"Pieteikumi uz aiznākamā gada izstādēm tiek pieņemti reizi gadā – pavasarī. Vairāk vai mazāk nozīme ir izstāžu tematikai, mākslinieku piederībai Jūrmalai un jūrai. Mēs skatāmies arī kopīgo izstāžu piedāvājumu gada griezumā, lai skatītājiem būtu interesanti, lai būtu dažādu mediju pārstāvniecība, lai blakus laikmetīgajam būtu arī tradicionālais."
Divas tikko atklātās izstādes ir ļoti atšķirīgas. Laine Kainaize ar izstādi Piepildītais laiks svin savu 70 gadu jubileju. Jaunāko darbu izlasē vairāk tiek runāts par dzīvē piedzīvoto. Tās nav ainavas, bet kolāžas par dzīves vērtībām. Tēmu loks plašs – kristietība, ceļojumi, pārdomas. Mākslas zinātnieks Māris Brancis, kurš ir divu Laines Kainaizes darbu katalogu sastādītājs, par gleznotāju uzsver, ka viņa ir latviešu reālistiskās glezniecības skolas tradīciju turpinātāja: "Māksliniece krāsu gan paspilgtina, taču ne tik uzsvērti, lai varētu runāt par izteiktu dekoratīvismu. Krāstoņi maigi saskaņojas cits ar citu."
Savukārt Baibu Spranci varētu nosaukt par gaismas gleznotāju, saka Guna Kalnača. "Viņa ir liela pētniece, viņu interesē gaisma kā kustīga enerģija un viela." Izrādās, acis, satiekoties ar pretgaismas plūsmu, rada savdabīgu optisko efektu – ilūziju par krāsu kustību, spilgtu un netveramu, robežojoties ar neesamību. Ilgstoši noturēt skatienu saules virzienā var tikai tad, kad tā atrodas tuvu horizontam, kur atmosfēras slāņi veido cilvēka acij labvēlīgāku filtru. Izstādes Deviņi saulrieti dēļ Baibu Spranci jau varētu saukt par saulrietu eksperti.
Abu mākslinieču izstādes Jūrmalas muzejā apskatāmas līdz 12. februārim.
Savukārt līdz 23. aprīlim te aplūkojama jaunieguvumu izstāde Muzeja lietu slepenā dzīve. Katru gadu Jūrmalas muzeja kolekcijas papildina vidēji 1200 priekšmetu. Krājumā nonāk gan muzeja darbinieku īpaši meklēti priekšmeti, gan tādi, kas saņemti no Jūrmalas iedzīvotājiem un muzeja apmeklētājiem. Pēdējos gados muzejs kļuvis bagātāks par 5766 priekšmetiem. Ne vienmēr persona, kas nodod lietu muzejam, zina tās izcelsmi, iepriekšējo piederību un pielietojumu. Lai izzinātu šo priekšmetu neredzamo, slepeno dzīvi, jāveic izpēte, kas aizved pie cilvēkstāstiem. Tikai tad pilnībā atklājas priekšmetu kultūrvēsturiskā nozīme. Neviens no stāstiem nav pilnīgs un pabeigts, jo pētniecība turpinās.