Festivālā varēs noskatīties vairāk nekā simt filmu vairāk nekā 130 seansos Rīgas kinoteātros un Vidzemes koncertzālē Cēsis. Notiks pasākumi ar starptautiski pazīstamu kinopersonību klātbūtni – ar programmu var iepazīties mājaslapā www.rigaiff.lv. Šī gada Riga IFF būs kā sava veida skatītāju uzkurinātājs pirms Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas, kas 13. decembrī risināsies Latvijas Nacionālajā operā. "Eiropas Kinoakadēmija vēlējās, lai mēs parādām balvai izvirzītās filmas, lai ceremonija nebūtu kā svešķermenis, kam nav nekāda sakara ar vietējo kinoteātru repertuāru," stāsta festivāla direktore Sonora Broka. Tiks demonstrēti vairāk nekā desmit Kinoakadēmijas pamanītu darbu, kuru režisori pārstāv dažādus reģionus un paaudzes. Šo filmu vidū – Andrēasa Prohaskas Tumšā ieleja, Alises Rorvaheres Brīnumi, Benedikta Ērlingsona Par cilvēkiem un zirgiem, Džesikas Hauzneres Aplamā mīla, Miroslava Slabošpicka Cilts, Kutluga Atamana Jērs un citas.
Zelta lauvas rēciens
Jaunāko filmu programmā daudz ko interesantu varēs atrast bijušā kinoforuma Arsenāls apmeklētāji, jo vairāki no tā programmas veidotājiem ir sastādījuši Riga IFF filmu skates. Rīgā būs redzama zviedru režisora Roja Andersona jaunākā filma Balodis sēdēja uz zara pārdomās par eksistenci, kas ieguvusi Zelta lauvu Venēcijas kinofestivālā. Par amizantāko nosaukumu ar to var konkurēt rumāņu režisora Korneliu Porumboju darbs Kad Bukarestē iestājas vakars jeb Metabolisms.
"Mēs neaprobežojāmies tikai ar Eiropas kino un izgājām ārpus tā noteiktajiem rāmjiem, jo šķita nežēlīgi apgriezt programmu pēc ģeogrāfiskā principa," teic Sonora Broka. Festivālā varēs noskatīties gan kanādiešu režisora Ksavjē Dolana filmu Māmiņa, gan austrāliešu režisora Stīvena Lensa filmu Mana pavēlniece ar franču zvaigzni Emanuelu Beāru galvenajā lomā.
Sasien mani!
Festivālā ir iekļauta arī Eiropas filmu retrospekcija. "Šo darbu autori ir saņēmuši Eiropas Kinoakadēmijas balvu par ieguldījumu pasaules kinematogrāfā," izvēles nosacījumu atklāj Riga IFF direktore. Viena no interesantākajām filmām šajā programmā ir spāņu režisora Pedro Almodovara agrīnais darbs Sasien mani, atsien mani (1989) ar Antonio Banderasu un Viktoriju Avrilu galvenajās lomās.
Īpašs notikums skatītājus gaida 6. decembrī, kad kinoteātrī Splendid Palace sadarbībā ar Rīgas Kino muzeju tiks izrādīta 1914. gada filmu programma. Tāpat kā pirms simt gadiem skanēs dzīvais skaņu celiņš un starp seansiem nebūs starpbrīžu. Ja kāds sagurs, varēs doties ārā vai pievienoties vēlāk. "Lūgums nevilkt lielas cepures, lai netraucētu citiem redzamību," tāpat kā pirms simt gadiem skan Sonoras Brokas aicinājums neaizrauties ar milzuaksesuāriem uz galvas, kuras pārējiem skatītājiem varētu liegt pilnvērtīgi izbaudīt filmas.
Apburošais Kristaps
Zem Riga IFF lietussarga notiks arī Nacionālais filmu festivāls Lielais Kristaps 2014. Šogad žūrijā piedalīsies vairāki Eiropas Kinoakadēmijas biedri, kuri latviešu filmām varētu palīdzēt iemīt taciņu uz citu valstu ekrāniem.
