Savā ziņā tas būs lielāks izaicinājums tieši SC, jo šī apvienība spētu iegūt pietiekami daudz balsu arī bez LPP/LC. Protams, šīs balsis būtu vairāk orientētas uz etnisko krievu atbalstu, kamēr Šlesera faktora līdzdalība varētu garantēt arī daļu etnisko latviešu balsu. Tajā pašā laikā LPP/LC tomēr pārstāv vienu no trijiem, ar oligarhiem un to naudu, saistītiem politiskajiem spēkiem, kas varētu atstāt arī negatīvu iespaidu uz SC nākotni un koalīcijas izveides iespējām.
TB/LNNK nākotne šķiet pavisam neskaidra un šī partija var sašķelties, daļēji ziedojot savus biedrus mūsu jaunai apvienībai, sevišķi runājot par TB/LNNLK ekonomiski izglītotāko un sociāli orientēto spārnu. Ir iespējams, ka daļa TB/LNNK biedru varētu arī skatīties ZZS virzienā.
LSDSP (līdzīgi TB/LNNK) atrodas
lielu pārmaiņu priekšā, bet šeit būtu tikai loģiski, ka šī
partija vai daļa šīs partijas biedru meklētu tuvināšanos ar SCP,
JL un PS, sevišķi jau ņemot vērā, ka esošajā trejsavienībā
jau ir SCP, kas ir vissociālāk orientētais eiropeisko spēku apvienības
flangs ar zināmām līdzībām ar sociāldemokrātu prasībām citur
Eiropā.
Tautas partija pašlaik atrodas
viskritiskākajā situācijā, jo tai būs grūti startēt vienai. Tāpat
TP būs problēmas iesaistīties kādā jēgpilnā apvienībā ar kādu
citu, uz nākotni orientētu spēku. Tas, protams, neizslēdz situāciju,
kad tuvojoties vēlēšanām politiskā spriedze varētu vēl vairāk
palielināties pašas TP iekšienē. Šādā gadījumā iespējama situācija,
kad daļa partijas biedru varētu meklēt iespējas pieslieties citiem
politiskajiem spēkiem.
Kopumā politisko spēku pārgrupēšanas būs atkarīga no šo spēku pozīcijām un uzskatiem trīs frontēs. Tie būs arī galvenie izaicinājumi veidotai SCP/JL/PS sadarbībai gan iekšēji, gan ārēji. Pirmā fronte nenoliedzami ir saistīta ar atbildi uz ekonomiskās krīzes izaicinājumiem. Šeit frontes līnija sadala divas filozofijas: to kas ir par „bezgalīgu griešanu” un tie, kas meklē iespēju īstenot keinsiānisku ekonomisko politiku, kura, iespējams, neizslēgtu arī lata devalvāciju, ja ir panākti attiecīgie priekšnoteikumi.
Otrā frontes līnija ir jautājums par oligarhu ietekmi politikā. Proti, vai mēs spēsim izveidot normālu eiropeisku valsti, kur partijas ir politiski un ekonomiski atkarīgas no tautas, vai vismaz iespējami daudz cilvēkiem, vai arī tās būs atkarīgas no šauras cilvēku grupiņas (oligarhiem un sponsoriem).
Trešā frontes līnija ir
etniskais jautājums. 2010.gada Saeimas vēlēšanās būs ļoti vienkārši
izmantot etnisko jautājumu, sevišķi, lai pozicionētos pret pieaugošo
SC/LPP/LC savienību. Tajā pašā laikā šī tendence būs ļoti bīstama
ilgtermiņā visai Latvijas attīstībai.