Šovakar paredzēta plaša dzejnieku, prozaiķu un tulkotāju kopā sanākšana, kādu neredzēsi ne grāmatu svētkos, ne Dzejas dienās vai Prozas lasījumos. Paredzēta arī plašāka apbalvošanas ceremonija. Gan piecās nominācijās – debija, dzeja, proza, bērnu literatūra, tulkojumi –, gan arī speciālbalvas un balvas par mūža ieguldījumu pasniegšana. Grozi, kā gribi, lielākie literātu gada svētki ir tieši šie. Nominētajiem gan šī svētku sajūta būs komplicētāka. LTV derētu rādīt visu pasākuma norisi, ne tikai kopsavilkumu.
Fiziski un garīgi spējīgi izlasīt
Divu balvu laureāti jau nosaukti iepriekš, par pārējām – klusums līdz vakaram. Žūrija sāk lasīt Latvijas Literatūras gada balvai (saīsināti – LALIGABA) iesniegtās grāmatas jau decembrī un strādā kopā vairākās kārtās, taču žūrijas locekļu individuālais balsojums par žanru laureātiem notiek elektroniski pāris dienu pirms apbalvošanas un ir zināms tikai vienam cilvēkam, kurš apkopo balsojumus un nav vis žūrijas priekšsēdētāja vai loceklis, bet gan pasākuma koordinators nepilnu četru mēnešu garumā.
Šo rakstu varēs lasīt jau ceremonijas rītā, tāpēc izteikšu tikai pārdomas, nekādu atskatu vai rezumējumu par piešķirto nevarēšu sniegt; vēl nebūšu balsojis, raksts iesniegts redakcijā pirmdien, un vārds "šovakar" raksta sākumā tikai norāda uz svētku dienu. Tāpēc izteikšos tikai par nominācijām un ap tām.
Divus gadus pēc kārtas darbojoties Latvijas Literatūras gada balvas žūrijā, varu apgalvot, ka žūrijas darbs gan pērn, gan šogad bijis cienījams un godprātīgs. Žūrijā tiek uzaicināti profesionāļi, kuri ir ne tikai kompetenti grāmatu draugi un literatūras mīlētāji, bet ir arī fiziski un garīgi spējīgi izlasīt visus tos piecās kategorijās iesniegtos darbus, kuri nav sēnalas.
Laureāts katrā kategorijā var būt tikai viens, tāpēc lielu nozīmi iegūst katra nominācija, jo tā ir liela atzinība pati par sevi. No šāgada pieredzes skatoties atpakaļ, secinu, kā iepriekšējā gadā būtu vajadzējis nominēt pa pieciem darbiem gan iespaidīgajā tulkotajā literatūrā, gan dzejā. Līdzīgi, kā mēs to esam darījuši šogad ar prozu un arī ar tulkoto literatūru.
Patīkams pārsteigums prozā
Redakcija aicināja izteikt savas domas par dzejas un prozas ražu, kā arī par debijām. Pērn ne tik krāšņs un liels bija prozas lauks, šoreiz to var teikt par dzeju. Bija maz nosaukumu, kuri varēja pretendēt uz nomināciju, – Jāņa Rokpeļņa, Andra Ogriņa, Kārļa Vērdiņa, Toma Treiberga grāmata, un tas gandrīz arī viss. Ar šīm varēja konkurēt labi ja Evas Mārtužas grāmata, kura palika piektā. Varbūt varēja nominēt tikai trīs darbus kā pērn debijas kategorijā? Bet kurus trīs? Taču ne divus! No kāda titika gaidīts vairāk, no kāda tika arī sagaidīts. Ļoti iespējams, ka žūrijas laureāta dzejā izvēle sakritīs ar manējo. Piebildīšu, ka pērn nesakrita – ne dzejā, ne tulkotajā literatūrā. Tas nav slikti, jo, manuprāt, liecina par sīvāku konkurenci. Piedodiet, ka necitēju savu kolēģu spožākās rindas, bet to nedaru apzināti, jo tad jau starp tām spīdēs mana izvēle. Varu pateikt tikai vienu – ka kopumā nelielā raža nenozīmē, ka nominētie darbi nav vērtīgi ne literatūras kopainā, ne pašu daiļrades kontekstā.
