Viljams Kentridžs, Joko Ono, Marina Abramoviča un Roberts Vilsons – šie vārdi uzreiz izceļas Kauņas rūpīgi izstrādātajā, milzīgajā 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu afišā. Jāsaka, globālo mākslas superzvaigžņu Kauņā šogad būs vairāk nekā divās citās Eiropas kultūras galvaspilsētās – Novi Sadā Serbijā (tur notikumu programma startēja 13. janvārī) un Ešā pie Alzetas Luksemburgā (atklāšana paredzēta 26. februārī). Taču tā nebūs tikai slavenību parāde – visa programma Kauņā ir balstīta lokālajā kultūrvēsturiskajā kontekstā un specifikā. Pēdējos piecos gados (2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss Kauņai tika piešķirts 2017. gadā) šajā procesā tikuši iesaistīti vietējie iedzīvotāji un kopienas.
Laiks būt patiesiem
"Esam pārliecināti, ka kultūra var mainīt cilvēku mentalitāti un izglābt no amnēzijas," uzsver projekta Kaunas 2022 vadītāja Virģinija Vitkiene. "Kultūra ir instruments, kas mums ļauj atvērties Eiropai, kaimiņiem un sev pašiem," viņa saka. No 1920. līdz 1940. gadam Kauņa bija Lietuvas pagaidu galvaspilsēta. "Kauņa kļuva par galvaspilsētu drīz pēc Lietuvas neatkarības pasludināšanas, taču šeit nebija infrastruktūras, tāpēc ātri tika uzbūvēts parlaments, universitāte, ģimnāzija, teātris. Četrpadsmit gados tika uzcelti 12 000 ēku. Tajā laikā pilsēta kļuva par svarīgu intelektuālo centru," stāsta Virģinija Vitkiene.
Kauņas zelta laikmets un uzplaukuma periods ilga divdesmit gadu. "Kauņai ir brutāla vēsture. Šī ir arī traumu un slepkavību pilsēta. Daudzi Lietuvas inteliģences pārstāvji tika nogalināti, izsūtīti uz Sibīriju vai devās bēgļu gaitās uz Rietumiem. Holokausta laikā Kauņā dzīvību zaudēja 28 000 ebreju," atgādina Virģinija Vitkiene.
Padomju laikā Kauņā tika atvērtas rūpnīcas, un tā bija strādnieku pilsēta. "Pēc neatkarības atgūšanas lielākās investīcijas tika ieguldītas Viļņā, un Kauņa ilgu laiku ir bijusi pilsēta bez identitātes. Situācija sāka mainīties tikai pirms pieciem septiņiem gadiem. Šeit ir septiņas universitātes un 40 000 studentu, taču Kauņa tāpat tika uzskatīta par jauniešiem nepietiekami interesantu un pievilcīgu vietu. Visu šo iemeslu dēļ jutām, ka mums steidzami ir jāiegūst Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss. Tas var iedvesmot un palīdzēt tikt galā ar dziļi apslēptām pagātnes traumām, ar visu to, par ko mums ir kauns. Mums ir jāatrod veids, kā runāt, piemēram, par lietuviešu līdzdalību holokaustā. Tas ir nepieciešams, lai mēs varētu atgūt savu lepnumu un pašcieņu," norāda Virģinija Vitkiene. Viņa uzskata, ka Kauņai pārāk ilgi ir bijusi raksturīga cietokšņa mentalitāte – pilsēta vienmēr ir centusies pasargāt sevi no ārējiem spēkiem. Tagad ir pienācis laiks atvērties, būt patiesiem un sirsnīgiem.
"Kultūra ir instruments, kas mums ļauj atvērties Eiropai, kaimiņiem un sev pašiem," saka projekta Kaunas 2022 vadītāja Virģinija Vitkiene. Publicitātes foto
"Mums ir jāpierāda, ka Eiropas kultūra un mantojums ir arī Kauņas iedzīvotāju kultūra un mantojums. Pēdējos gados aktīvi strādājam ar vietējām kopienām, iesaistot tās programmas veidošanā, un cilvēku mentalitātē daudz kas ir mainījies. Jūtams, ka tagad ir kļuvis vieglāk runāt par ebreju likteņiem, taču krievu un lietuviešu attiecības joprojām ir sarežģīts temats," piebilst Virģinija Vitkiene.
Turpinājums sekos
Projekta Kaunas 2022 kopējais budžets periodam no 2017. līdz 2023. gadam ir 28 miljoni eiro. Puse no tā ieguldīta sagatavošanās darbos (līdz 2021. gada beigām), otra puse atvēlēta aktivitātēm 2022. gadā. Finansējums piešķirts gan kopienu, gan profesionālo kultūras un mākslas institūciju iniciatīvām. "Šis ir olimpisko spēļu mēroga projekts. Tas nav domāts elitei, bet visplašākajai auditorijai," apgalvo Kaunas 2022 vadītāja.
