Taču, kā atklājas, vaina nav meklējama ne baseina ūdens kvalitātē, ne citviet peldētavas teritorijā. Jau kādu laiku pilsētā ir mainīts autobusu kursēšanas grafiks, kas savukārt iedzīvotājiem radījis neērtības nokļūt līdz peldbaseinam tā darba laikā. Šo piemēru, skaidrojot dizaina uzdevumu spēt ieraudzīt faktiski jebkuru sistēmu kopumā un rast efektīvus risinājumus dažādās dzīves jomās, ārvalstu žurnālistiem pērnā gada nogalē stāstīja somi. Līdz ar janvāri Helsinkos, kā arī citās Somijas pilsētās Espo, Vantā, Lahti un Kauniainenā ir sācies Pasaules Dizaina galvaspilsētas gads, kurā ar 300 projektu starpniecību gan vietējos, gan ārvalstu ciemiņus somi rosinās saprast, ka dizains nav tikai interesantas formas vāze, bet gan nozīmīgs ikdienas dzīves pilnveidošanas elements kopumā. Īpaši pilsētās.
Maza populācija - liels dizains
Mūsdienās vairāk nekā puse pasaules populācijas apdzīvo pilsētas. Rezidentu skaits urbānajā vidē turpina augt, radot virkni jaunu izaicinājumu, kas galvenokārt saistīti ar pārdomātu teritoriju apdzīvošanas stratēģiju plānošanu un pilsētu konkurētspējas un pievilcības veicināšanu. Ar dizainu te var panākt daudz, uzskata Industriālo dizaina biedrību starptautiskā padome (tās pārstāvēto 50 valstu organizāciju vidū ir arī Latvijas Dizaineru savienība), kas pirms dažiem gadiem aizsāka Pasaules Kultūras galvaspilsētas tradīciju. Konkursa kārtībā izraudzītai pilsētai Pasaules kultūras galvaspilsētas (turpmāk - PDG) statuss tiek piešķirts ik pēc diviem gadiem, un pilsētai tā ir iespēja demonstrēt savus sasniegumus dizaina lietojumā ar mērķi uzlabot sociālo, kultūras un ekonomikas dzīvi.
Ikviens Helsinku ielās sastapts garāmgājējs spētu pastāstīt kaut ko par dizainu, lepni saka PDG Helsinki 2012 rīkotāji. Jau deviņpadsmitā gadsimta otrajā pusē tika dibināta Somu Amatniecības un dizaina biedrība, kuras darbības rezultātā tapa Helsinku Mākslas un dizaina universitāte un Mākslas un dizaina muzejs. Pērnā gadsimta piecdesmitie un sešdesmitie iemantojuši Somu dizaina «zelta laikmeta» slavu, kad daudzi somu dizaineri un viņu radītie produkti, īpaši arhitektūras jomā, guva starptautisku atzinību.
Kā apgalvo paši somi, Helsinki ir pilsēta ar mazu populāciju, taču lielu dizainu. 2009. gada dati liecina, ka dizaina industrijā strādājošo un pelnošo cilvēku skaits bija 110 tūkstoši. Tobrīd pilsētā darbojās arī 677 arhitektūras biroji, realizējot pasūtījumus uz vietas un ārzemēs. Produkti no tādām dizaina kompānijām kā Marimekko, Iittala un Arabia tiek veiksmīgi eksportēti uz Ameriku, kontinentālo Eiropu un Austrāliju. Pasaule ir labi iepazinusi Nokia, Kone un citus somu ražotāju vārdus, un tas - atkal pateicoties dizainam. «Somija ir atkarīga no eksporta, tāpēc dizains ir vēl jo būtiskāks - tas ir pamatelements, ja vēlies būt veiksmīgs tirgū,» saka PDG Helsinki 2012 izpilddirektors Peka Timonens.
