Citi veidi, kā redzēt, saprast, iesaistīties. Ievads Vaclava Špakovska pasaulē

Izstāde veltīta poļu ģeometriskās abstrakcijas pioniera, arhitekta un inženiera Vaclava Špakovska (1883–1973) darbībai.

Rīgas piezīmes

Vaclavs Špakovskis piedzima 1883. gadā Varšavā, bet 1897. gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu. Līdztekus mācībām ģimnāzijā viņš dedzīgi interesējās par meteoroloģiju un pētīja tādas atmosfēras parādības kā viesuļvētras un cikloni, pierakstot faktus un novērojumus piezīmju burtnīcās. 1902. gadā Vaclavs Špakovskis sāka studēt arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā (tagadējā Rīgas Tehniskā universitāte – red.).

"Šajā universitātes desmitgadē viņš aktīvi ņēma dalību studentu klubā Arkonia, spēlēja otro vijoli studentu orķestrī un nodarbojās ar fotografēšanu," rakstīts interneta vietnē Waclawszpakowski.pl, ieskicējot viņa daudzpusību. Jau septiņpadsmit gadu vecumā Vaclavs Špakovskis sāka veidot ornamentālu lineāru rakstu manuālus zīmējumus. Savukārt pēc Rīgas Politehniskā institūta absolvēšanas ar diplomu kabatā viņš atgriezās Varšavā.

Ritmiskās līnijas

Vaclava Špakovska burtnīcas, piepildītas ar dažādām piezīmēm un skicēm, atklāj viņa māksliniecisko ceļu un tēmas, kas viņu saistīja, piemēram, tajās ir lasāmi saraksti ar grāmatām par vēsturisko un tautas arhitektūru, arheoloģiju un inženierzinātnēm, – norāda izstādes kuratori. Viņu vidū ir Inga Lāce no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra, kā arī Jakubs Gavkovskis un Daniels Muzičuks no Lodzas Mākslas muzeja.

"Šie pieraksti sniedz ieskatu arī viņa mūža projekta – albuma Ritmiskās līnijas – metodoloģijā. Vizuālie motīvi, ko Vaclavs Špakovskis novēro dabā (cilvēku sejas, augi, dzīvnieki) un cilvēka radītajās formās (arhitektūras elementi), dabā dzirdamās skaņās un mūzikas skaņdarbos, – tas viss nodarbināja viņa prātu. Mākslinieka jēdzienā "ritmiskās līnijas", tāpat kā piezīmju grāmatiņu lappusēs, viss pakāpeniski tiek vienkāršots līdz tīrākajām, abstraktajām formām," Vaclava Špakovska ideju pasaulē ievada kuratori.