Liela uzmanība veltīta jauniešu programmai. "To ir veidojuši paši jaunieši. Nebija tā, ka mēs viņiem kaut ko būtu teikuši priekšā. Viņi varēja darīt to, ko paši vēlas un kas viņus interesē. Mēs tikai sniedzām atbalstu un finansējumu," skaidro Virģinija Vitkiene. Viņa cer, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas gada projektiem būs paliekoša vērtība arī turpmāk. "Mums ir izstrādāts nākotnes jeb t. s. mantojuma plāns, kas paredz visu iniciatīvu turpinājumu un tālāko attīstības gaitu pēc 2022. gada," stāsta Virģinija Vitkiene. "Gribu domāt, ka Kauņa kļūs par laimīgāku cilvēku pilsētu. Mūsu sabiedrībai pietrūkst laimes un sirsnīguma, nevis jaunu festivālu," ir pārliecināta Virģinija Vitkiene.
Nekas nav aizmirsts
Taču festivāli noteikti būs – trīsdesmit esošajiem pievienosies vienpadsmit jauni. Gada garumā notiks vairāk nekā sešdesmit izstāžu, 250 skatuves darbu (to vidū – piecdesmit pasaules pirmizrāžu) un 250 koncertu.
Jau šajā nedēļas nogalē, no 21. līdz 23. janvārim, Kauņa aicina uz simt pasākumiem. Viens no galvenajiem – Dienvidāfrikas mākslinieka Viljama Kentridža personālizstādes Tas, ko mēs neatceramies/That Which We Do Not Remember atklāšana M. K. Čurļoņa Nacionālajā mākslas muzejā (tā būs skatāma līdz 30. novembrim). Speciāli Kauņai Viljams Kentridžs radījis arī jaundarbus. Mākslinieks klātienē piedalīsies ekspozīcijas atklāšanā. Šis būs vēsturiski svarīgs un pašam Viljamam Kentridžam personiski nozīmīgs notikums: XIX gadsimta beigās no Kauņas uz Dienvidāfriku emigrēja viņa tēva vecāki (viņu uzvārds – Kantoroviči), bet viņu radinieki palika Kauņā, taču viņu pēdas ir pazudušas – visticamāk, viņi gājuši bojā holokaustā.
Šī būs Viljama Kentridža pirmā vizīte Lietuvā. Kauņā viņš atgriezīsies septembrī, lai piedalītos Pasaules litvaku forumā, kurā pulcēsies daudzi ievērojami Lietuvas ebreji un viņu pēcteči no visas pasaules.
No 22. janvāra līdz 11. septembrim Lietuvas Bankas ēkā Kauņā būs aplūkojama kādreizējās kustības Fluxus dalībnieces Joko Ono instalācija Ex It. Tā pieteiks mākslinieces retrospektīvo izstādi, kas Kauņā tiks atklāta septembrī. Joko Ono saikne ar Kauņu ir viens no Fluxus dibinātājiem arhitekts un dizainers Džordžs (Jurģis) Mačūns, kurš šeit dzimis 1931. gadā.
No 22. janvāra līdz 10. aprīlim Kauņas Centrālajā pastā notiks vērienīga izstāde Modernisms nākotnei 360/365/Modernism for the Future 360/365, kas veltīta Kauņas un pasaules modernisma arhitektūrai. Modernisma mantojums ir viens no galvenajiem gada programmas pavedieniem. Kauņā un tās apkārtnē ir vairāk nekā 6000 modernisma ēku.
Jau kopš 2021. gada novembra Kauņā notiek starptautiska izstāde Burvju paklāji ir nolaidušies/MagiC Carpets Landed (līdz 23. janvārim) un XIII Kauņas biennāles izstāde Reiz citā laikā/Once Upon Another Time... gyveno jie jau kitaip (līdz 20. februārim).
Martā Kauņā tiks atklāta performances leģendas Marinas Abramovičas retrospekcija, māksliniece piedalīsies atklāšanā un uzstāsies ar lekciju. Savukārt 30. septembrī un 1. oktobrī Kauņas Nacionālajā drāmas teātrī notiks režisora Roberta Vilsona jauniestudējuma Dorians pirmizrāde (pēc Oskara Vailda Doriana Greja ģīmetnes motīviem), kas top kopražojumā ar Diseldorfas teātri D’Haus.
Informācija: kaunas2022.eu