Pats vārds "ikona" tulkojumā nozīmē "attēls". Tiesa gan, mobilo sakaru ērā šis vārds ieguvis pavisam citu nozīmi nekā tā tradicionālā saikne ar baznīcu. Ir atšķirības starp ikonu jeb svētgleznu nozīmi dažādās konfesijās, bet pareizticīgajiem un katoļiem ikona ir dievišķu personu vai svēto attēls, caur kuru tie vēršas pie cilvēka.
Izstādē Izglābtās ikonas, kas līdz 15. septembrim skatāma Mākslas muzejā Rīgas birža, iespējams aplūkot 147 ikonas no Igaunijas mākslinieka un kolekcionāra Nikolaja Kormašova vērienīgās kolekcijas. Šī ir pirmā tik lielā izstāde ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, jo pēc pagājušajā gadā sarīkotās ekspozīcijas Tallinā kolekcionāra dēli, mākslinieki Andrejs un Orests Kormašovi, restaurējuši vēl vairākas ikonas. Viņi turpina tēva iesākto ikonu glābšanas darbu.
Nikolajam Kormašovam savas dzīves laikā izdevies savākt un restaurēt apjomīgu XV–XX gadsimta krievu ikonu kolekciju. Šis darbs sācies pagājušā gadsimta 60. gados, kad tāda veida kolekcijas veidošana bija saistīta ar risku. Toreiz baznīcu likteņi bija dramatiski. Tajās iekārtoja slidotavas, labības glabātavas un minerālmēslu noliktavas. Savās atmiņās Nikolajs Kormašovs raksta: "Baznīcā, norobežojot lielu telpas laukumu, bija ierīkota tīklu glabātava un žāvētava. "Atkritumi" no telpas bija izvākti ārpusē, ieskaitot Jāņa Zeltamutes ikonu, kura bija pārlauzta, nomelnējusi..."
Nikolajs Kormašovs toreiz bija jauns mākslinieks, kurš pārstāvēja "skarbo stilu". To var skatīt 1969. gadā uzņemtajā Tallinnfilm dokumentālajā filmā, kas Rīgas biržā tiek demonstrēta blakus ikonu izstādei. No 1965. gada N. Kormašovs devās garās ekspedīcijās uz nomaļiem laukiem Arhangeļskas novadā Ziemeļu Dvinas augštecē, Kokšengas novadā Vologdas apgabalā un Tailovas ciematā Pleskavas apgabalā. Papildus šīm trim vietām, protams, ir arī ikonas no Nikolaja Kormašova dzimtās Muromas. Kolekcionārs teicis: "Krievijas ziemeļi man likās kā zaudētais kontinents, kā Atlantīda. Šķita, ka viss, kas Krievijā labs, saglabājies tieši tur." Ikonu restaurācija bijusi viņa misija vairāk nekā piecdesmit gadu garumā. Gandrīz visas kolekcijas ikonas N. Kormašovs ir restaurējis pats, un tagad viņa darbu turpina dēls Orests. Restaurācija ir smalks darbs – ikonas bieži ir nomelnējušas un bojātas, jo glabājušās bēniņos, pažobelēs, mitrumā. Tās gleznojuši gan mākslinieki, gan arī amatieri. Viņu darbi varbūt nav tik akadēmiski precīzi, taču sirsnīgi, ar personīgā pārdzīvojuma klātbūtni.
Kolekcionāra dēls Andrejs, kurš ir viens no Rīgā skatāmās izstādes kuratoriem, tēlaini salīdzina ikonas ar bārenēm, kuras bija zaudējušas savas mājas un tagad ir tās atradušas – kolekcijā. 8. septembrī izstādes ietvaros Rīgas biržā notiks tikšanās ar Andreju Kormašovu, plānoti arī citi saistīti pasākumi.