PDG Helsinki 2012 organizēšanas izdevumi ir 16 miljoni eiro (2010.-2013. gads), ko piešķīra pilsētu pašvaldības, valsts, kompānijas un fondi, taču kopējais ieguldījums no dažādiem avotiem ir vairāk nekā 50 miljoni eiro. Projektā ir iesaistītas Nodarbinātības un Ekonomikas ministrijas, Izglītības un kultūras ministrija, Ālto Universitāte, Helsinku Universitāte un daudzi citi sadarbības partneri.
Labākais dizains izprot vajadzības
Arī Helsinki - viena no pasaules labklājīgākajām pilsētām - kļūst arvien apdzīvotāka, tādēļ arī puse no PDG gada pasākumiem ir vērsti uz pilsētas un tās rezidentu dzīves kvalitātes attīstību ilgtermiņā (protams, neizpaliks arī pāri simtam dažādu izstāžu un vairākas dizainam veltītas konferences u. c. aktivitātes!). Vairāki projekti tika iesākti uzreiz pēc tam, kad 2009. gadā Helsinkus nozīmēja par PDG 2012. Ar moto «labākais dizains vienmēr izprot cilvēku vajadzības» somi ķērušies klāt dažāda mēroga projektiem, sākot ar samērā vienkāršajiem, piemēram, betona skeitparka izveidi, norāžu vizuālā noformējuma uzlabošanu vai zaļo atpūtas zonu ierīkošanas konkursu un turpinot ar dizaina kā instrumenta izmantošanu dažādu sistēmu pilnveidošanā. Interesants projekts ir eksperimentāla Dizaina apmaiņas programma, kuras ietvaros publisko sektoru darbinieku sastāvi tiek papildināti ar dizaina jomas pārstāvjiem, tādējādi novērtējot turpmākās sadarbības potenciālu. Ducis projektu, ko realizē Ālto Universitāte, ir vērsti uz efektīviem, uz pacientu vajadzībām orientētiem risinājumiem veselības aprūpes sistēmā. Interesants projekts pērn tika veikts kādās studentu kopmītnēs Helsinkos, kur pārsvarā mitinās Erasmus programmas apmaiņas studenti un iepriekš nereti bija izskanējušas sūdzības par iemītnieku uzvedību, nepakļaujoties normām. Studentu izmitināšanas fonds Haos sadarbībā ar ideju laboratoriju Demos Helsinki, veicot pārrunas ar kopmītņu iemītniekiem, secināja, ka visas vienkāršākās darbības, kaut vai savu atkritumu nogādāšanu līdz pareizajam punktam, kavē īstenot neveiksmīga komunikācijas sistēma starp administrāciju un studentiem. Helsinku pilsētvides attīstības plānā ir vairāki megaprojekti. Šobrīd pilsētas apkārtnē esošo bijušo ostu teritorijas tiek pārplānotas vairākos jaunos dzīvojamajos rajonos. Cita nozīmīga nākotnes Helsinku plānošanas vadlīnija ir dabai draudzīgs dzīvesveids. Jau tuvākajos gados ir plānots atklāt īpaši projektētu apbūves rajonu, kas parādīs, vai somi ir gatavi lauzt savas pašreizējās vērtības un dzīvot ekoloģiski.
SKOLĀS UN BIBLIOTĒKĀS PLASTMASAS LOGI, NEIZTURĪGI GALDI UN KRĒSLI, BET DIZAINU NEREDZ
Ilze Martinsone, dizaina pētniece
Latvijas dizaina veiksmes stāsti ir jāvērtē situācijas kontekstā. Galvenais - mainījusies sabiedriskā doma, tagad mēs lepojamies ar Latvijā ražotiem produktiem, jo saprotam, ka tie uztur tautsaimniecību. Rūpēs par produktu konkurētspēju vietējie ražotāji pamazām atsakās no «mēs paši zinām, kā ir smuki» un sāk saprast profesionāla dizaina klātbūtnes jēgu. Arī iesaiņojumā - piemēram, kosmētikas zīmoliem Madara un Pien tas ir teicams un uzlabojies pat Dzintara precēm! Dizaina procesu veicina aizvien jauni mazie uzņēmēji, nerunājot par tiem, kuru mērķis ir oriģināls produkts ar kvalitatīvu dizainu, - Zofa apavi, Mammaslampas gaismas objekti vai an&angel stikla trauki -, arī pulks veikaliņu, kas tirgo Latvijā tapušu mantu.