Vienai no Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā izrādītajām Eiropas filmām tiks pasniegta īpašā Lielā Kristapa skatītāju simpātiju balva, kas aizceļos uz ārzemēm. "Lielais Kristaps ir gana apburošs, lai viņu varētu sūtīt tālāk," saka Sonora Broka.
Riga IFF būs skatāma arī Ziemeļvalstu filmu programma bērniem un jauniešiem. "Mūsu redzējumā būtu dīvaini festivālu atraut kādai paaudzei un sākt no pilngadības," paskaidro Sonora Broka, kura savulaik ir veidojusi programmu Rīgas Starptautiskajam bērnu filmu festivālam Berimora kino. Tajā darbosies bērnu un jauniešu žūrija, kuras sastāvs noskaidrots zīmējumu un filmu izraisīto pārdomu konkursā. "Īpaši pievilcīgs viņiem šķiet šausmu kino," tendenci atklāj Riga IFF direktore.
Tikšanās ar leģendu
Festivālā tiks atvērta norvēģu kinoteorētiķa Jāna Ērika Holsta grāmata Stārķa lidojums pār priežu mežu, kuras uzmanības centrā ir ievērojamākie Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības projekti kinojomā kopš 1989. gada. Priekšvārdu ir rakstījusi norvēģu aktrise Līva Ulmane, kura Rīgā prezentēs savu jaunāko režijas darbu Jūlijas jaunkundze un piedalīsies sarunā ar kinozinātnieku Viktoru Freibergu. Iepriekš piesakoties, tajā varēs iesaistīties ikviens interesents. Gatavojiet jautājumus!
Sadarbībā ar Krievijas dokumentālo filmu festivālu Artdocfest skatītājiem tiks piedāvātas pagājušajā gada festivāla spilgtākās filmas un ieskats šī gada Artdocfest programmā. "Viena filma vēl nav pabeigta," piebilst Sonora Broka. Rīgā viesosies pieci režisori: Artdocfest direktors Vitālijs Manskis, Romāns Bondarčuks, Mēliss Muhu, Madina Mustafina un Alīna Rudņicka, pēc kuras dokumentālās filmas Asinis izrādīšanas no darba esot atlaista tajā iemūžinātā mediķu brigāde.
Nākotnē – konkurss
"Es uzskatu, ka ļoti būtiski ir veidot festivālu kā dzīvu organismu," norāda Sonora Broka. Viņa vēlētos, lai šis pasākums kļūtu par vietu, kurā cilvēki skatītos un diskutētu par kino, satiktos profesionāļi un gūtu impulsu nākamajām filmām. Riga IFF direktore cer, ka nākotnē izdosies izveidot arvien ciešāku sadarbību ar festivāliem ārzemēs, kas palīdzētu komplektēt programmu un piesaistīt viesus, kā arī ļautu latviešu filmām nonākt uz ekrāniem ārvalstīs.
Sonora Broka stāsta, ka nākamgad Rīgas Starptautiskais kinofestivāls notiks oktobrī, jo decembris ir piesātināts ar daudziem citiem notikumiem, savukārt novembrī Igaunijā risinās Tallinn Black Nights Film Festival. "Turklāt nebūs tik auksti kā šoreiz!" akcentē direktore, kura uzskata, ka pēc ugunskristībām Riga IFF organizatori varētu ļauties vēl lielākiem izaicinājumiem: tiek plānots, ka 2015. gadā viņiem varētu izdoties iedibināt konkursu, kas šo festivālu paceltu jaunos augstumos.
