Stāsta, ka es esot iebrāzusies Elizabetes ielas Dienas Lapas redakcijas kantorī kā viesulis. Iemesls? Man nepatika recenzija par Vaideloti, – Latvijas Televīzijas dokumentālās filmas Jānis. Elza. Mīlas grāmata pirmajā nodaļā Kā viņi satikās un iemīlējās atklāj Aspazija, kuras sastapšanās ar Raini tālajā 1894. gada janvārī uz visiem laikiem mainīja Latvijas kultūrtelpu un politiku. "Aiz uztraukuma es pat lāgā nedzirdēju, ko viņa teica. Visam piekritu, bet pats biju gatavs skūpstīt grīdu, kuru bija skārušas viņas kājas."
Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas gadā viņi satiekas vēlreiz – jauni, skaisti un iemīlējušies. Lomās ir iejutušies aktieri Jānis Znotiņš no Valmieras teātra un Madara Botmane no Nacionālā teātra. "Mums bija plāns – 50 minūtēs izklāstīt pašu galveno, un tā ir mīlestība," uzskata scenārija autors Arno Jundze, kurš dokumentālajā filmā par diviem latviešu ģēnijiem piedalās kā stāstnieks un ik pa laikam uzzib ekrānā ar kādu izzinošu informāciju par Jāni Pliekšānu un Elzu Rozenbergu.
"Drīz vien pār jaunā pāra galvām savelkas melni mākoņi, sāk plosīties Šekspīra cienīgas kaislības un intrigas," piebilst Arno Jundze, kurš rūpīgi studējis atstāto mantojumu un zina stāstīt, ka daudz netrūcis, lai viņi būtu izšķīrušies pavisam. Kas īsti notika? "Tas ir dzīvesveids – vairāk vai mazāk apzināta sevis plosīšana," atbild Madara Botmane, kuras radītajā Aspazijas tēlā pirmie skatītāji ieraudzījuši līdzību ar literātēm māsām Rutkēvičām un jau no pirmajiem kadriem paspējuši "ieķerties" aktrises spēlētajā varonē.
Hipsterīgais varonis
Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle sarunā ar KDi atzīst, ka ir pagājis zināms laiks, kamēr LTV nobriedusi veidot dokumentālo filmu par abiem jubilāriem un uzrunājusi režisori Lindu Olti, kura varētu būt pazīstama kā raidījuma Kinotēka vadītāja. "Uzreiz pēc izteiktā piedāvājuma es nākamajā naktī nosapņoju Raini kā hipsteri," atceras režisore, kura abu dzejnieku dzīvesstāstu ir pārcēlusi uz mūsdienām un ļauj viņiem iejukt starp šodienas varoņiem.
Jānis Pliekšāns traucas cauri pilsētai ar retro velosipēdu, vējā plīvo šalle. Dokumentālajā filmā viņš veic iespaidīgu ceļa gabalu uz savu "cilvēciskošanos" – no nepārliecināta jaunekļa līdz daudzšķautņainai, pretrunīgai personībai ar sapņiem par prezidenta amatu un Nobela prēmiju. No vienas puses, Rainis ir ticējis, ka viss, kas pirms viņa ir noticis, ir noticis viņa dēļ, no otras – tad, kad dzejniekam "ir jārunā no Saeimas tribīnes, viņš knapi var izdvest kādu skaņu".
Gan priekos, gan bēdās ar Raini ir viņa gaišā Saules meita. "Pie tevis nāku ar savu tumsu," vēstulē Aspazijai raksta dzejnieks, kurš viņu piekrāpj ar savu pēdējo mīlestību Mēnesmeitiņu Olgu Kliģeri (brīnišķīgi izspēlēta flirta epizode ar logu tīrāmo līdzekli). "Man bija ļoti interesanti pētīt Aspazijas ikdienu – kur viņa pazaudējās, kur viņa atradās, kur viņa nobijās," akcentē Madara Botmane, kuras atveidotā varone peld pret straumi, un dienu no dienas dzīve viņai piespēlē arvien grūtākus un grūtākus pārbaudījumus.
Jaungada apņemšanās
Dokumentālās filmas Jānis. Elza. Mīlas grāmata lapaspusēs inscenējumi mijas ar arhīva materiāliem, kas vienā kompozīcijā tiek saslēgti ar kinokadriem, kuri uzņemti ar astoņu milimetru kameru. Par šī darba operatoru ir ticis izvēlēts Andris Priedītis, kura kontā ir Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balva un sadarbība ar režisoriem Pēteri Krilovu, Askoldu Saulīti, Andi Mizišu, Aiju Bley un citiem. Lai veiktu šo uzdevumu, viņš apbruņojies ar diviem aparātiem, no kuriem viens bijis vācu, otrs – krievu ražojums.
Viss sanācis! – pēc mēnesi ilgas gaidīšanas no Berlīnes saņemtas attīstītās kinolentes, kas ļāvušas atvieglojumā nopūsties un uzbūvēt šo vizuāli un saturiski atraktīvo stāstu par abu dzejnieku radošo savienību, kurā dzima jauna valoda un dzeja, revolucionāras idejas un prasība pēc neatkarīgas valsts. "Raiņa dienasgrāmatā pēkšņi parādās kāds ieraksts: "Jāizveido sava mīļā Latvija par brīvu, politiski un ekonomiski neatkarīgu valsti vēl šajā gadā,"" saka Arno Jundze, ieskicējot dižgara apņemšanos. Bet kādi ir tavi šīgada plāni?
Jau nākamajā piektdienā, 18. septembrī, pirmizrādi piedzīvos režisora Olafa Okonova dokumentālā filma Dāma par gleznotāju Džemmu Skulmi, kura, starp citu, bērnībā ir sēdējusi Rainim klēpī un atceras viņu nevis melnbaltu, bet dzīvu. Vēl pēc nedēļas, 25. septembrī, Latvijas Televīzijas 1. kanālā būs skatāms režisores Kristīnes Želves dokumentālais darbs Manā mežā nav neviens par multimākslinieku Hardiju Lediņu. Patlaban ir sākti vēl divi lieli projekti – filmas par režisoru Alvi Hermani un komponistu Pēteri Vasku.
Jānis. Elza. Mīlas grāmata
LTV1 ēterā 11.IX plkst. 19.25