Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Ojārs Feldbergs: Gaiss, ko es elpoju

Jau 20 gadu Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs sargā akmeņus un mūsu apvāršņa plašumu.Kāds sieviešu žurnāls no Spānijas dusmīgs, ka Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs Latvijā klusē. Raksts jau jāsūta uz tipogrāfiju! Pedvālieši nodomājuši - spams. Šķietami nebūtiskā ainiņa no Pedvāles ikdienas patiesībā ir zīmīga.

Pasaulē tēlnieka Ojāra Feldberga 1992. gadā realitātē izsapņoto Brīvdabas mākslas muzeju bijušo Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu ēku apkārtnē Abavas upes ielejas gleznainajā krastā novērtē un lolo vairāk. Pasaules Kultūras mantojuma fonds 1996. un 1998. gadā Abavas ieleju kopā ar Pedvāles muižu kompleksu iekļāvis 100 pasaules apdraudēto kultūras pieminekļu sarakstā. Muzejam piešķirta UNESCO balva par kultūrainavas saglabāšanu un attīstību.Caur krūmiem uz harmonijuPedvāles Brīvdabas mākslas muzejs atrodas 120 km attālumā no Rīgas un plešas Abavas upes ielejas gleznainajā krastā 200 ha platībā, tas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un ietilpst īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorijā - Abavas ielejā. Muzeja kolekciju veido vairāk nekā 150 mākslas darbu, kas radīti simpozijos, plenēros un darbnīcās. Muzeja koncepcija ir dabas ainavas, lauksaimniecības ainavas, kultūras mantojuma un mākslas integrācija vienotā vidē. Folkloristes Janīnas Kursītes iespaidā, kura esot ļoti pārņemta ar to, ko Feldbergs šeit dara, tēlniekam izdevies sev pašam formulēt, ko tad īsti viņš dara. «Tā ir jauna mītiska pieeja akmenim. Senās mītiskās attiecības transformējas laikmetīgajā mākslā,» saka tēlnieks.Uzticīgs «pedvālists» daudzu gadu garumā - amerikāņu tēlnieks Teds Keins -, vaicāts, kā uzgājis šo vietu, izslēdzis urbi, atbild: «Pareizāk būtu teikt, ka šī vieta atrada mani.» Teds Keins, kuru interesē mitoloģija, Pedvāles sezonas atklāšanai sestdien, 2. jūnijā, veido skulptūru Māra.Pedvāle spēj piedāvāt ne tikai garīgo barību. Ir saimniecība - viesu nams ar patīkamā vienkāršībā elpojošām istabiņām bez sintētiskām «ekstrām», krodziņš Dāre, kurā atklāšanas dienā Feldberga izstādi Visādi žagari - tuvākajā apkaimē savāktās skābarža, ābeles, lazdas, sērmūkšļa, mežrozītes, pīlādža u. c. zaru buntītes - būs jau nomainījusi ekspozīcija Visādi akmeņi.Meditācija bišu vaskāTēlnieka Ojāra Feldberga vārdam ir starptautisks skanējums. Īpašs stāsts saistās ar 6. Starptautisko vaska skulptūru simpoziju Taizemē 2011. gada jūlijā. Pasākums bija iekļauts Ubonrātčhatānī pilsētā notiekošajā tradicionālajā Sveču festivālā, kas simboliskā veidā iesāk lielo gavēni budistu mūkiem. No iesniegtajiem 80 pieteikumiem simpozijam tika izvēlēti astoņu tēlnieku darbi no dažādām pasaules valstīm. Ojārs Feldbergs pārstāvēja Latviju ar trīs metrus augstu un vienu metru platu vaska skulptūru Vertikālais samezglojums, kuras pamatā ir budisma simbola - nebeidzamā samezglojuma - ornaments. «Man bija trīs kubikmetri vaska, un no tā vajadzēja veidot skulptūru.» Ar vasku strādāt bijis interesanti, bet tēlnieks tomēr paliek uzticīgs akmenim. Bija jūlijs. «Vasks kusa, un sviedri lija aumaļām. Kalts visu laiku iegrimst vaskā, un es tajā brīdī meditēju ar savu rokas spiedienu. Bite strādā, es strādāju. Es nododu informāciju un atkal paņemu atpakaļ. Tā ir savstarpēja meditatīva garīgā apmaiņa,» stāsta Ojārs Feldbergs.Vēl vairāk par gigantiskajām vaska skulptūrām, kuras automašīnās vestas pa ielu, viņam «bijis pie sirds» tautas izglītības līmenis Taizemē. Nepārtraukti organizēti ieradušies skolēni un bērnudārznieki, iepazīstināti, atkārtojuši vārdu «Latvija» un «Ojārs» un visu laiku kaut ko pierakstījuši blociņos.Sviedri lijuši aumaļām arī festivāla gājienā, uz kuru bija jāierodas tautastērpā. Ojārs Feldbergs ieradies godam - vilnas zeķēs un melnos biezos svārkos.Sveču festivālā tēlnieks turpināja