Mācīties no kaimiņiem nebūs vienkārši, jo somi domā ilgtermiņā un valsts plānotu pasākumu līmenī pie sava dizaina attīstības apzināti strādā kādus 70-80 gadus. Arī mūsu VEF 30. gados starptautiskajā tirgū izrāvās, pateicoties laikmetīga dizaina un mārketinga programmai. Formula izskatās vienkārša - ieguldījums dizainā un reklāmā atmaksājas.
Holgers Elers, LMA Dizaina nodaļas vadītājs
Skatoties no akadēmijas perspektīvas, ir sākusies sadarbības kustība ar citām mākslas augstskolām ārzemēs, un, manuprāt, tas ir īstais veids, kā varam attīstīt Latvijas dizainu un nonākt starptautiskā apritē. Protams, mums vēl tāls ceļš ejams izpratnes līmenī par to, kas ir dizains, ko ar to iesākt, - ne vien sadzīviskā, bet arī augstākā līmenī. Gribētos, lai cilvēki, kas pieņem lēmumus vai dala naudu pasākumiem, būtu zinošāki. Analizējot pēdējā laika notikumus Latvijā, allaž uzvar viduvējība, jo lēmuma pieņēmējiem vai nu pietrūkst zināšanu, vai arī viņi baidās izkāpt ārpus ierastajiem rāmjiem. Rudenī Rīgas mākslas telpā bija Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dizaineru izstāde 16 soļus tuvāk, kuras kurators ir pasaules klases menedžeris soms Kari Korkmans. Varēja redzēt, ka ideju un domāšanas līmenī mēs ne par matu neesam sliktāki, vienkārši katastrofāli griež aci tas, ka mums aiz tā visa nestāv nekāda industrija. Mūsu dizaineri paši ir gan producenti, gan ražotāji. Lai lietas kustētu uz priekšu, ir nepieciešams valsts atbalsts. Jāsaprot, ka dizains - tās nav tikai smukas mantas, ar kurām šodien ir grūti konkurēt. Pasaule jau tā ir pilna ar lietām. Dizainers ir ne tikai mantu radītājs, bet arī procesu dizainētājs. Pasaulē dizainerus piesaista dažādiem projektiem, lai radītu pakalpojuma dizainu. Uzskatāms piemērs varētu būt e-talona ieviešana Rīgā. Kartīte ir iesaistīta veselā pasākumu kopumā - tā ir jānopērk, jāiegūst informācija, kā ar to rīkoties, un tā tālāk. Tas viss ir dizains.
Ieva Zībārte, arhitekte
Par dizainu jau vairākus gadus tiek runāts daudz un dažādās institūcijās, bet reāla, jēdzīga izpausme tā arī nav sagaidīta. Negūstot pārliecinošu atbalstu no valsts un ekonomiskajai krīzei darot savu, ir veicinātas bottoms up iniciatīvas no pašiem dizaineriem. Pēdējos trijos gados ir radīts ļoti daudz jaunu zīmolu - īpaši modes dizainā. Ir bijušas nelielas atbalsta programmas, kā Atspēriens, Andrejsalas inkubators vai Brigāde, protams, uz kopējā fona šis atbalsts ir niecīgs. Pagaidām valsts atbalstu, kas pirmām kārtām ir pasūtījums, vispār nejūt. Skolās un bibliotēkās redzam nosiltinātas fasādes, plastmasas logus, lētus neizturīgus galdus un krēslus, bet dizainu neredzam.
