Sestdien, 18. janvārī, dažas minūtes pirms plkst. 12 Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas jeb Gaismas pils tuvumā nekādu Grāmatu draugu ķēdi vēl neredz, bet jau pēc neilga mirkļa parādās rokās sadevusies cilvēku rinda, kas dodas Akmens tilta virzienā, - kāda garām braucoša automašīna nodod sveicienu uzpīpinot. Uz lielā ekrāna sākas tiešraide no Krišjāņa Barona ielas 14, no kuras ceļu uz jauno mājvietu sāk pirmā grāmata - 1825. gadā Sanktpēterburgā latviešu valodā izdotā Bībele. Vecajā ēkā bibliotēka pavadījusi gandrīz 60 gadu. Tās pārstāve Ineta Kivle Latvijas Televīzijai atklāj, ka šeit savulaik atradusies kafejnīca, kurā notikuši pirmie striptīza vakari Rīgā. Interesanti - kas būs jaunie iemītnieki? Akadēmiķis Jānis Stradiņš padod grāmatu mazam puikam, atklājot šīs akcijas simbolisko nozīmi - nodot vērtības no paaudzes paaudzē.
Rīgas 2014 brīvprātīgos var atpazīt pēc dzeltenām cepurītēm, savukārt bibliotekārus - pēc sniegbaltām šallēm ap kaklu. Viņi izskatās kā vienota komanda. "Tā mēs arī jūtamies," jau Grāmatu draugu ķēdes noslēgumā laikrakstam Diena atklās bibliotēkas direktors Andris Vilks.
Kolēģe Undīne Adamaite plkst. 12.44 īsziņā informē, ka pirmā grāmata vēl nav sasniegusi Akmens tiltu. Viņa piebilst, ka jaunās ģimenes ir spiestas pašķirties un mazākos bērnus ar mammām sūtīt mājās. Savas ģimenes pārstāvēt ar vārdiem "tas nav ekstrēms, bet vēsturisks brīdis" uz stratēģiski svarīgā objekta tilta paliek tēti. Neraugoties uz neziņu un ilgo gaidīšanu, kurnēšanu faktiski nedzirdot. Cilvēki jokojas un dauzās, nemitīgi skatoties Vecrīgas virzienā. "Izšņauciet degunus, lai nenotecinātu to Bībeli!" garu uztur kora Madona vīri, ar rakstainā cimdā iepakotu Pipariņu sildot arī tuvākos kaimiņus, - novērojusi Undīne.
Ar nepacietību pirmā grāmata tiek gaidīta Gaismas pilī, kur zigzagā sastājušies bibliotekāri ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm. Daži tur rokās igauņu un lietuviešu karodziņus, kas atgādina par Baltijas ceļu.
"Ziņo, ka esot virs Daugavas!" Ejot lēnāk, nekā plānots. Kur ir, kur ir? Tur, kur autobuss! - pielipuši pie loga vieni bibliotekāri mēģina to saskatīt, bet citi trenējas neesošas grāmatas padošanā kā sportisti pirms izšķiroša starta. Bībele jauno ēku sasniedz plkst. 13.16. "Ir!" iesaucas tematiskās līnijas Okeāna alkas kurators un šī pasākuma režisors Uģis Brikmanis, kad tā tiek padota Gaismas pilī. Pēc neilga laika grāmata, skanot aplausiem, bet bez liekas pompozitātes tiek ielikta milzīgajā plauktā, kas atrodas jaunās ēkas ātrijā izvietotajā stikla sienā.
Grāmatu draugu ķēdē uz priekšu tiek padotas akcijā Tautas grāmatu plaukts cilvēku dāvinātās grāmatas. Uz Akmens tilta Tukuma kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva Vidums vadītājs Intars atraktīvi rāda priekšā kustības. Cilvēki ar lielu interesi izlasa, kādas grāmatas nonāk viņu rokās. "Jāzina, kas iziet cauri rokām un ko mēs nesam bibliotēkai," paskaidro Latvijas studentu korporācijas Talavija pārstāvis Nauris. Tajā vietā, kur skan mūzika, cilvēki dejo, bet tilta vidū dzied paši: "Ai, tēvu zeme stūru stūriem, cik tuvs un pazīstams it viss: gan Kolkas raga vēji sūrie." Daugavas vējiem visi ir pagriezuši muguras. Lai sasildītos, daži ar katru saņemto grāmatu ietupstas ceļos.
"Pēdējā!" no Vecrīgas puses atskan kāda balss, kas vēsta par maiņas beigām. Maināmies! Paldies par kompāniju! Nākamajā maiņā rokās saķērušos atved arī plaši pārstāvētu Jaunā Rīgas teātra kolektīvu. Aktieri izrāvušies starp diviem mēģinājumiem un vakara izrādi, cenšas maz runāt - taupa balsi. Viņi ietrāpījuši brīdī, kad grāmatas nāk kā straume, spēj tik nebremzēt.
"Pēdējā bija trīs simti sešdesmit septītā," atklāj viens no dalībniekiem. Posmā, kurā ķēde šķērso ielu, grāmatas padot Nacionālie bruņotie spēki. Brīdī, kad nākamā grāmata aizkavējas, viņi ar rokām taisa vilni. Pie Rīgas Tehniskās universitātes ēkas vecāka gadagājuma kungs Andrejs, kurš pirms tam bija stāvējis uz tilta, zina stāstīt: "Sākumā bija pavisam švaki - septiņas grāmatas pa stundu." Rātslaukumā jau ir pavisam silti. Vairāki vīrieši no Šveices pievienojas ķēdei. Vai viņi zina, kas te notiek? Marks: "Mēs esam dzirdējuši, ka viņi transportē grāmatas no vecās bibliotēkas uz jauno." Kopā ar draugiem viņi ir ieradušies Rīgā, lai nosvinētu viņa vecpuišu ballīti. "Viņi iestājās pilnīgā sajūsmā!" par savu jauno kompāniju saka kāda sieviete un mudina savu līdzās stāvētāju, "dod grāmatu zēnam - viņš stāv rindā!"
Mērnieku laiki jau kādi septītie! - iezīmējas tendences. Pie Brīvības pieminekļa skan Es nenācu šai vietā'i kantri mūzikas stilā, kas dažiem liek atcerēties līnijdeju soļus. Re, kur arī pēdējā grāmata, kas galamērķi sasniegs ar pamatīgu kavēšanos, jo ikviens vēlas ar to nofotografēties. Tā ir ietērpta sarkanos vākos ar uzrakstu "Sirsnīgs paldies visiem, kas piedalījušies!". Gaismas pils slieksni tā šķērso plkst. 16.32. Tie ir Pētera Upenieka Balandnieki - Latvijas Nacionālā bibliotēka ietvītojusi vēsturisko mirkli, pieliekot punktu akcijai.