arī savu 2007. gadā aizsākto Latvijas akmens sēklas stādīšanas rituālu un iestādīja akmeni kādā budistu templī. Kā labas gribas vēstnieks Ojārs Feldbergs Latvijas akmens sēklu jau iestādījis 13 pasaules valstīs.Uzsit uz pleca un aizbraucFilosofs Artis Svece, rakstot pirms vairākiem gadiem portretu par tēlnieku Ojāru Feldbergu žurnālam Studija, nosauca viņu par nacionālromantiķi. Visu ziemu, tinot vaļā un atlasot fotofilmiņas 20 gadu jubilejas katalogam, «nacionālromantiķis» neizbēgami ir kļuvis skumjš. «Biju ieskrējies... Biju pasaulē paspējis apmeklēt vairākus skulptūru dārzus.» Vienā no tādiem Japānā bijušas izstādītas arī paša skulptūras. Ojārs Feldbergs atzīstas, ka bija cerējis - viņa privātais trakums, 90. gadu sākumā «caur ērkšķiem un krūmiem» radot Pedvāli, sakritīs ar kopīgu nācijas redzējumu par to, kas ir Latvija un kas tai vajadzīgs. Citur pasaulē šāda tipa privātajos muzejos, novērtējot to devumu nācijas garīgajai veselībai, iegulda lielus līdzekļus, ņem paspārnē dažādi fondi un sponsori. Tēlnieks tagad saprot, ka bijis naivs, cerot uz līdzīgu scenāriju atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā. Konkurēt ar citām dabas takām, kurās pirmais noteikums ir atrakcija - dubļu vannas vai ligzdas kokos -, Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs nevar un arī negrib. Divdesmit gados ir mēģināts savest kopā Kultūras ministriju ar pašvaldību jelkādai sadarbībai. Velti pūliņi. Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs ir saņēmis t. s. Eiropas naudu - tas atbalstīts Lauku atbalsta projektā Eiropas zivsaimniecības fonda programmas ietvaros un projektā Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā.«Lielajiem sponsoriem vajag milzīgu auditoriju, bet Pedvāle pēc būtības nav tendēta uz masu,» uzsver Ojāra Feldberga labā roka - Laura Miglone, kura iespēju strādāt stabilu maketētājas darbu apmainījusi pret iespēju strādāt un būt Pedvālē, kur «visu laiku jādzīvo uz riska robežas». «Pedvāle Latvijā ir vienīgais tāda veida muzejs. Visiem tas ir nesaprotams jautājums, ko ar to iesākt. Ja arī palīdzēt, tad kādā veidā,» saka L. Miglone. Formāli, pēc burta privātam muzejam atteikt ir vieglāk par vieglu. Tam nav klasiska muzeja krājuma, tas neatbilst muzeja likumam utt. «Bet varbūt var pieiet mazliet radošāk?» vaicā Laura. Īpaši tie augstie viesi, kas šeit atved vēl augstākus viesus un notur smalkus pasākumus par kultūras mantojumu...Apmeklējums pēdējos gados ir sarucis. Patlaban vasaras sezonā - pieci seši tūkstoši.«Es jau nedzīvoju tikai, lai uzturētu sevi un paēstu. Man ir intuīcija, ka man sevi ir jāveltī, kaut kam jāatdod. Un tu neredzi, kam un kāpēc,» lielo virsuzdevumu Ojārs Feldbergs sakās pazaudējis. Sarunas zemākajā punktā ar Kultūras Dienu, šķirstot ārzemju mākslas izdevumus, skaistas, ilustrētas grāmatas, kurās rakstīts arī par Pedvāli, tēlnieks izmet: «Būtu es jaunāks, brauktu prom. Mani aicina. Būtu kaut ko izdarījis...»Putni dzied pazīstamā valodāTomēr jūs nekur neesat aizbraucis, kas dzen Pedvāli turpināt? «Ir būts daudz kur, bet vienmēr gribas būt šeit. Tā ir tā dzimtene, jo tās ir tās saknes. Tas ir tas gaiss, ko es elpoju. No rīta es izeju - saule lec. Dzied putni kā nekur citur, man saprotamā valodā. Vai atkal saulrieti... Man tie jāpavada, lai atkal varētu no rīta sagaidīt. Tā ir tā daba, ar kuru kopā es esmu veidojies, elpojis šo gaisu - ziemā salis, vasarā - atkal svīdis zem saules. Skatiens ir pieradis pie ainavas, pie dažādiem attālumiem, pie vērojuma. Gribas tajā būt.»«Ojāra laimes brīži, kad var redzēt, ka viņš staro, ir tad, kad atbrauc divi trīs milzīgi ceļamkrāni un treileri. Tas ir viņa lielākais laimes brīdis. Tad ceļamkrāni ceļ un liek [akmeņus], un Ojārs komandē...» - tēlnieks, klausoties kolēģes Lauras vārdos, atplaukst un tiešām staro, aizmirsdams visas triviālās runas par «barjerām, kas ir visapkārt».AR KO ĪPAŠA IR OJĀRA FELDBERGA PEDVĀLE?