Festivāla spilgtākie viesi
Līva Ulmane, norvēģu aktrise un režisore
Līvas Ulmanes zvaigžņu stunda iestājās pēc viņas lomas Ingmara Bergmana filmā Persona (1966), kurā norvēģiete atveidoja klusējošu aktrisi un pēc kuras turpinājās sadarbība vēl vairākās zviedru režisora filmās. Līvas Ulmanes kontā ir Holivudas ārvalstu preses asociācijas balva Zelta globuss par lomu Jāna Troela filmā Izceļotāji (1971) un divas Oskara nominācijas. Režijā viņa sevi pieteica 1992. gadā ar filmu Sofija, savukārt Rīgā piedāvās savu jaunāko darbu Jūlijas jaunkundze. 12. decembrī plkst. 12 kinoteātrī Splendid Palace notiks tikšanās ar Līvu Ulmani.
Vitālijs Manskis, krievu dokumentālā kino režisors un producents
Vitālijs Manskis ir uzņēmis vairāk nekā 30 dokumentālo filmu. To vidū ir t.A.T.u anatomija (2003) par kādreiz skandalozi slaveno krievu meiteņu duetu. Par saviem darbiem viņš ir izpelnījies balvas gan Krievijā, gan ārpus tās robežām. Vitālija Manska 2013. gada veikums Gāzes vads ticis atzīts par labāko dokumentālo filmu Karlovi Varu festivālā Čehijā. Viņš ir aktīvi darbojies televīzijā, producējis vairāk nekā 300 darbu. Patlaban V. Manskis ir vadošā Krievijas dokumentālo filmu festivāla Artdocfest direktors.
Agņeška Holanda, poļu režisore un scenāriste
Agņeška Holanda ir strādājusi kopā ar poļu režisoriem Andžeju Vajdu, Kšištofu Zanusi un Kšištofu Keslovski (scenāriju līdzautore filmām Zilā un Baltā). Par vienu no saviem pirmajiem režijas darbiem Provinciālie aktieri (1978) Kannu kinofestivālā ieguvusi kinokritiķu federācijas FIPRESCI balvu. Pēc tam strādājusi Francijā, Vācijā un ASV. Viņas pazīstamākā filma ir Eiropa, Eiropa (1990), par kuru viņa nominēta Oskaram. Kopš 2014. gada sākuma A. Holanda ir Eiropas Kinoakadēmijas valdes priekšsēdētāja. 12. decembrī plkst. 13 kinoteātrī Splendid Palace notiks viņas lekcija.
Ekspertu viedokļi
Ko jūs gaidāt no šī festivāla? Kādam tam jābūt, lai piesaistītu gan skatītāju, gan kino profesionāļu uzmanību? Ar ko tas varētu būt pamanāms, unikāls Baltijas un Eiropas kontekstā?
Dita Rietuma, Nacionālā kino centra direktore
No šī festivāla es gaidu spilgtu pieteikumu, kas būtu motivācija, lai festivāls turpinātos un pieņemtos spēkā. Katram festivālam ir jābūt spēcīgai koncepcijai, redzējumam un sapratnei, ar ko tas izcelsies vairāk nekā 3000 citu forumu vidū pasaulē. Baltijā festivālu starpā ir milzīga konkurence – Tallinn Black Nights Festival ar katru gadu kļūst jo stiprāks. Savukārt Latvijā pēc Arsenāla un nu jau arī Baltijas pērles aiziešanas nebūtībā vieta ir tukša. Šobrīd grūti minēt, kāda būs festivāla nākotne. Lai veidotāji strādā, viņi ir sākuši ļoti labvēlīgā gadā, kad Latvija svin Eiropas kinobalvas.
