Kultūras ministrijas darbības principus centās izskaidrot Kultūrpolitikas departamenta direktore pārstāve Jolanta Treile, tomēr viņas sacīto asi kritizēja rakstnieki Edvīns Raups, Guntis Berelis un Juris Zvirgzdiņš.
Latvijas Rakstnieku savienības pilnsapulces noslēgumā tika pieņemta rezolūcija, kas pauž rakstnieku viedokli par valsts kultūrpolitikas būtiskākajām nepieciešamajām izmaiņām tuvākajā laikā. Pieņemtajā rezolūcijā iekļauti sekojoši punkti:
1. Apzinoties Valsts Kultūrkapitāla fonda izšķirošo lomu radošā procesa nodrošināšanā, prasām ar 2014. gada 1. janvāri atgriezties pie Valsts Kultūrkapitāla fonda neatkarīga finansējuma modeļa, piesaistot Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma apjomu noteiktiem alkohola un tabakas akcīzes nodokļa un azartspēļu nodevas procentiem. 2013. gadu noteikt kā pārejas periodu, palielinot budžetu proporcionāli prognozējamam ienākumam no akcīzes nodokļa.
2. Nacionālās attīstības plānā iestrādāt rakstniecību kā prioritāru nozari ar tam paredzētu finansējumu trīs procentu apmērā no ikgadējā Kultūras ministrijas budžeta.
3. Pieņemt Kultūras ministrijas darba grupas izstrādāto Literatūras un grāmatniecības nozares stratēģiju trīs gadu periodam, piešķirt tās īstenošanai nepieciešamo finansējumu, ņemot vērā 2009. gadā notikušo 70 procentu samazinājumu literatūras nozarei un Nacionālās attīstības plānā ierakstāmo prioritāro statusu.
4. Noteikt termiņu, kurā tiks izstrādāts likumprojekts Par brīvmākslinieka statusu, nodrošinot valsts finansiālu atbalstu radošajām savienībām, deleģējot daļēju valsts funkciju izpildi, nosakot mākslinieka statusu, paredzot sociālo garantiju sistēmu brīvmāksliniekiem.
5. Apturēt 2009. gadā nelikumīgi pieņemto Kultūras ministrijas projektu par publiskā patapinājuma aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kas Latvijas autorus nostāda juridiski neaizsargātā situācijā.