Viedokļus apkopoja Lana Kazlauskiene

Sarmīte Ēlerte, kultūras eksperte

Tas, protams, ir Ojāra Feldberga nopelns, ka viņš šo Pedvāles brīvdabas muzeju ir veidojis kā intrigu, piedzīvojumu un daļu no pasaules mākslas sadraudzības. Tas - bez skaļuma un pretenzijām - piedalās starptautiskā līmenī. Muzejs ir ārkārtīgi saistošs ar to, ka spēj komunicēt ar ārkārtīgi dažādu un plašu publiku. Tā ir māksla uz zemes, kokos un arī zem zemes, jo, kā mēs zinām, Feldbergs stāda akmeņus, un, manuprāt, šis salikums piesaista cilvēkus, kuriem varbūt šķiet, ka tas nu ir dikti sarežģīti - apmeklēt kādu muzeju. Pedvālē māksla ir dabiska, pieejama, aptaustāma - tepat aiz krūma, aiz līkuma. Manuprāt, Ojārs Feldbergs ļoti apzināti ir izmantojis rituālu, leģendas un mītus, tādējādi mēģinot tikt klāt tādai pirmbūtībai, un tāpēc viņam ir diezgan viegli veidot darbnīcas un klases cilvēkiem no visas pasaules. Viņi te satiekas ne tikai ar mākslu caur dabu, bet arī caur mītu un rituālu. Muzeja vide ir ārkārtīgi skaista un ļoti atbilstoša šim mītiskajam līmenim.

Ojārs Spārītis, mākslas vēsturnieks

Pedvāles brīvdabas muzeja mūsdienu akadēmiskās tēlniecības, vides mākslas, dizaina un instalāciju objektu ekspozīcija ir privāta, un šis apstāklis ir bijis pozitīvs oriģinālu ideju projektu īstenošanai, bet tam ir negatīvas sekas nevienmērīgā un nepietiekamā līdzekļu piesaistījuma dēļ, kas nevar garantēt augstu kvalitāti ilgā laika periodā. Taču pēc ekspozīcijas veidošanā iesaistīto mākslinieku daudzuma, ģeogrāfijas un rokraksta amplitūdas šim muzejam ierādāma goda vieta Kurzemes novada un visas Latvijas kultūrainavā. Par līdzvērtīgu un kvalitātes ziņā salīdzināmu vērtību var uzskatīt Induļa Rankas veidoto Dainu kalnu Turaidā. Latvijā jau ir vairākas amatieru veidotas vides objektu kolekcijas, kas ar dažādām sekmēm izvietotas ainavā. Tās ir un paliek izglītojošu, dekoratīvu dārzu un meža vides dizaina objektu līmenī, taču šīs kolekcijas nekad nepretendēs kļūt par ko vairāk kā interesantu atrakciju bērniem, tūristiem, apmeklētājiem. Ir jāapzinās viens - kvalitatīvu mūsdienu vides mākslas objektu kolekciju nevar izveidot bez nopietna finanšu līdzekļu ieguldījuma. Ar tēlniecībai nepiemērotiem otršķirīgiem materiāliem nekādi nav iespējams radīt ilgā laikā pastāvošu mākslinieciski augstvērtīgu darbu kolekciju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja