Vecrīga, Latvijas pilsētas un lauki, Baltijas jūra un ziedi - tik plašs bija mākslinieka Daiļa Rožlapas interešu loks. Darbus izstādīšanai teātrim uzticēja kolekcionārs Voldemārs Leitāns, kurš daudzu gadu garumā sekoja sava drauga daiļradei, regulāri un nekļūdīgi izvēlējās labāko no tā, ko Dailis Rožlapa uzgleznoja.
Vienai no gleznām, kas veltīta jūrai, dots nosaukums Mana mīla. Tas ir dūmakains krasts un putns. Daiļa Rožlapas lielākā mīla bija gleznošana, bet putni - simbols radošajam lidojumam. Visa izstādītā kolekcijas daļa ir apliecinājums šai lielajai mīlai.
Vienatne pie molberta ļāva pierādīt savu varēšanu un gūt to vientulības devu, kas tik nepieciešama ikvienam cilvēkam, bet radošam garam jo īpaši. Dailis Rožlapa kā gleznotājs ir tik pat drošs, vērienīgs un izdomas bagāts kā darbojoties “uz skatuves”. Darbos redzams biezs, plašs triepiens, košas krāsas, eksperimenti ar izteiksmes līdzekļiem, teātrim un kino raksturīgi ”knifiņi” un pāri visam - optimisma pilna, gaiša pasaules izjūta.
Dailis Rožlapa (1932-2014) – grimētājs, dekoratora palīgs, scenogrāfs, mākslinieks inscenētājs un gleznotājs. Absolvējis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu (1954) un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu (1968).
Mākslinieks veidojis dekorācijas Rīgas (Dailes teātris, Nacionālais teātris un Nacionālā opera), Valmieras un Liepājas teātros, kā arī Paņevēžā un Šauļos. Bet visilgākā un auglīgākā sadarbība izveidojās ar Jaunatnes teātri (1961-1970) un Rīgas Kinostudiju (1971-1989).
Kā mākslinieks inscenētājs kino Dailis Rožlapa bija netradicionāls, azartisks, lielisks amata meistars, kurš īsā laikā kļuva par īstu profesionāli (Vella kalpi velna dzirnavās, Pūt vējiņi, Robina Huda bultas, Īsa pamācība mīlēšanā u.c.).
Izstādes kuratore ir Sarmīte Sīle, producente – Indra Rubene-Vilipsone.