PIEKTĀ DIMENSIJA. ZAĻIE GAISA DĀRZI
Helsinkieši maz pamazītēm traušas uz «zaļā viļņa». Izstrādā nākotnes auto - elektroautomobiļu - uzlādes infrastruktūru, rīko akcijas, kas mudina taupīt dzeramo ūdeni, pat pamanījušies pilsētas vidū ierīkot speciāli pielāgotas kastes dārzeņu audzēšanai. Pasaules dizaina galvaspilsētas gadā Helsinku Universitātes pētnieki aicina pilsētniekus paraudzīties uz piekto dimensiju - namu jumtiem, kas atšķirībā no Norvēģijas, kur jumtu apzaļumošanas tradīcija sniedzas vairāku gadsimtu vēsturē, vēl nav pietiekami apgūta.
Kāds būtu ieguvums no gaisa dārzu ierīkošanas? Helsinku Universitātes pētniece Marja Mesimaki skaidro, ka tie ir trīs: tehniskie, nemateriālie un ekonomiskie. Pirmkārt, apzaļumots nama jumts darbojas kā trokšņa un gaisa piesārņojuma slāpētājs. Augi atvēsina jumta segumu un uzlabo ēkā gaisa kvalitāti. Otrkārt, ir patīkami atrasties zaļumos. Treškārt, pieaug īpašuma vērtība, pilsētas pievilcība, bet samazinās veselības aprūpes izdevumi.
«Necik nopietna šī tendence Latvijā nav,» stāsta arhitekts Aigars Vilnītis. «Ir atsevišķi jumtiņi pie Latvijas slēpošanas pauguriem Rāmkalnos un Siguldā, lielveikalam Olimpia ir tāds jumtiņš uz Vecrīgas pusi.» Viņaprāt, pirmā lielākā problēma ir cena, otra - uzdrīkstēšanās, jo, kad klientiem tiek rādītas apzaļumotu jumtu fotogrāfijas, visiem patīk, bet kad jāizšķiras, sākoties šaubas.
Viens liels, zaļš jumts mums noteikti būs. Virs topošā Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra Rēzeknē jau daļēji ieklāts zaļais segums, kas atvests no Polijas. To ieklās aptuveni 3000 m2. Ēkas projektētāji ir arhitektu birojs Saals. Ideja par zaļo jumtu nav noskatīta ārzemēs, bet radusies, iedvesmojoties no blakus esošā pilskalna un paša jumta, kas no ielas ir labi pārredzams un tādējādi pilda piektās fasādes funkciju. Jumta zaļā daļa sastāv no filca apakšklāja, kas aizsargā hidroizolāciju, no drenāžas slāņa, ģeotekstila, speciāla augsnes substrāta un laimiņu zaļā paklāja. Laimiņi ir daudzgadīgi augi, to maisījumā ir pieci paveidi ar dažādu ziedēšanas laiku un krāsu.
SPILGTI NOTIKUMI PASAULES DIZAINA GALVASPILSĒTĀ
PDG Helsinki 2012 atvērto durvju nedēļa – iepazīšanās ar gaidāmajiem notikumiem. 3. II–5. II Helsinkos, Espo, Vantā, Lahti un Kauniainenā
Dizaina un tēlotājmākslas izstāde Sešas skaistuma ainas. 10. II–4. VIII Vantā Mākslas muzejā
Somu dizains 1945–1970 u. c. izstādes no 24. V līdz 23. IX Dizaina muzejā Helsinkos
Ideju un inovāciju izstāde, festivāls MoA. 9. V–3. VI Helsinkos
Ziemeļu jauniešu modes samits. 1. V–31. V Helsinkos
Konference pasaules mākslas izglītības iestādēm Ziemeļu pasaules mandāts – Cumulus Helsinki. 24. V–26. V
Konference Pilsētas visiem – vides plānošanas profesionāļiem, sociālpolitiskajiem lēmējiem. 24.V Helsinku mūzikas centrā
Helsinku Dizaina nedēļa 2012. 6. IX–16. IX
Starptautiskais koka arhitektūras un dizaina forums. 4. IX– 7. IX Lahti
Visa informācija: www.wdchelsinki2012.fi