Don Carlos", jūs gaida opera franču valodā. Ja rakstīts "Don Carlo", jums dziedās itāļu valodā. Jāpiebilst, ka Kšištofa Varlikovska izrāde 2019. gadā Bastīlijas operā tika adaptēta Dona Karlosa itāļu versijai, taču šoreiz opera atkal tiek izpildīta franču valodā.
Eskorjala labirints
Diriģente Simona Janga strauji un enerģiski virza operas muzikālo attīstību, viņa glezno Verdi sarežģīto vēsturisko fresku kopā ar visiem izpildītājiem. Izrādē nekas nebuksē, visu laiku ir kustības sajūta, Parīzes operas orķestris un koris ir lieliskā formā. Dona Karlosa solistu ansamblis ir līdzsvarots, tajā nav zvaigžņu ego sadursmes, māksliniekiem ir kopīgs mērķis – savā spēlē viņi parāda, kas notiek karaļa ģimenē, galmā un galvā. Sabrūk pasaule, izjūk attiecības, aizmiglojas prāts. Režisors Kšištofs Varlikovskis cenšas atrast katra varoņa eksistenciālo patiesību, viņš atgādina par mantojuma un kroņa smago nastu, par politiskās un reliģiskās varas vardarbību. Personāži ir iesprostoti Spānijas karaļu rezidences – Eskorjala – iedvesmotās pils labirintā.
Skats no Džuzepes Verdi Dona Karlosa iestudējuma Parīzes Bastīlijas operā. Foto – Franks Fervils
Kšištofa Varlikovska izrāde ir multimediāls psihotrilleris, kurā visi pamazām sajūk prātā vai zaudē motivāciju dzīvot. Darbība risinās deformētā, sašķobītā realitātē, varbūt šeit un tagad, varbūt nesenā pagātnē, varbūt dona Karlosa apziņā neilgi pirms nāves. Iestudējumam ir grandiozs un elpojoši tēlains Malgožatas Ščensņakas vizuālais noformējums (scenogrāfija un kostīmi), efektīga un precīza Felisas Rosas gaismu partitūra un sirreāli iedarbīgas Denī Gegēna videoprojekcijas.
Karalienes cēlums
Imperatora Kārļa V mazdēls un karaļa Filipa II dēls dons Karloss (1545–1568) – reāla vēsturiska figūra – ir cietis no psiholoģiskiem traucējumiem un fiziskām anomālijām, kas ir saistītas ar viņa izcelsmi un radurakstiem. Lielākajai daļai cilvēku ir astoņi vecvecvecāki, bet donam Karlosam bija tikai četri. Šāda dzimtas koncentrācija ļāva Hābsburgiem gadu desmitiem saglabāt varu pār ievērojamām teritorijām. Dons Karloss tika uzskatīts par nestabilu un vardarbīgu jaunu cilvēku, teikts izrādes programmiņā.
Tenors Čārlzs Kastronovo atveido titullomu operā Dons Karloss. Foto – Franks Fervils
Verdi operā titulvaroņa tēls ir nedaudz mainīts, taču viņš joprojām ir trausls un jūtīgs cilvēks, kuru grauj politiskās varas smagums. Šādu donu Karlosu ieraugām tenora Čārlza Kastronovo portretējumā. Viņam ir ļoti jutekliskas ainas kopā ar soprāna Marinas Rebekas Elizabeti Valuā – Karloss un Elizabete mīl viens otru, taču viņa ir spiesta apprecēties ar viņa tēvu Filipu II. 2018. gadā Čārlzs Kastronovo un Marina Rebeka jau ir uzstājušies kopā uz Bastīlijas operas skatuves Verdi Traviatā.
Latviešu prīma bez jebkādas acīmredzamas piepūles piepilda milzīgo zāli ar savu balsi un niansēto aktierspēli. Francijā Marinu Rebeku mīl gan publika, gan kritiķi – Parīzē un citās pilsētās viņa ir dziedājusi izrādēs un koncertos. 4. aprīlī pēc Dona Karlosa izrādes Marinai Rebekai tika pasniegta interneta žurnāla Forum Opéra balva Dzīve uz skatuves/Une vie sur scène.
