Baltuss (1908–2001) ir viens no būtiskākajiem un provokatīvākajiem modernās mākslas pārstāvjiem. Vācu, poļu un ebreju izcelsmes mākslinieks, kura īstais vārds ir Baltazars Klosovskis de Rola, dzimis Parīzē. Viņš dzīvojis un strādājis Francijā un Šveicē. Baltusu mēdz dēvēt par XX gadsimta enigmātiskāko gleznotāju, kura daiļrade neiederas nevienā no pagājušā gadsimta mākslas virzieniem.
Baltusa gleznas ir pieklusinātas un intriģējošas, pretrunīgu kontrastu caurstrāvotas: mākslinieks meistarīgi savienojis sapņus un realitāti, erotiskumu un nevainību. Savos darbos viņš integrējis tēlus, kas līdzinās XIX gadsimta bērnu grāmatu ilustrācijām. Baltusu iedvesmojis Pjēro della Frančeska, Nikolā Pusēns, Johans Heinrihs Fisli, Gistavs Kurbē un Pols Sezans. No vienas puses, viņš bijis pieticīgs – gleznotājs uzsvēris, ka ir tikai "amatnieks". No otras puses, Baltuss nenoliedzami bijis intelektuālis un aristokrāts, kurš uzturējis tuvas attiecības ar nozīmīgākajiem filosofiem, rakstniekiem, teātra un kino profesionāļiem. Viņa domubiedru vidū ir bijuši Alberto Džakometi, Pablo Pikaso, Vims Venderss, Deivids Bovijs un Bono.
Izstāde pievēršas Baltusa daiļrades skandalozajam aspektam – pārejas vecuma meiteņu provokatīvajam atveidojumam, kurā ir jaušami gan bērnišķīguma motīvi, gan pavedināšanas spriedze. Ekspozīcijā ir iekļauta 1938. gada glezna Terēze sapņo, kurā divdomīgā pozā ir atainota 12–13 gadu vecā Terēze Blanšāra. Viņa ir bijusi daudzu Baltusa darbu modele.
Pērn rudenī Terēze sapņo nonāca visas pasaules uzmanības centrā: darbs tika demonstrēts Ņujorkas Metropolitēna muzejā un izraisīja skandālu – aptuveni 10 000 cilvēku internetā parakstīja petīciju, pieprasot izņemt gleznu no izstādes vai "rekontekstualizēt" tās eksponēšanu. Šī ir viena no kustības #MeToo blaknēm – Baltusa gleznā tika saskatītas pornogrāfijas pazīmes. Metropolitēna muzejs spiedienam nepakļāvās, un glezna netika izņemta no ekspozīcijas.
Baltuss turpina provocēt sabiedrību un veicināt debates par to, ko atļauts darīt mākslā. Bāzelē ir paredzēta plaša izglītības programma, kas papildinās izstādes norisi un aplūkos strīdīgākos, aktuālākos ar Baltusa darbību un mākslinieku pašizpausmes brīvību saistītos jautājumus.
Ekspozīcijā Bāzelē ir apkopotas Baltusa gleznas no labāko muzeju krājumiem (to vidū ir Ņujorkas Modernās mākslas muzejs un Metropolitēna muzejs, Vašingtonas Hiršhorna muzejs, Parīzes Pompidū centrs, Londonas Teita galerija), kā arī no privātkolekcijām Eiropā, ASV un Āzijā.
Izstāde Fondation Beyeler būs skatāma līdz 2019. gada 1. janvārim. Vēlāk nedaudz modificētā versijā tā būs aplūkojama Tisena-Bornemisas muzejā Madridē.
Informācija: www.fondationbeyeler.ch