Turpretī prozā – patīkams pārsteigums. Nolēmām nominēt piecas grāmatas, tas bija labs lēmums. Vēl aiz strīpas palika tādi darbi kā Einfelda Rīga, Zvirgzdiņa Dancis uz virves... Publikācijās presē kā nepelnīti nenominēti atzīmēti vēl citi darbi. Izredzes ir gan Vlada Spāres romānam, gan Ingas Žoludes stāstiem. Vēl augstāk, manuprāt, vērtējamas triju vēsturisko romānu izredzes. Gan Māra Bērziņa Svina garša, gan Noras Ikstenas Mātes piens, gan Gunta Bereļa Vārdiem nebija vietas ir autoru sasniegumi, ar kuriem citi viņu darbi mērojas ar grūtībām. Protams, protams, attiecīgi Gūtenmorgens, Dzīves svinēšana vai Bereļa postmodernisma garā rakstītie gabali... Taču, manuprāt, šie vēsturiskie romāni tos pārsit un ir jau attaisnojuši visu vēsturisko romānu sēriju – lai gan ceru sagaidīt vēl un vēl. Šo triju romānu izredzes vērtēju kā līdzīgas. Tā kā katram žūrijas loceklim ir tikai viena balss, strīdus gadījumos (divi nominanti saņem pa četrām balsīm, trīs pa trijām, divi pa trijām, viens divas un vēl viens vienu) žūrijas priekšsēdētājai tiek piešķirta papildu balss.
Vai jāapbalvo atkal tas pats?
Debijas kategorijā nebija viegli noteikt četrinieku, jo žūrijas locekļu domas ļoti dalījās. Pretendenti bija seši. Pēc izšķirošā balsojuma aiz strīpas palika Alda Bukša romāns Parādu piedzinēji un Justīnes Janpaules dzejas krājums Tālsaruna. Pēc nomināciju paziņošanas neizpratne par žūrijas lēmumu attiecībā uz minēto dzejas krājumu publiski pausta ne reizi vien. Šajā sakarā ir interesanta iepriekšējā gada pieredze. Debijā tika nominētas tikai trīs grāmatas, bet O. Vācieša literāro prēmiju ieguvušais Annas Dzintares dzejoļu krājums Eju pa svešu ielu vispār netika nominēts. Šeit gan nav jākritizē LALIGABA žūrijas, bet gan O. Vācieša prēmijas piešķīrēju dīvainais lēmums, lāča pakalpojums autorei ilgtermiņā. Diemžēl gada balvas noteikšana ir pati pēdējā, pēc visām žūrijām, un, lai gan žūrija ar visiem spēkiem turas tikai sava konkursa ietvaros, uzsverot, ka tas ir pilnīgi autonoms, ignorējot visu citu konkursu rezultātus, neviļus rodas jautājumi pašam sev, piemēram: "Ja ir trīs labi romāni un neviens no tiem nav tik pārāks par citiem, lai iegūtu visas iespējamās balvas, vai tiešām atkal jāapbalvo viens un tas pats romāns?" Pārdomu vadīts, lai nenoslogotu savu apziņu, šogad atteicos no dalības Kultūras Dienas gada balvas žūrijā.
Tālāk varu pateikt, nevis par ko balsošu, bet par ko ētisku apsvērumu dēļ nebalsošu. Par Elīnas Bākules-Veiras dzejoļu krājumu Zilonis okeāns, jo esmu šīs grāmatas redaktors (nebalsoju arī par nomināciju). Ja šai grāmatai būs lemts uzvarēt, par to nobalsos kolēģi. Līdzīgas izredzes ir arī Sabīnes Košeļevas īsromānam Rīga–Maskava. Pretendē arī Anitas Mileikas un Madaras Gruntmanes dzejoļu krājumi – attiecīgi Mūžīgā nepārtikusī stirna un Narkozes. Uzzināsim vakarā.
Bērnu un tulkotajā literatūrā šogad balsotāju izvēle, šķiet, sakritīs vairāk nekā citreiz. Esmu ievērojis LALIGABA sakarā vēl ko īpašu un lielisku – tās ir mājaslapā laligaba.lv publicētās skolēnu recenzijas par nominētajām grāmatām. Izlasiet!