"Laba arhitektūra ir tāda, ko neviens nepamana, jo cilvēks jūtas tajā komfortabli," uzskata pazīstamais latviešu arhitekts Oļģerts Krauklis (1931), kura daiļradei veltītā izstāde Kraukļa ligzda (tā draugi ir iesaukuši viņa darbnīcu Krišjāņa Valdemāra ielā 94) ir skatāma Latvijas Arhitektūras muzejā. Šī ekspozīcija turpina izstāžu sēriju, kuras mērķis ir pārskatīt priekšstatus par XX gadsimta 60.–80. gadu arhitektūru Latvijā, kas ir apdraudēta, jo tiek negatīvi asociēta ar padomju laiku, taču arhitekti arī okupētajā Latvijā strādāja ar pasaules elpu.
Akustiskie ķieģeļi
"Oļģertam Krauklim bija jāpiedzīvo tas, ka vienu no viņa mūža nozīmīgākajiem veikumiem – Rīgas Sporta pili – nojauca viņa acu priekšā," par sešdesmito gadu nogalē būvēto celtni ekspozīcijas atklāšanas pasākumā sacīja izstādes kuratore Ilze Martinsone. Tajā laikā šī ēka kļuva par lielāko pilsētas multifunkcionālo sabiedrisko būvi, kas spēja uzņemt līdz pat pieciem tūkstošiem cilvēku. "Ledus arēnas aukstuma sistēmas dzesēšanai tika izbūvēts baseins Lielgabalu ielas iekškvartālā – strūklakas darbojās kā labiekārtojums."
Kuratore norāda, ka attieksme pret tā laika arhitektūru pamazām mainās. "Izstādes tapšanas brīdī mēs saņēmām ziņu, ka viena no Oļģerta Kraukļa projektētajām celtnēm ir oficiāli uzņemta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kas ir svarīgs notikums ne tikai pašam autoram, bet arī visai sabiedrībai," akcentēja Ilze Martinsone. Tā ir bijusī Proletāriešu rajona administratīvā ēka, kas atrodas Brīvības gatvē 266 (pirms neilga laika šajā pašā sarakstā ir iekļuvis arī bijušais restorāns Sēnīte, kura projekta autors ir arhitekts Linards Skuja).
Uz šo statusu pretendē arī Oļģerta Kraukļa radītais kādreizējais kinoteātris Oktobris Daugavpilī (ar divām zālēm – 700 un 300 vietām), kuram arhitekts bija arī interjeru autors. Tagad šajā ēkā ir izmitinājies zinātkāres centrs Zili brīnumi. Kuratore vērš uzmanību uz to, ka īpaši šim Daugavpils projektam arhitekts savulaik ir izstrādājis inovatīvu būvmateriālu. "Kopā ar keramiķi Mārtiņu Kalniņu mēs radījām tā saucamo akustisko ķieģeli," videointervijā ar Ilzi Martinsoni atklāj Oļģerts Krauklis (tās ierakstu var noskatīties izstādes telpās).
Ziemeļvalstu ietekme
Par sava aroda pirmrindniekiem Oļģerts Krauklis uzskata divus ziemeļvalstu arhitektus, kuriem viņš ir centies līdzināties. Tie ir meistari Alvars lto un Arne Jākobsens, kuri ir izpaudušies visplašākajā spektrā – no ēkām līdz pat galda piederumiem. Jāatzīmē, ka pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās Oļģerts Krauklis izstrādāja projektu Latvijas Republikas Ministru kabineta mēbelēm. "Latvijas Ministru prezidents arī šodien strādā pie latviešu arhitekta radītā rakstāmgalda," ir lasāms ekspozīcijai Kraukļa ligzda sagatavotajā materiālā.
Šajā izstādē var iepazīties ar nozīmīgākajiem Oļģerta Kraukļa darbiem, kuri ir tapuši no 1956. līdz 1987. gadam. Viņš ir projektējis visdažādākās sabiedriskās celtnes – ar atšķirīgu saturu un mērogu. Arhitekts norāda, ka viņa profesijas pārstāvjiem ir nepieciešamas spējas iejusties to cilvēku "ādā", kuriem viņu iecerētā māja būs paredzēta. "Arhitektam ir jābūt ārstam un slimniekam, ja viņš projektē slimnīcu," uzsver Oļģerts Krauklis un piebilst, ka arhitektam ir jābūt ar ļoti plašu redzes apvārsni, ir jāpārzina pagātne un tagadne un ir jāprot prognozēt nākotni.
Par saviem skolotājiem Oļģerts Krauklis sauc Kārli Baumani un Arnoldu Krastiņu. "Viņi bija tie, kas iemācīja manai rokai klausīt manam iekšējam impulsam, lai ar to varētu uzzīmēt kaut ko tādu, kas paliek pāri, kad viss pārējais izzūd, jo īsta māksla neizplēn," stāsta arhitekts, kas 1955. gadā ar izcilību ir pabeidzis Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultāti. "Tas pamatīgums, ko Grafikas katedra ielika manī kā zaļknābī, ir palīdzējusi man visus šos gadus skatīties uz lietām tā, kā uz tām ir jāskatās cilvēkam, kurš ciena kultūru un mākslu."
Kas: izstāde Kraukļa ligzda
Kur, kad: Latvijas Arhitektūras muzejā Mazajā Pils ielā 19 līdz 13. janvārim