Filma ieguvusi 2011. gada Venēcijas biennāles Zelta lauvu. Kristiana Mārkleja darbs atbilstoši nosaukumam darbojas kā laikrādis – videonstalācija samontēta no desmit tūkstošiem kino un televīzijas filmu kadru, kuros ir redzams pulkstenis, kas rāda noteiktu laiku. Tas ir veltījums kinomākslai, modernās pasaules vēsturei un laika plūdumam. Katrā muzejā un galerijā, kurā tiek demonstrēta filma, tā tiek sinhronizēta ar vietējo laiku – tādējādi mākslīgais kino laiks kļūst par reālu laiku.
Instalācijā ir iekļauti kadri gan no slavenām, gan mazpazīstamām filmām, kas tapušas 100 gadu garumā, – drāmām, trilleriem, vesterniem, zinātniskās fantastiskas darbiem. Skatītāji redz pilsētas pulksteņus, rokas pulksteņus, modinātājus, digitālos pulksteņus, norādes uz laiku televīzijas ziņās, kā arī dzird aktieru balsis, kuras paziņo laiku. Kinomāni atpazīs fragmentus no Orsona Velsa un Kventina Tarantīno filmām.
Muzejs Tate Modern piedāvā apmeklētājiem vienreizēju iespēju: Kristiana Mārkleja instalāciju varēs izbaudīt ne tikai muzeja darba laikā, bet arī trijos īpašos 24 stundu seansos, kuros filmu varēs noskatīties no sākuma līdz beigām. Tie notiks 6. oktobrī, 3. novembrī un 1. decembrī (sākums plkst. 10). Londonā šī instalācija būs pieejama pirmo reizi un bez maksas. 2012. gadā muzejs Tate Modern iegādājās Pulksteni kopā ar Pompidū centru (Parīze) un Izraēlas muzeju (Jeruzaleme), taču saskaņā ar Kristiana Mārkleja norādi darbu nedrīkst demonstrēt vienlaikus vairāk kā vienā vietā.
"Gandrīz katrā filmā ir ainas, kurās ir atsauces uz laiku, piemēram, kāds skatās pulkstenī restorānā. Man ir svarīga visbanālāko situāciju dokumentēšana. Mēs redzam cilvēku, kurš kaut ko gaida un nervozē, – tas rada satraukumu," saka Kristians Mārklejs.
Radīt Pulksteni viņam palīdzējusi asistentu un pētnieku komanda, viņi skatījušies simtiem filmu un atlasījuši nepieciešamos kadrus. Sarunā ar britu laikrakstu The Guardian mākslinieks atklāj, ka visgrūtāk ir bijis atrast fragmentus, kuros būtu attēlots laiks no pusnakts līdz saullēktam, – šī ir arī tā filmas daļa, kuru redz vismazāk skatītāju (naktīs vairākums muzeju un galeriju nestrādā). "Viss, kas notiek līdz pusnaktij, ir vienkārši. Pusnakts, protams, ir pati virsotne. Pēc tam filmu varoņi dodas ārā, pulksten divos un trijos tiek pastrādāti noziegumi. No četriem līdz pieciem ir sarežģīts posms. Neviens neaplaupa banku pulksten četros. Savukārt piecos jau mostas maiznieks un sētnieks," piebilst Kristians Mārklejs.
Viņš neuzskata, ka publikai būtu jānoskatās viņa filma pilnā garumā: "Nē, nē, nē! Izbaudiet mirkli. Izbaudiet to tik ilgi, cik varat. Ja ir laiks doties ēst vai uz tualeti, mierīgi ejiet! Jūs vienmēr varat atgriezties, un viss jau izskatīsies citādi."
24. septembrī muzeja Tate Modern kinoteātrī Starr notiks tikšanās ar Kristianu Mārkleju. Viņš ir viens no nozīmīgākajiem multimediju māksliniekiem, kurš sevi pieteicis arī mūzikas pasaulē. Kristians Mārklejs (1955) sāka karjeru 70. gados Ņujorkā kā dīdžejs. Viņš daudz eksperimentēja ar vinilatskaņošanu, veidoja skaņas un vizuālo tēlu kolāžas.
Informācija: www.tate.org.uk