Izstāžu zālē Arsenāls būs skatāma glezniecības izstāde Cilvēks nāk!

Jau vienpadsmito gadu LMA Mākslas zinātnes nodaļas 4.kursa studenti mācību procesa laikā veido izstādi atbilstoši izvēlētajai tēmai un interesējošajai problemātikai, izmantojot darbus no LNMM krājuma, kā arī pieaicinot laikmetīgās mākslas pārstāvjus.Izstādes nosaukums Cilvēks nāk! ir skaļš sauciens, iezīmējot pārmaiņu tuvošanos, kas mākslā atspoguļojas subjektīvi individuālas mākslinieciskās valodas meklējumos. Katras lielas kustības un pārmaiņu sākums ir cilvēka iekšējā vibrācija, kas tās iesāk un virza tālāk. Mākslas darbs kļūst kā rezonators pārmaiņu sajūtas radītajām svārstībām laikā, kad brīvi izteikt savu viedokli vēl nebija iespējams."Jaunajam projektam izvēlētie darbi attiecas uz divdesmitā gadsimta 80.gadiem. Šāds laika nogrieznis izvēlēts, jo, pirmkārt, 1980.gadi bija mūsu dzimšanas laiks. Mūsu paaudzes redzējumā tajā brīdī sastapās trīs paaudzes: mūsu vecvecāki, vecāki un mēs. Abas pirmās paaudzes - ar savu vēstures un pieredzes bagāžu - un mēs - kā jaunas sociālās, politiskās un kultūras dzīves topošie veidotāji. No šodienas skatpunkta mēs esam nosacītu laikmetu robežpaaudze. Otrkārt, tādēļ, ka padomju laika pēdējie gadi, kad gaisā virmoja jaunas cerības un iespējas, kas cilvēkos vienlaikus radīja neziņu un nedrošību par nākotni, bija vērtību pārvērtēšanas posms," pauž LMA studenti.Daudzu latviešu mākslinieku tālaika darbos spilgtu atspoguļojumu rada dziļi subjektīvas, eksistenciāli filozofiskas pārdomas par cilvēku un viņa vietu pasaulē, emocionālais realitātes un pārmaiņu traktējums, indivīda personiskās brīvības apzināšanās, kā arī iekšējo pārdzīvojumu aktualizēšana caur krāsu un formu specifisku ekspresiju. Autora vēstījums bieži bija ietērpts metaforiskā, simboliskā un abstraktā glezniecības valodā, ko noteica personiskā attieksme pret apkārt notiekošo.Īpaši jāatzīmē desmitgades otrā puse, kad ar latviešu tautas atmodas sākumu iezīmējās pārmaiņu un cerību periods, kas radīja jaunus ideālus, intereses un ilūzijas gan politikā, gan sabiedrības apziņā un nākotnes redzējumā. Ticība savas valsts atjaunošanai, vērtību kritēriju un apziņas maiņa virzīja sabiedrību kopumā un katru indivīdu atsevišķi tuvāk sapnim par pārmaiņām.Izstādē eksponēti Bruno Vasiļevska, Jura Dimitera, Edgara Iltnera, Līgas Purmales, Džemmas Skulmes, Ivara Poikāna u.c. autoru attiecīgā perioda darbi.Izstādes vadmotīvs ir saistīts ar astoņdesmito gadu pārmaiņu laiku mākslā un dzīvē un ar šodienas realitāti, kas atspoguļo vai ir pretrunā tā laika nākotnes cerībām. Būtiska izstādes daļa ir mākslas darbu interpretācijas, kas papildina ekspozīciju. Mākslas darbu atlasē katrs students individuāli izvēlējās gleznu un analizēja, kā to emocionālā līmenī iespējams sasaistīt ar mūsdienām.Studentu esejas aptver identitātes meklējumus, kā, piemēram, I.Poikāna darbā Tautu meita, realitātes un īstenības pretnostatījumu B.Vasiļevska Baltā siena vai poētisku nostaļģiju L.Purmales gleznā Pasaules mala. Šie ir tikai daži aspekti, kas atklāj mūsdienu divdesmitgadnieku paaudzes redzējumu.