Šī ir pārliecinoša Marinas Rebekas debija Elizabetes partijā, ovācijas finālā ir godam nopelnītas. Intervijā portālam Opera Online viņa stāsta, ka līdz šim vairākkārt bija atteikusies no šīs lomas Dona Karlosa itāļu versijā, taču šoreiz beidzot ir pieņēmusi piedāvājumu.
"Šo operu var uztvert kā pārejas posmu starp bel canto un verismu. Atveidojot Elizabeti, ir svarīgi atcerēties viņas cēlumu. Balss skanējumam ir jābūt izlīdzinātam un vienmērīgam visā diapazonā. Karalienei Elizabetei ir spēcīgs raksturs, bet viņa ir ļoti trausla. Pat dziedot zemajā reģistrā, ir jāsaglabā karaliskums un cēlums skanējumā. Elizabete ar pašcieņu cenšas kontrolēt savas emocijas. Šī loma palīdz attīstīt balsi visos reģistros. Tā ir liriska, un tajā viss balstās skanējuma kvalitātē," uzsver Marina Rebeka.
Karaliskais pāris – Marina Rebeka (Elizabete) un Kristians van Horns (Filips II) – pēc pirmās Parīzē nodziedātās operas Dons Karloss izrādes 2025. gada 29. martā. Foto – Jegors Jerohomovičs
Vienmēr par cilvēkiem
Elizabetes loma pierāda, cik meistarīgi un eleganti Marina Rebeka ir iemācījusies spēlēt skumjas karalienes – sievietes ar sarežģītu likteņa trajektoriju, kas nesola neko labu. Viņa ir neatvairāma gan mijiedarbībā ar savu vīru Filipu II trešajā cēlienā (karalienes skatiens un ķermeņa valoda izsaka tikpat, cik viņas balss), gan ainā ar princesi Eboli ceturtajā cēlienā, kurā Marina Rebeka un Jekaterina Gubanova parāda vokālās mākslas augstāko klasi. Šajā duelī viņu balsis ideāli skan kopā, un dziedātājas perfekti izjūt Verdi stilu. Elizabete, atklāti sarunājoties ar Eboli, gandrīz nemanāmi novelk kurpes un dramatiskās ainas noslēgumā tās atkal uzvelk. Šāda detaļa kā novilktas kurpes padara izrādi neaizmirstamu.
Basbaritons Kristians van Horns (Filips II) un mecosoprāns Jekaterina Gubanova (Eboli) operā Dons Karloss. Foto – Franks Fervils
Kšištofs Varlikovskis vienmēr veido iestudējumus par cilvēkiem, nevis par arhetipiem un simboliem. Ikkatrs personāžs ir ticams, ikkatrs izraisa līdzjūtību, jo nav atradis ne laimi, ne piepildījumu, – gan greizsirdīgā, atriebīgā intrigante Eboli, gan lietišķi krietnais dona Karlosa draugs Rodrigo, gan destabilizētais, vientuļais mačo Filips II, kurš brīžiem netiek galā ar savu diženumu un tikko spēj noturēties uz kājām.
Filipa II lomā debitē Kristians van Horns, kurš izstaro maskulīnu autoritāti un karaļa eksistences emocionālo tukšumu un bezspēku. Karalim dzīvē visvairāk pietrūkst ģimenes siltuma – tronis un kronis ir aukstie ieroči. Šis Dons Karloss noteikti ir jādzird!
Parīzes Nacionālās operas vēsturiskajā – Garnjē pils – ēkā 6. un 9. aprīlī vēl var paspēt noklausīties mūsdienu franču komponista Paskāla Disapēna un libretista Frederika Bojē operu Dantes ceļojums/Il Viaggio, Dante (2022), kuru iedvesmojusi dižā itāļu autora Dievišķā komēdija. Ļoti skaisto, mūsdienīgo režisora Klausa Gūta iestudējumu diriģē Kents Nagano. Danti izrādē atveido izcilais dāņu baritons Bo Skovhuss.
Dons Karloss
Diriģente Simona Janga, režisors Kšištofs Varlikovskis
Parīzes Bastīlijas operā 9., 12., 17., 20. un 25. aprīlī
www.operadeparis.fr