Andris Gauja, režisors
Lai izkarotu savu vietu mežonīgajā festivālu konkurencē, ir vajadzīgs ļoti straujš uzrāviens, veiksmes stāsts. Un tas nav nekas neiespējams! Latvijas kino to ir pierādījis – virkne jauno režisoru filmu pēdējos gados ir izlauzušās cauri vēl lielākai konkurencei un iekļuvušas pasaules apritē. Novēlu mūsu jaunajam festivālam tikpat spožu vai vēl spožāku debiju. To var nodrošināt spēcīga programma (izskatās, ka tāda būs), filmu režisoru un aktieru klātbūtne, laba apmeklētība (ļoti atkarīga no spilgta un oriģināla mārketinga), labs kontakts ar skatītājiem – jādara viss, lai veidotos ļoti aktīva atgriezeniskā saite ar skatītājiem. Protams, nepieciešams pienācīgs valsts finansējums. Obligāti jābūt arī tā sauktajam filmu tirgum, kurā tiekas producenti, izplatītāji un citi industrijas pārstāvji, – priecājos, ka ir izveidots formāts Riga Meetings. Festivālam būs jēga tikai tad, ja tas būs pamanīts pasaulē. Tallinas kinofestivālam tas ir izdevies.
Kristīne Matīsa, žurnāla Kino Raksti galvenā redaktore
Varbūt skanēs paradoksāli, taču mūsdienās, kad "visu var atrast internetā", svarīgākais, ko sagaidīt no festivāla, ir nevis iespēja noskatīties labākas vai sliktākas filmas, bet gan tas viss, kas ir "apkārt filmām", – iespēja satikt "garīgi savējos", piedzīvot īpašos notikumus, sēdēt uz trepītēm pārpildītā kinozālē. Filmas tagad var redzēt jebkur, tātad ir svarīgi, kādā atmosfērā un kādā kontekstā tās skatāmies. Ja festivāls piesaistīs skatītāju un profesionāļu uzmanību, tas, kā jau starptautiski orientēts pasākums, arī būs pamanāms daudz plašākā kontekstā. Svarīgākais, manuprāt, ir intelekta līmenis – jo pamatā tas filmu loks, kas attiecīgajā gadā kursē pa visiem festivāliem, ir apmēram viens un tas pats, visi festivāli sacenšas par "krutākajām", tāpēc, lai atšķirtos, ir jāprot šīs filmas pasniegt gudrāk – iekārtot katru filmu vispiemērotākajā programmā, veidot interesantus komplektus. Profesionāļu žargonā runājot, svarīgāka ir nevis filmu demonstrēšana, bet festivāla programmēšana. Apmierināt ārzemniekus ir vēl grūtāk, jo viņi visas šīs filmas ir redzējuši jau citos festivālos, tātad viņi jānodarbina, pirmkārt, ar Latvijas un Baltijas kino, otrkārt, ar jēgpilniem industrijas pasākumiem. Cik nu ļauj spriest mans pagaidām vēl visai aptuvenais priekšstats par Riga IFF programmu, festivāls visos šajos virzienos iet pareizo ceļu.
Rīgas Starptautiskā kinofestivāla programma
Eiropas jaunāko filmu programma
Eiropas filmu retrospekcija
Nacionālais filmu festivāls Lielais Kristaps 2014
Ziemeļeiropas bērnu un jauniešu filmu programma
Krievijas dokumentālo filmu festivāla programma Artdocfest Riga
Rīgas Kino muzeja 1914. gada filmu programma
Festivāla 2Annas filmu programmas Short Matters, Latvijas robežpārkāpēji un scenāristiem veltīts nozares pasākums
Nacionālā kino centra sagatavotā programma Riga Meetings
Starptautiskās kinokritiķu federācijas FIPRESCI konference
Fotoizstāde Līva Ulmane un Ingmars Bergmans
Grāmatas Stārķa lidojums pār priežu mežu atvēršanas svētki
Rīgas Starptautiskais kinofestivāls
Kinoteātros Splendid Palace, KSuns, Kino Citadele, Kaņepes Kultūras centrā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Vidzemes koncertzālē Cēsis no 2. līdz 12. decembrim
Biļetes Biļešu servisa tīklā
Informācija www.rigaiff.lv