Laine Kainaize dzimusi 1953. gadā tēlnieka Kārļa Baumaņa un gleznotājas Birutas Baumanes ģimenē. Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu absolvējusi 1980. gadā. Diplomdarbs Zvejnieki, diplomdarba vadītājs Boriss Bērziņš. Sarīkojusi ap 20 personālizstādes Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Vācijā. Darbi atrodas Latvijas muzeju krājumos, kā arī Rīgas Garīgajā seminārā, Jēkabpils Sv. Gara klosterī, Valmieras cietuma kapelā, Kuldīgas katoļu baznīcā, Madonas katoļu baznīcā, Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā, Jāņa Misiņa bibliotēkā, Krievijas Mākslas fondu kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Čehijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, ASV.
"Ar ko līdz šim sev atvēlēto laiku esmu piepildījusi? Izstāde Piepildītais laiks dod ja ne pilnīgu, tad tomēr noteiktu atbildi. Ar ieraudzītā, izjustā, izzinātā pārradīšanu gleznā. Šī mana personālizstāde atšķiras no visām iepriekšējām ar to, ka ir skatāmas tikai kompozīcijas. Darbi, kas ir radīti ne tiešā dabas ietekmē, bet apvienojot, sablīvējot un koncentrējot vienas norises, vietas, pārdzīvojuma visnozīmīgāko, visraksturīgāko, mani uzrunājošo vienkopus, vienā darbā. Es vēlētos, lai Piepildītais laiks dod dzīvesprieku, sparu, drosmi un dievišķu mieru dvēselē."
Mākslas zinātnieks Māris Brancis kurš ir divu Laines Kainaizes katalogu sastādītājs, par gleznotāju saka: "Ikvienā Laines Kainaizes darbā – figurālā kompozīcijā, ainavā, klusajā dabā, aktā vai portretā – jaušams miers un harmonija. Bieži gan viņas gleznās klusā daba vai akts saplūst ar ainavu vai arī izdalās kāds motīvs, teju vai veidojot atsevišķu žanru, tādi, piemēram, ir baznīcu vai koku gleznojumi. Laine Kainaize ir latviešu reālistiskās glezniecības skolas tradīciju turpinātāja. Māksliniece krāsu gan paspilgtina, taču ne tik uzsvērti, lai varētu runāt par izteiktu dekoratīvismu. Krāstoņi maigi saskaņojas cits ar citu."
Baiba Sprance par savu izstādi Deviņi saulrieti saka: "Mani interesē gaisma – kā kustīga enerģija un viela. Šīs īpašības arī padara gaismu redzamu un attēlojamu krāsās. Gaismas spēja pārveidot realitāti ir spēcīga un visaptveroša, tā pilnībā izmaina telpu un izjūtu ķīmiju. Acis, satiekoties ar pretgaismas plūsmu, rada savdabīgu optisku efektu – ilūziju par krāsu kustību, spilgtu un netveramu, robežojoties ar neesamību. Ilgstoši noturēt skatienu saules virzienā var tikai tad, kad tā atrodas tuvu horizontam, kur atmosfēras slāņi veido cilvēka acij labvēlīgāku filtru. Saulrietu glezniecībā redzams pretgaismas iespaids, katrreiz citāda optiska kustība, tāpēc šīs gleznas var dēvēt par saulrietu portretiem. Mēģinājums attēlot neattēlojamas parādības vienlaikus intriģē un atbrīvo, un pārbauda manu tēlu tīrības un noturības pakāpi."
Baiba Sprance beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1981) un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu Rīts (1988, vadītājs Imants Vecozols). Viņa turpināja studijas Borisa Bērziņa meistardarbnīcā (1990-1992). Baiba Sprance kopš 2001. gada ir izglītības programmas kuratore Latvijas Nacionālā Mākslas muzejā. Viņas autortēma ir gaismas gleznieciskums, abstrakcija, kas saglabā piesaisti dabai.