Rakstnieks apgalvojis, ka šis romāns visprecīzāk iemieso "vadmotīvu, maģisko formulu, kas darbojas abos virzienos, saistot pagātni ar nākotni un nākotni ar pagātni". Dramaturģe Justīne Kļava romānu piemērojusi skatuvei, un režisora Toma Treiņa vadībā Valmieras teātra aktieri nu piedāvā skatītājiem savu redzējumu.
Aktierim Artim Jančevskim izrādē ir Hansa Kastorpa loma. Par ko ir izrāde? "Par cilvēkiem, par laika ritējumu. Cauri laikiem nemainās ne vērtības, ne raksturi. Ko mēs darām ar savu dzīvi, savām izvēlēm, kam pievēršam uzmanību un kādus viedokļus ņemam vērā? Lai cik absurdi – tas laiks, kurā dzīvo romāna/izrādes cilvēki, atsaucas šodienā. Vēsture atkārtojas."
Romāns atklāj Eiropas likteņgriežus un garīgās krīzes dziļumu, kad indivīds sastopas ar pārmaiņu laikmetu un izaicinājumiem. Lai gan Burvju kalna notikumi risinās šķietami izolētā kalnu sanatorijas vidē, tie atklāj eksistenciālas krustceles, kas raksturo Eiropas sabiedrību pirmskara situācijā. Dziedinošs kalnu gaiss, elpu aizraujoši skati, bagātīgas maltītes un laiska atpūta guļamkrēslā – to visu Šveices Alpos piedāvā sanatorija Berghof. Arta Jančevska varonis – topošais inženieris Hanss Kastorps – ierodas kūrortā, lai atkoptos pēc augstskolas galapārbaudījumiem un apciemotu sasirgušo brālēnu. "Es pats dzīvē mazliet esmu Hanss Kastorps. Piekrītu viņa dzīvesveidam. Hanss mīl nedarīt neko, viņam patīk būt bez mērķa. Aizbraucot uz sanatoriju, viņš bēg no realitātes un cer, ka tur viņam neviens neko neliks darīt, neliks veikt izvēli," stāsta aktieris un velk paralēles ar šodienas jauniešiem, kuri ir apmulsuši sava ceļa meklējumos. Bet tad Hanss iemīlas kādā pacientē. Sevi pārvarējis, viņš tuvojas jaunajai sievietei, taču atduras kā pret sienu. Viņš tiek ierauts divu civilizāciju sadursmē, kas ne vien iznīcinās Eiropu, kādu viņš pazīst, bet arī atklās, ka bīstamāka par jebkuru infekcijas slimību ir indivīda garīgā mazspēja. "Sākumā Hansam nav ne sapņu, ne vēlmju, bet tagad viņš saprot, kas dzīvē ir galvenais un vērtīgākais – kāpēc mēs dzīvojam," stāsta A. Jančevskis. Taču tā nav vienkārši mīlestība. "To varētu nosaukt par psihisku sakaru. Un tādi bijuši visiem, kad esi savā prātā izsapņojis mīlas stāstu vai pat iemīlējies cilvēkā, ar viņu pat neparunājoties, bet realitāte ir pavisam cita."
Pirmizrāde Valmieras teātrī – 11. aprīlī.