Rakstniece Dace Vīgante latviešu prozas ainavā ienāca strauji un pārliecinoši – ar 2016. gadā izdoto stāstu krājumu Ledus apelsīns, kas izpelnījās plašu atzinību gan lasītāju, gan kritiķu vidū un tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Spilgtākā debija. Gan lasītāji, gan kritika pelnīti slavēja autores prasmi filigrānā, detaļām bagātā, bet vienlaikus nepārblīvētā prozā klusināti izstāstīt par būtisko – sākot no XX gadsimta vēsturisko peripetiju atstātajām brūcēm latvieša apziņā līdz mazajām un privātajām vīrieša un sievietes, vecāka un bērna, mātes un meitas attiecību krīzēm.
Debijas krājumam divus gadus vēlāk seko jauns krājums, kura nosaukumā šoreiz vairs nav likta tik spilgta vizuālā metafora kā pirmajam, bet gan daudznozīmīgais un latviešiem tik tuvais teiciens Tad redzēs. Sākumā nosaukumu ir grūti atcerēties, tas sajaucas prātā ar Jaunā Rīgas teātra izrādes Latviešu mīlestība folklorizējušos teicienu "tur jāskatās", bet tad, kad stāsti izlasīti, "tad redzēs" paliek atmiņā kā iegravēts.
Veļ savu bumbiņu
Daci Vīganti burtiski no Literārās akadēmijas studiju sola literārajā pasaulē aiz rokas ieveda abu viņas grāmatu redaktore Ieva Melgalve. Neraksturīgi šī laika narcisma un pašpārņemtības uzvaras gājienam rakstniece, lai arī vairs nav vidusskolniece, ir netēloti kautrīga un pieticīga. Sākumā tas pārsteidz, pēc tam – apbur ne mazāk kā viņas stāsti.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 1. oktobra, numurā!Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!