Savukārt pašus paplašinātās realitātes izstādes Augmentētās pieredzes darbus ikviens varēs aplūkot virtuāli blakus Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam no Esplanādes parka puses. Plkst. 20 notiks kuratora Raita Šmita vadīta tūre.
Izstāde sapludina robežas starp reālo un virtuālo, izvedot skatītāju cauri kultūras un vēturiskajam kontekstam. Tās mērķis ir izaicināt mūsu sensoro uztveri, paplašinot cilvēka maņu pasaules jeb "sensorija" robežas un atklājot tā saistību ar apkārtējo pasauli.
Izstādē Augmentētās pieredzes varēs aplūkot četru latviešu mākslinieku paplašinātās realitātes mākslas darbus.
Pētot vēstures materiālus un liecības, Zanes Zelmenes paplašinātās realitātes darbā Omnisence tiek rekonstruētas Esplanādes parka ainavas dažādos laika posmos – sākot ar aizvēsturi un viduslaikiem, kad tur atrādās Kubes kalns, un beidzot ar pagājušo gadsimtu 360 grādu foto sfēru formātā. Cilvēkam ir zināmas piecas maņas, ar kurām spēj sajust pasauli. Savukārt metafizikā cilvēkam tiek piedēvēta arī sestā maņa, ar kuru viņš spēj sajust laiku un telpu pavisam no cita skatījuma. Mūsdienās šāda spēja tiek jaunatklāta ar zinātnes un tehnoloģiju palīdzību. Viedtālrunis ir kļuvis par cilvēka sesto maņu, kas palīdz piekļūt kolektīvajai cilvēces apziņai – ielūkoties pagātnē, tagadnē, kā arī citās virtuālās realitātēs.
Sabīne Šnē darbā Soil Mate pēta attiecības starp mākslu, mitoloģiju un zinātni. Augsne aptver mūsu planētu un ir vitāli svarīgs elements dzīvības procesu uzturēšanā. Pastāv viedoklis, ka Zeme ir iekšēji vienota un domājoša sistēma, kas sastāv no miljoniem apakšsistēmu un to var saukt par dzīvu. Tā ir Gajas teorija, kas nosaukta grieķu zemes dievietes vārdā. Augsne ir daļa no Zemes, daļa no Gajas. Smeļoties iedvesmu no akmens laikmeta Venēru figūrām, māksliniece izveidoja trīsdimensionālu skulptūra, kas ir versija par Gaju. Tā ir noklāta ar dažādiem augsnes veidiem, kas fiksēti Esplanādē – mākslas darba atrašanās vietā.
Jurģa Petera darbā Pazīstams, taču citāds redzamajās dažādajās autora portreta stadijās ir fiksēts mākslīgā intelekta (MI) treniņa process, kura laikā no nulles tiek radīts sintētisks attēls, kurš ar aci ir neatšķirams no autora fotogrāfijas oriģināliem. Izmantojot analoģiju ar cilvēka pieredzes procesu, domājams, arī MI algoritmi globālā līmenī ar katru brīdi kļūst apzinātāki un spējīgāki veikt doto uzdevumu un izprast vidi sev apkārt. Laikā, kad šīs ikdienā neredzamās, taču visurersošās tehnoloģijas ir atbildīgas par arvien vairāk kritiski svarīgu uzdevumu veikšanu – sākot no kredītvēstures pārbaudēm līdz militāro dronu vadīšanai – gribot negribot, rodas hipotētisks jautājums – kad būs tas brīdis, kad varēsim sākt runāt par vienotu globālo mākslīgo intelektu jeb superintelektu?
Riharda Vītola Mežs ir mākslas darbs ar spekulatīvu skatījumu uz iespējamajām nākotnes koku sugām, kas pārklātu Zemi, lai saglabātu dabisko balansu. Mākslas darbs skar viņa augošo interesi par mākslīgā intelekta un dabas mijiedarbību. Apvienojot dažādu koku sugu datu krātuves, ar mākslīgā intelekta palīdzību tika radīta jaunu koku sugu kolekcija. Šī jaunā kolekcija ir alternatīva, neiedomājama, abstrakta un absurda nākotnes dabas simulācija. Izstādē var apskatīt dažus kokus no šim jaunajām sugām.
Izstādes darbi būs aplūkojami līdz 2022. gada 30. novembrim.
Lai to izdarītu, pirms tam lūgums lejupielādēt un izmantot Sensus Art aplikāciju.
Vairāk informācijas var lasīt šeit: